Par vadošo mirstības cēloni Eiropā kļūst onkoloģiskās, nevis kardiovaskulārās slimības

Doctus . | 2016. gada 16. augusts

Pasaules Veselības Organizācija (PVO) ziņo, ka 12 Eiropas valstīs par vadošo mirstības cēloni kļuvušas onkoloģiskas slimības, apsteidzot mirstību kardiovaskulāru slimību dēļ, kas ilgstoši bija biežākais mirstības iemesls. Kardiovaskulāro slimību incidence pēdējo 10 gadu laikā Eiropā ievērojami mazinājusies.

Lai novērtētu kardiovaskulāro slimību slogu Eiropā, veikts pētījums par 53 valstīm, kuras atrodas Eiropas reģionā (pēc PVO definīcijas). Pētnieki Eiropas reģiona valstis iedalīja vairākās grupās:

  • ES-15 – valstis, kuras bija Eiropas Savienības sastāvā līdz 2004. gada 1. maijam (Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste).
  • ES-28 – valstis, kuras iekļautas Eiropas Savienībā pēc 2004. gada 1. maija (tostarp Latvija).
  • Ne-ES – valstis, kuras nav Eiropas Savienības sastāvā, galvenokārt Austrumeiropas valstis.

Noskaidrots, ka kardiovaskulārās slimības ir pamatā 45 % nāves gadījumu Eiropā. Mirstība no kardiovaskulārām slimībām biežāk novērota sievietēm nekā vīriešiem (49 % pretī 40 %).

Izskaitļots, ka kardiovaskulārās slimības ir iemesls 33 % nāves gadījumu ES-15 valstīs, 38 % ES-28 valstīs un 54 % ne-ES valstīs.

Izskaitļots, ka kardiovaskulāro slimību biežuma mazināšanās radījusi situāciju, kad par biežāko nāves cēloni vairākās valstīs kļuvušas onkoloģiskas slimības. Šāda situācija ir vairākās valstīs – Beļģijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Izraēlā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē.

Tam pamatā varētu būt tas, ka, samazinoties mirstībai no kardiovaskulārām slimībām, pagarinās dzīvildze, kā rezultātā palielinās iespēja saslimt ar onkoloģiskām slimībām.

AVOTS: Nick Townsend, Lauren Wilson, Prachi Bhatnagar, Kremlin Wickramasinghe, Mike Rayner, Melanie Nichols. Cardiovascular disease in Europe: epidemiological update 2016. Eur Heart J. Published online August 15, 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Sievietes un koronārā sirds slimība

    Joprojām sabiedrībā valda uzskats par kardiovaskulārajām saslimšanām kā “vīriešu slimībām”, tāpēc sievietēm šī problēma nebūtu starp primārajām. Diemžēl šis uzskats ir maldīgs, ko apstiprina statistiskie dati. Izrādās, ka tieši koronārā sirds slimība (KSS) ir galvenais sieviešu nāves iemesls. Vienai no astoņām sievietēm vecumā no 45 līdz 54 gadiem ir KSS, bet vecumā pēc 65 gadiem šī attiecība mainās uz negatīvo pusi – KSS konstatē vienai sievietei no trim. Lasīt visu

  • Mūsdienu tehnoloģiju negatīvā ietekme uz veselību

    Kopš industriālās revolūcijas laikiem sabiedrība kļuvusi arvien atkarīgāka no tehnoloģijām. Mūsdienu sabiedrība meklē aizvien jaunus veidus, kā atvieglot ikdienu. Mūsu dzīve vairs nav iedomājam bez datora, tālruņa un citām elektroniskām ierīcēm. Mēs tās lietojam ik dienu, bet reti kurš aizdomājas, ka tās varētu būt kaitīgas veselībai. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par mūsdienu tehnoloģiju ierīču – televizoru, datoru, mobilo tālruņu – iespējamo kaitīgo ietekmi uz veselību. Lasīt visu

  • Sirds mazspēja. Kliedējam mītus un maldus

    Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM. Lasīt visu

  • Ģimenes hiperholesterinēmija. Biežāka un nozīmīgāka par ikdienā uzskatīto

    Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir biežākā autosomāli dominantā ģenētiskā slimība ar agrīnu letālu iznākumu pieauguša cilvēka vecumā. To raksturo augsts kopējā holesterīna (KH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs. Laikus neatpazīta un neārstēta ĢH veicina agrīnu aterosklerozes attīstību (prevalējoši koronārajās artērijās) un ievērojami palielina kardiovaskulāro notikumu risku. Lasīt visu

  • Miokarda infarkts grūtniecības laikā. Kāds ir iemesls?

    Akūts miokarda infarkts (AMI) grūtniecības laikā per se ir akūts stāvoklis, kad jāveic neatliekami dzīvību glābjoši pasākumi, īpaši tāpēc, ka tiek apdraudēta gan mātes, gan bērna dzīvība. Vispārējā populācijā koronāro artēriju slimības sastopamība reproduktīvā vecuma sievietēm ir maza, tomēr grūtniecības laikā AMI attīstības risks palielinās 3—4 reizes. Lasīt visu