← Atpakaļ

Ģenēriskās zāles: kas ir kas?

Lai gan par ģenēriskajām (patentbrīvajām) zālēm diskutēts bieži, pieņēmumu joprojām daudz. “Kad oriģinālajām zālēm beidzies patenta termiņš, formulu pārdod, bet līdz galam visas kārtis neatklāj. “Līdzvērtīgs medikaments” nenozīmē, ka tas ir identisks medikaments,” — tāds diezgan izplatīts viedoklis. Kas ir kas? Noskaidrosim faktus soli pa solim.


Interesanti — no vēstures

Mūsdienu izpratne par ģenērisko zāļu līdzvērtību sāka veidoties XX gadsimta 60. gados. ASV plaša spektra antibiotika hloramfenikols (Chloromycetin) bija viens no pirmajiem antibiotiku blokbasteriem, kuram 1966. gadā beidzās patents. Līdz tam, lai reģistrētu ģenēriskās zāles, ražotājiem bija jāpierāda tikai ķīmiskā ekvivalence. Kad hloramfenikola ģenēriskās zāles nonāca tirgū, vairākos pētījumos noskaidrojās, ka lētākais preparāts nešķīst ūdenī, turklāt cilvēka organismā nav iespējams noteikt aktīvo vielu. Kaut ķīmiskās ekvivalences prasības bija augstas, cilvēka organismā zāles iedarbojās atšķirīgi. ASV

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti