Psihiskas saslimšanas un ilgstoša opioīdu lietošana

Doctus . | 2017. gada 3. janvāris

Psihiskas saslimšanas un uzvedības problēmas, kuru ārstēšanai jālieto psihoaktīvi medikamenti, ir nozīmīgs riska faktors ilgstošai opioīdu lietošanai, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā PAIN.

Pētījumā tika izmantota nacionāla apdrošinātāju datu bāze, pētnieki identificēja 10,3 miljonus pacientus, kuriem laika periodā 2004. – 2013. gads bija izrakstīti opioīdi. Pētījumā analizēja, vai psihiskas saslimšanas, uzvedības problēmas un psihoaktīvu medikamentu lietošana ir saistīta ar opioīdu lietošanu.

Kopumā pētnieki secināja, ka pacientiem ar anamnēzē esošām psihiskām saslimšanām vai uzvedības traucējumiem (depresija vai trauksme, opioīdu vai citu vielu lietošana, pašnāvību mēģinājumi, auto avārijas un miega traucējumi), vai psihoaktīvo medikamentu lietošana, ir vidēji paaugstināts risks ilgstošai opioīdu lietošanai.

Apmēram 1,7 % no visiem opioīdu lietotājiem kļūst par ilgstošiem to lietotājiem (6 vai vairāk mēnešus). Bet risks kļūst ievērojami lielāks, ja pacientam ir psihiskas saslimšanas vai tiek lietoti psihoaktīvi medikamenti. Iespējamību, ka pacients ilgstoši lietos opioīdus pieaug 1,5 reizes, ja pacients lieto medikamentus uzmanības deficīta/ hiperaktivitātes ārstēšanai, 3 reizes pacientiem, kuri ir lietojuši atkarību izraisošas vielas, izņemot opioīdus, un 9 reizes pacientiem, kuri lietojuši opioīdus.

Visā pasaulē turpinās opioīdu lietošanas epidēmija, tādēļ ir svarīgi saprast, kuriem pacientiem izvēlēties ārstēšanu ar šiem medikamentiem un kuriem labāk nē. Iepriekš veiktos pētījumos ir noskaidrotas pacientu grupas, kurām labāk neizrakstīt opioīdus: pacienti ar lielāku negatīvu iznākumu risku, tai skaitā, pacienti, kuri lieto atkarību izraisošas vielas un pacienti ar psihiskām saslimšanām. Šiem pacientiem biežāk izraksta lielākas opioīdu devas un ilgstošāku lietošanu.

Šī pētījuma rezultāti apstiprina iepriekš veiktos pētījumos iegūtos rezultātus. Anamnēzē esošas psihiskas saslimšanas un psihoaktīvu medikamentu lietošana ir saistīti ar biežāk izrakstītiem opioīdiem. Īpaši cieša šī saistība ir attiecībā uz ilgstošu opioīdu lietošanu un īpaši pacientiem, kuriem ir bijusi atkarību no vielu lietošanas.  

 

AVOTS: Patrick D. Quinn, Kwan Hur, Zheng Chang, Erin E. Krebs, Matthew J. Bair, Eric L. Scott, Martin E. Rickert, Robert D. Gibbons, Kurt Kroenke, Brian M. DʼOnofrio. Incident and long-term opioid therapy among patients with psychiatric conditions and medications. PAIN, 2017

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu