Pacienta aprūpe pēc kolorektālā vēža ārstēšanas
Pēdējos 30 gados ievērojami samazinājusies mirstība no kolorektālā vēža, tāpēc pacienti, kas ar to slimojuši, ir īpaša pacientu grupa, kuru aprūpē jāņem vērā tas, ka viņiem ir palielināts kolorektālā vēža recidīva risks, citu onkoloģisku slimību risks, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa ārstēšanas blaknes.
Šajā rakstā aplūkosim aspektus, kas jāņem vērā, aprūpējot pacientu pēc kolorektālā vēža ārstēšanas. Pēc izārstēšanās no aktīvas onkoloģiskas slimības uzmanība jāpievērš vairākiem aprūpes soļiem:
- jāņem vērā lokāla vēža recidīva vai tā metastāžu attīstības risks,
- vēža aktivācija vai progresēšanas attīstības profilakse,
- jānovērtē tādas sūdzības, kas var attīstīties pēc kolorektālā vēža izārstēšanas: gremošanas traucējumi, seksuāla disfunkcija, tādi simptomi kā sāpes un nogurdināmība, psihosociālas problēmas.
Par kolorektālā vēža izdzīvotāju uzskata pacientu, kam aktīvi ārstēta onkoloģiskā slimība…
Raksta pilna versija nav pieejama
-
Plaušu vēzis. “Zaļais koridors” — kā strādā?
Latvijā 2017. gadā sākta programma “Zaļais koridors”, kuras mērķis ir uzlabot un paātrināt onkoloģisko slimību pirmreizēju diagnostiku un paātrināt diagnostikas procesu primārās aprūpes līmenī. Kāda ir šīs programmas efektivitāte un nozīme savlaicīgā diagnostikā? Lasīt visu
-
Melanoma. Agresīva, taču novēršama
Jau vairākus gadus maijā speciālisti visā pasaulē pievērš uzmanību ādas ļaundabīgu veidojumu aktualitātei. Apmēram 85 % melanomas gadījumu saistīti ar hronisku ekspozīciju UV stariem. Lai gan cilvēku zināšanas par aizsargkrēmu lietošanu un citiem profilaktiskiem pasākumiem ir samērā labas, diemžēl realitātē noteikumus ievēro retais. Lasīt visu
-
Metastātisks kolorektāls vēzis. Pacienta mūsdienīgas ārstēšanas stratēģija
Kolorektālais vēzis ir izplatīta onkoloģiska slimība visā pasaulē, īpaši attīstītajās valstīs. Statistiski tas ieņem trešo vietu no visām onkoloģiskajām slimībām un ir ceturtais biežākais nāves cēlonis. [1] Lasīt visu
-
Hroniskas iegurņa sāpes. Diferenciāldiagnostika un ārstēšanas iespējas
Hroniskas iegurņa sāpes (HIS) ir pastāvīgas vai intermitējošas sāpes mazajā iegurnī vai vēdera lejasdaļā, kuras ilgst 3—6 mēnešus. HIS novēro kā sievietēm, tā vīriešiem, sievietēm sāpes nav saistītas ar dismenoreju. [1] Hroniskas iegurņa sāpes rada funkcionālu nespēju un jāārstē ilgstoši — medikamentozi, invazīvi. Pat pacienta rūpīgā izmeklēšanā dažreiz ir grūti atrast sāpju cēloni. Lasīt visu
-
Vizuāls defekts. Mazsvarīgs vai tomēr klīniski nozīmīgs?
Pacienti vizītē pie ārsta visbiežāk dodas ar sūdzībām, kas ietekmē ikdienas pašsajūtu, retāk uzmanību pievēršot it kā tikai vizuāliem defektiem. Taču zem tiem var slēpties nozīmīgi klīniskie riski. Lasīt visu
-
Hipertensijas pacients. Vai viss ir tik vienkārši?
Kardiologa praksē arteriālā hipertensija ir izaicinājums, jo diagnoze parasti netiek noteikta savlaicīgi. Bieži hipertensija ir asimptomātiska un lielākā daļa pacientu par to pat nenojauš. Pasaulē arteriālā hipertensija ir viens no visbiežākajiem kardiovaskulārās saslimstības un nāves iemesliem. Lasīt visu
Lasītākie raksti
-
Sāpes muguras lejasdaļā. Viena no visbiežākajām sūdzībām
Ārsta praksē nereti izskan sūdzības par muguras sāpēm. Tās ietekmē pacienta dzīves kvalitāti, funkcionālo stāvokli, darba spējas. [1] Muguras sāpes dzīves laikā pieredz 60—80 % cilvēku. [2] Lasīt visu
-
Laimas slimība
Laimas slimība ir sistēmiska slimība, ko izraisa spirohetas Borrelia burgdorferi. Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus simtus saslimšanas gadījumu, izplatību šeit nodrošina divas ērču sugas - Ixodes ricinus (nāk no Eiropas un lielākoties sastopama Daugavas kreisajā krastā) un Ixodes persulcatus (nāk no Krievijas un sastopama Daugavas labajā krastā). Sezonas laikā arvien svarīgi ir aktualizēt šo problēmu. Lasīt visu
-
Apdegumu brūces un to kopšana
Efektīva apdegumu brūču ārstēšana ne vienmēr ir vienkārša. Svarīgi ir savlaicīgi un pareizi novērtēt apdeguma smaguma pakāpi un svarīgākos faktorus, kas ietekmē konkrētā pacienta brūču dzīšanu. Apdegumu gadījumos ļoti liela nozīme ir pirmajai palīdzībai, kas praktiski vienmēr ir paša cietušā vai līdzcilvēku ziņā. Lasīt visu