Priekškambaru mirdzaritmijas ārstēšana. Taktika ģimenes ārsta praksē
Aritmijas ir tēma, par ko daudz būtu jārunā gan to dažādo veidu dēļ, gan izpausmju, gan klīniskā nozīmīguma dēļ. Aritmijas mēdz būt viltīgas un ne vienmēr viegli diagnosticējamas. Bieži vien pacientam var nebūt gandrīz nekādu sūdzību (vai tās netiek uztvertas kā būtiskas, tāpēc noklusētas), palpējot jūtams normāls, ritmisks pulss.
Raksta tapšanā konsultējuši Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijas nodaļas speciālisti
Šajā brīdī klīnicistam jābūt uzmanīgam, jāizvērtē iespējamie riska faktori, anamnēze, jāuzdod konkrēti jautājumi un jāveic adekvāta diagnostika, lai nonāktu pie diagnozes. Aritmiju klasifikācijas ir dažādas. Tās var iedalīt pēc sirds frekvences (bradi– un tahiaritmijas), pēc QRS platuma (šaurs, plats komplekss) un regularitātes (regulārs, neregulārs, regulāri neregulārs, neregulāri neregulārs RR cikls), kā arī pēc aritmijas rašanās vietas (sinusa, atriālās, AV savienojuma, ventrikulārās).
Šajā…
Raksta pilna versija nav pieejama
-
Sirds mazspēja. Pārdomas par teoriju un ambulatoro praksi
Akūtas hospitalizācijas iemesls 5 % gadījumu, īpaši pacientiem pēc 65 gadu vecuma ir sirds mazspēja (SM). Tās ārstēšana ir kompleksa, daudzdisciplīnu — tai vajadzētu būt orientētai uz to, lai aizkavētu SM progresēšanu un mazinātu mirstību no SM. Lasīt visu
-
Eiropas Kardiologu biedrības paziņojums par AKE inhibitoru un angitensīna reseptoru blokatoru lietošanu hipertensijas pacientiem Covid-19 pandēmijas laikā
Balstoties uz sākotnējiem ziņojumiem no Ķīnas un sekojošiem pierādījumiem, ka arteriāla hipertensija var būt saistīta ar paaugstinātu mirstības risku hospitalizētiem pacientiem ar COVID-19, ir izvirzītas hipotēzes, kas liek domāt par angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru un angiotenzīna receptoru blokatoru (ARB) iespējamo nelabvēlīgo iedarbību. Lasīt visu
-
Hroniski koronārie sindromi. Jaunumi 2019. gada ESC vadlīnijās
Pagājušā gada vasaras beigās Eiropas Kardioloģijas biedrība (ESC) izdeva jaunas vadlīnijas koronāro sirds slimību diagnostikai un terapijai. Šajās vadlīnijās vairs netiek lietots termins “stabila koronāro artēriju slimība” (stable CAD), bet gan “hroniski koronārie sindromi” (chronic coronary syndromes, CCS). Lasīt visu
-
Psoriāze un komorbiditātes endokrinologa skatījumā
Iepriekšējā Doctus numurā publicēts Dr. Karla un Dr. Mihailovas skatījums uz psoriāzi un psoriātisko artrītu, slimību ārstēšanas un diagnostikas pamatprincipiem. Šajā numurā caur klīniskā gadījuma prizmu lūkojamies uz psoriāzes saikni ar aptaukošanos un 2. tipa cukura diabētu. Lasīt visu
-
Sirds mazspēja. Pārdomas par teoriju un ambulatoro praksi
Akūtas hospitalizācijas iemesls 5 % gadījumu, īpaši pacientiem pēc 65 gadu vecuma ir sirds mazspēja (SM). Tās ārstēšana ir kompleksa, daudzdisciplīnu — tai vajadzētu būt orientētai uz to, lai aizkavētu SM progresēšanu un mazinātu mirstību no SM. Lasīt visu
-
COVID–19. Dažādu speciālistu skatpunktā
Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības. Lasīt visu
Lasītākie raksti
-
Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Francijā
Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda? Lūk, ko pastāstīja Latviešu ārste no Francijas Lasīt visu
-
COVID–19. Dažādu speciālistu skatpunktā
Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības. Lasīt visu
-
Fiziskās slodzes ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu Vienkāršākā profilakse
Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāatzīmē gados vecāki cilvēki, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis. Lasīt visu