Ko mācīties no spāņiem? HOPE apmaiņas programma Ekstremadurā

Repša I. | 2016. gada 4. augusts

HOPE apmaiņas programmas ietvaros man bija iespēja pavadīt četras lieliskas un darbpilnas nedēļas Ekstremaduras reģionā, iepazīties ar veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu vienā no skaistākajiem un reizē trūcīgākajiem Spānijas reģioniem, kā arī baudīt Spānijas viesmīlību.

Spānijas Karaliste ir parlamentāra monarhija, kas politiski sadalīta 17 autonomos reģionos un 2 autonomās pilsētās, katra ar savu reģionālo pašpārvaldi. Atbildība par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu ir nodota katrai pašpārvaldei, tostarp katrai reģionālajai Veselības un sociālo lietu ministrijai. Spānijas centrālā Veselības un sociālo lietu ministrija (Ministerio de Sanidad, Servicios Sociales e Igualdad) regulē tikai noteiktas stratēģiskās jomas, piemēram, farmaceitisko likumdošanu un garantē taisnīgu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu visā valstī. Ekstremaduras reģions ir viens no 17 Spānijas autonomajiem reģioniem, kas ir izvietots uz dienvidiem pie Spānijas un Portugāles robežas. Ekstremaduras reģiona platība – 41 635 km2 un tajā dzīvo aptuveni 1,1 miljons iedzīvotāju. Tajā ir izvietotas 25 slimnīcas, 112 primārās veselības aprūpes centri, kur ir nodarbināti aptuveni 5 100 ārstu un 6 700 medicīnas māsu. Kopējais reģiona budžets veselības aprūpei 2016. gadā ir nedaudz vairāk kā 1,521 miljards euro, kas veido 6,9% no kopējā IKP.Meridas slimnīca. Iepazīšanās ar SINASP pacientu drošības sistēmu. No kreisās raksta autore Ilze Repša, Meridas slimnīcas pacientu drošības koordinatore Beatriz Rodriguez Perez, Ektremaduras pacientu drošības reģionālās programmas koordinatore Nazaret Garcia Sanguino un Ekstremaduras reģiona HOPE apmaiņas programmas lokālā koordinatore Francisa Martinez Trovisco. Diāna

Ekstremaduras labie piemēri

Kopā HOPE apmaiņas programmā Spānijā dažādos tās reģionos viesojās 14 dalībnieki no 10 valstīm. Šīs programmas ietvaros man bija iespēja tikties ar vairāk kā 30 Spānijas un Ekstremaduras reģiona veselības aprūpes pakalpojumu un ar to saistīto pakalpojumu sniedzējiem, veselības aprūpes speciālistiem, kā arī apmeklēt dažādas ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, organizēšanu un finansēšanu saistītas iestādes. Lūk, Ekstremaduras reģiona lieliskie piemēri.

  • Paliatīvās aprūpes programma. Pakalpojumu paliatīvajā aprūpē nodrošina īpašas komandas, kas atrodas katrā reģionālajā slimnīcā, šīs komandas darbojas kā atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Programmu koordinē medmāsas, kas pamatā arī nodarbojas ar paliatīvo pacientu aprūpi. Nepieciešamības gadījumā tās piesaista dažādus profesionāļus (ārstus, psihologu vai kapelānu), darbojas ar pacienta tuviniekiem, kā arī veic nepieciešamos izglītošanas pasākumus. Paliatīvo veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana šīs programmas ietvaros ir savlaicīga, ārstēšanas ilgums neierobežots. Paliatīvās aprūpes pakalpojums var tikt nodrošināts atbilstīgi pacienta veselības stāvoklim – slimnīcā, ambulatori vai mājās.
  • Pacientu drošības programma. SINASP ir informācijas sistēma, kurā tiek paziņoti un reģistrēti visi incidenti pacientu veselības aprūpē. Šīs sistēmas mērķis nav sodīt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, bet gan uzlabot pacientu drošību, analizējot situācijas, problēmas un gadījumus kas notika vai varēja notikt. Šīs sistēmas galvenais uzsvars tiek likts uz veselības aprūpes darbinieku izglītošanu, pacientu drošības uzlabošanu, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanu. Ziņošana ir brīvprātīga, informācijas ievade ir pilnīgi konfidenciāla un ir aizsargāta ar vismodernākajām drošības sistēmām.
  • Primārās veselības aprūpes modelis veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un organizēšanā sociāli atstumtajām personu grupām. Modelis tiek realizēts reģionā, kurā ir izvietotas etnisko minoritāšu grupas ar augstu bezdarba līmeni un nelabvēlīgiem sociāliem apstākļiem. Galvenais šī veselības aprūpes modeļa mērķis ir ietekmēt kopienas veselības stāvokli caur veselības veicināšanu un sabiedrības attīstību. Šī modeļa ietvaros tiek pievērsta īpaša uzmanība pusaudžu seksuālajai veselībai, sieviešu veselībai, zīdaiņu veselībai, hronisko pacientu veselības aprūpei un izglītošanai, tiek rīkotas kopienas veselības dienas. HOPE apmaiņas programmas dalībniekiem bija iespēja arī praksē redzēt šo primārās aprūpes modeli, apmeklējot primārās veselības aprūpes centru El Progreso.
  • Telemedicīnas pakalpojumu programma nodrošina speciālistu sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus lauku un mazapdzīvotos reģionos, kā arī risina problēmu ar speciālistu trūkumu lauku reģionos un cietumos. Telemedicīnas pakalpojumi tiek nodrošināti tādos pakalpojumu veidos kā: radioloģija, neiroloģija, algoloģija, kardioloģija, kā arī ar īpašas programmas (telestroke) palīdzību pakalpojums tiek nodrošināts pacientiem insulta gadījumos.
  • "Jara" sistēma: savieno visus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus Ekstremadurā vienotā sistēmā. Sistēma tiek izmantota ārstniecības procesa nodrošināšanā un tā administrēšanā, un tajā ir pieejama visa informācija, kas attiecināma uz veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Ar šo sistēmu tiek nodrošināts simtprocentīgs e-pieraksts veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pie visiem reģiona pakalpojumu sniedzējiem ambulatorajos centros vai slimnīcās.

Arī Spānijā viss nav ideāli

HOPE apmaiņas programmas noslēgumā –kongresā Romā, Itālijā HOPE Agora The Future of Hospitals and Healthcare, pulcējās visi apmaiņas programmas dalībnieki no visām kopējā programmā iesaistītajām valstīm. Šajā gadā apmaiņas programmas dalībniekiem tika dots uzdevums, pamatojoties uz pieredzi un programmas ietvaros redzēto praksi, izstrādāt savu vīziju par nākotnes iespējām veselības aprūpē. Spānijas apmaiņas programmas dalībnieki sagatavoja un izstrādāja savu vīziju par pacientu veselības aprūpes pakalpojumu plūsmas organizāciju nākotnē, un kopējā valstu cīņā ieguva godpilno trešo vietu.

Kopumā Spānijā gūtā pieredze ļāva novērtēt gan veselības aprūpē iesaistīto darbinieku apņemšanos un iniciatīvu vadīt ilgstošas pozitīvas pārmaiņas sistēmas līmenī; gan sabiedrības un pacientu līdzdalību veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, gan integrētu primāro, sekundāro aprūpi, gan sociālos pakalpojumus un IT risinājumus, gan garās pusdienas un "siestas".

Manuprāt, realitātē nepastāv ideāla veselības aprūpes sistēma. Tāpat kā daudzās sistēmās, arī Spānijai ir savi trūkumi. Joprojām pastāvošā nevienlīdzība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā starp iedzīvotājiem dažādos reģionos, nevienlīdzīga iespēja pacientiem izvēlēties speciālistu vai slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas ir ļoti ierobežota. Pacienti valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ir piesaistīti vienam noteiktam pakalpojumu sniedzējam; veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nevar nodrošināt pakalpojumu vienādā kvalitātē reģionā ar vienu miljonu iedzīvotāju vai septiņiem vai vairāk miljoniem iedzīvotāju. Tā pat arī ievērojamais finansējums kopējai veselības aprūpei (kas uz šobrīd ir precīzi divas reizes lielāks kā Latvijā) nav spējis samazināt gaidīšanas rindas uz pakalpojumu saņemšanu, bieži pacientiem gaidīšanas rindā pie speciālistiem ir jāpavada vairāk kā seši mēneši.

Dalība HOPE apmaiņas programmā ļauj man vairāk novērtēt sasniegumus Latvijas veselības aprūpes organizēšanā un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Mūsu veselības aprūpes sistēma ir attīstīta ar savām priekšrocībām, un visādā ziņā noteikti neatpaliek no daudz rūdītās Rietumeiropas valsts Spānijas. Lai arī mūsu finansējums ir ierobežots, mūsu pacientam ir dota brīvība savā izvēlē – izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, ārstu un vietu, kur saņemt pakalpojumu.

Uzziņai par 2017. gadā organizēto HOPE pieredzes apmaiņas programmu

2017.gadā HOPE jau 36. reizi organizē pieredzes apmaiņas programmu, kas sāksies 15. maijā un ilgs 4 nedēļas ar noslēguma konferenci no 12.-14.jūnijam. Programmas tēma turpinās aizsākto par slimnīcu un veselības aprūpes inovācijām organizatoriskajos procesos.

Programmas mērķauditorija– veselības aprūpes procesu vadītāji –ārsti, māsas, cilvēkresursu, informācijas tehnoloģiju, kvalitātes un pacientu drošības u.c. procesu vadītāji.

Papildu informācija HOPE (Eiropas slimnīcu un veselības aprūpes federācija) mājas lapā: http://www.hope.be/programme-2017/ vai pie programmas koordinatores Latvijā Evijas Palčejas (evija.palceja@bkus.lv)

Uz augšu ↑
  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

  • Pavisam citi mērogi. Trīs mēneši Amerikā

    “Sākot rezidentūru pediatrijā, uzreiz sapratu, ka tā ir domāta man. Tiecoties pēc augstākas profesionalitātes, devos uz Amerikas bērnu slimnīcām, lai iegūtu pieredzi un svaigas zināšanas. Tas arī bija mans galvenais mērķis,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatrijas rezidente PAULA KĻAVIŅA. Lasīt visu