Eritropoetīns domāšanas asumam

Doctus . | 2016. gada 20. septembris

Pētījumā konstatēts, ka eritropoetīns var uzlabot kognitīvo funkciju pacientiem, kas cieš no bipolāriem traucējumiem vai depresijas.

Eritropoetīnu galvenokārt sintezē nieres, tas ir būtisks eritrocītu produkcijai. Eritropoetīns palielina asiņu spēju transportēt skābekli, šī īpašība to padara pievilcīgu sportistiem, jo uzlabo veiktspēju. Medicīnā rekombinantu eritropoetīnu lieto anēmijas ārstēšanai.

Depresiju un bipolāros traucējumus uzskata par stāvokļiem, kas ietekmē garastāvokli, bet tie ietekmē arī kognitīvo funkciju – cik ātri un efektīvi funkcionē smadzenes. Lēnāka domāšana būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, radot sarežģījumus darbā, mācībās, savstarpējās attiecībās. Dānijas zinātnieki konstatējuši, ka eritropoetīns var atjaunot kognitīvo funkciju pacientiem, kas cieš no šiem garīgās veselības traucējumiem.

Divos randomizētos kontrolētos pētījumos zinātnieki noskaidroja kognitīvo funkciju 79 pacientiem, kas cieš no depresijas un bipolāriem traucējumiem. 40 pacientiem ordinēja lietot eritropoetīnu 9 nedēļas, atlikušajiem 39 – placebo. Pēc pētījuma zinātnieki konstatēja, ka eritropoetīns labvēlīgi ietekmēja pacientu kongnitīvās funkcijas, runas atmiņu, koncentrēšanās spējas un spēju plānot. Veicot vairākus testus konstatēts, ka šis uzlabojums saglabājās vismaz 6 nedēļas pēc ārstēšanas beigām.

Eritropoetīnu saņēmušajiem pacientiem kognitīvās funkcijas uzlabojās par 11 %, kamēr placebo grupā – tikai par 2 %. Interesanti, ka ievērojama uzlabošanās novērota tiem pacientiem, kuriem primārajā neiropsiholoģiskajā izmeklēšanā bija sliktāki rezultāti.

Lai apstiprinātu eritropoetīna efektivitāti, noskaidrotu precīzu tā devu, lietošanas biežumu un ilgumu, nepieciešami plašāki pētījumi. Tā kā eritropoetīnu plaši lieto anēmijas ārstēšanā, ir pietiekami datu par tā drošumu. Lai arī kopumā tā lietošana ir droša, dažām pacientu grupām ir palielināts trombu veidošanās risks – smēķētājiem, cilvēkiem ar trombu veidošanos anamnēzē.

PVO aprēķinājusi, ka ap 350 miljoni cilvēku pasaulē cieš no depresijas, ap 60 miljoni no bipolāriem traucējumiem, bet medikamenti, ko parasti lieto šo traucējumu gadījumā kognitīvās funkcijas neietekmē. Līdz 70 % pacientu, kuriem izdodas panākt remisiju bipolāro traucējumu gadījumā un 40 % pacientu ar remisiju depresijas gadījumā saglabājas kognitīvi traucējumi. Šobrīd šiem pacientiem nav efektīvas terapijas kognitīvo funkciju uzlabošanai.

AVOTS: European College of Neuropsychopharmacology (ECNP). "Hormone EPO shown to improve brain sharpness in patients with depression and bipolar disorder." ScienceDaily. ScienceDaily, 18 September 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Atmiņas traucējumi. Neirobioloģija, cēloņi un profilakse

    Atmiņas problēmas — norma vai patoloģija? Svarīgi saprast atšķirību starp normālu un patoloģisku atmiņas zudumu. Tas var notikt jebkurā vecumā. Šajā rakstā nepārspriedīsim vaskulāru demenci un Alcheimera slimību, bet analizēsim citas situācijas, kādās ikviens var nokļūt ik brīdi un jebkurā vecumā. Lasīt visu

  • Atmiņas traucējumi

    Trīs ievērojamu atmiņas pētnieku Alana Bedlija (Baddeley), Maikla Aizenka (Eysenck) un Maikla Andersona (Anderson) grāmata par atmiņu sākas ar vārdiem: "Atmiņa ir tā kognitīvo spēju funkcija, par kuru mēs biežāk mēdzam sūdzēties. Mēs sakām: "Man ir slikta atmiņa", bet nesūdzamies par vāju domāšanu." Cilvēki problēmas ar atmiņu patiešām pamana salīdzinoši biežāk nekā citu kognitīvo funkciju traucējumus. Turklāt atmiņas pasliktināšanos pavada virkne neiroloģisku, psihiatrisku traucējumu un, protams, ir arī normālā aizmiršana. Atmiņas pasliktināšanās biežāk saistāma ar novecošanu, kaut gan par sliktu atmiņu nereti sūdzas arī gados jauni cilvēki. Lasīt visu