Izdrukā:
Gūžas kakliņa lūzumiem gan īstermiņa, gan ilgtermiņa efekti uz izdzīvotību
Gūžas lūzumi ir saistīti ar pasliktinātu dzīves kvalitāti un sliktākiem izdzīvotības rādītājiem gados veciem pacientiem.
Pētījuma mērķis bija aprēķināt visu cēloņu mirstību pēc gūžas kakliņa lūzuma.
Kopumā tika analizēta informācija par 122 808 pacientiem no astoņām kohortām Eiropā un ASV, vidējais novērošanas laiks bija 12,6 gadi. Kopumā tika konstatēti 4273 gūžas kakliņa lūzumi un 27 999 nāves gadījumi. Gūžas kakliņa lūzumi tika novērtēti izmantojot telefonintervijas/ aptaujas vai nacionālus stacionāru/ lūzumu reģistrus, nāves cēloņi tika pārbaudīti nāves cēloņu apliecībās. Datu analīzei tika izmantots Koks proporcionālais draudu modelis un no laika atkarīga metodoloģija, lai izvērtētu saistību starp gūžas kakliņa lūzumu un mirstību un šīs saistības atšķirības dažādos laika intervālos.
Pētnieki secināja, ka gūžas kakliņa lūzumi ir saistīti ar paaugstinātu visu cēloņu mirstību (HR=2,12; 95 % TI [1,76 – 2,57]). Šī saistība ciešāka ir vīriešiem (HR=2,39; 95 % TI [1,72 – 3,31]) nekā sievietēm (HR=1,92; 95 % TI [1,54 – 2,39]), tomēr šī atšķirība nav statistiski ticama. Augstāki mirstības rādītāji ir pirmā gada laikā pēc gūžas kakliņa lūzuma (HR=2,78; 95 % TI [2,12 – 3,64]), tomēr tā saglabājas paaugstināta arī ilgu laiku pēc lūzuma (HR=1,89; 95 % TI [1,5 – 2,37] 1 – 4 gadus pēc lūzuma; HR=2,15; 95% TI [1,81 – 2,55] 4 – 8 gadus pēc lūzuma; HR=1,79; 95 % TI [1,57 – 2,05] vairāk kā 8 gadus pēc lūzuma).
Lielā populācijā balstītā pētījumā pierādīja, ka gados veciem pacientiem gūžas kakliņa lūzums ir saistīts ar augstāku visu cēloņu mirstību īstermiņā un ilgtermiņā abiem dzimumiem.
AVOTS: M. Katsoulis, V. Benetou, T. Karapetyan, D. Feskanich, F. Grodstein, U. Pettersson-Kymmer, S. Eriksson, T. Wilsgaard, L. Jørgensen, L. A. Ahmed, B. Schöttker, H. Brenner, A. Bellavia, A. Wolk, R. Kubinova, B. Stegeman, M. Bobak, P. Boffetta, A. Trichopoulou. Excess mortality after hip fracture in elderly persons from Europe and the USA: the CHANCES project. Journal of Internal Medicine, 2017.
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu
-
Striju molekulārais un šūnu mehānisms
Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu