Izdrukā:
Sausās acs slimība un dzīves kvalitāte
Sausās acs slimību ir grūti diagnosticēt, novēlota diagnostika pasliktina simptomus un negatīvi ietekmē pacientu dzīves kvalitāti, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā British Journal of Ophthalmology.
Sausās acs slimība rodas, jo asaru kanāli neražo pietiekami daudz šķidruma. Acis kļūst sausas, niez, apsārst un ir dedzinoša sajūta acīs.
Pētnieki uzsver, ka ir nepieciešams labāk aprakstīt simptomus, lai būtu vieglāk diagnosticēt šo slimību.
Ar interneta aptaujas palīdzību tika aptaujāti 706 pacienti ar sausās acs slimību Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un Anglijā. Visi pacienti bija virs 40 gadiem, nelietoja kontaktlēcas un lietoja mākslīgās asaras katru dienu vismaz 6 mēnešus ilgi.
Pētījuma dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par slimības anamnēzi un diagnostiku, terapiju, kas mazina simptomus, viņu viedokli par šo slimību un tās ietekmi uz dzīves kvalitāti.
Vairāk nekā 40 % pētījuma dalībnieku slimību nediagnosticēja pirmā gada laikā, kopš simptomu sākšanās. Tikai 28 % diagnoze tika uzstādīta pirmā gada laikā.
Vairāk kā trešā daļa pacientu bija apmeklējuši vairāk kā vienu ārstu pirms tika diagnosticēta sausās acs slimība.
Trešdaļa pacientu sauso aci uzskata par slimību, savukārt divas trešdaļas domā, ka tas ir tikai diskomforts.
Par lielāko apgrūtinājumu pacienti uzskata saulesbriļļu nēsāšanu, nepieciešamību izvairīties no kondicionieriem un grūtības lasīt grāmatas, tāpat traucējot mošanās naktī simptomu dēļ.
Pacienti, kuri lieto mākslīgās asaras trīs vai vairāk reizes dienā, biežāk nekā citi pacienti uzskata, ka sausās acs slimība ietekmē viņu dzīves kvalitāti.
Pacienti, kuriem novēloti diagnosticē sausās acs slimību, biežāk sūdzas par diskomfortu un sāpēm. Tāpat novēlota diagnostika ir saistīta ar lielāku ietekmi uz dzīves kvalitāti un īpaši darba produktivitāti.
Sausās acs slimību ir grūti diagnosticēt, jo simptomi ir dažādi un bieži vien tie pārklājas ar citiem acu slimību simptomiem. Sausās acs slimību nevar pilnībā izārstēt, bet agrīna diagnostika un pārvaldība ir ļoti svarīga. Pirmais solis uz agrīnu diagnostiku ir simptomu pārzināšana. Pētnieki atzīmē, ka ārstiem ir labāk jāizprot simptomi, lai novērstu novēlotu diagnostiku.
AVOTS: British Journal of Ophthalmology, online December 21, 2016
Saistītie raksti
-
Acu slimības kontaktlēcu lietotājiem
Kontaktlēcas, kuru pirmsākumi saistāmi ar Leonardo da Vinči XVI gadsimta sākumā, mūsdienās lieto terapeitiskā un kosmētiskā nolūkā, bet visbiežāk — redzes korekcijai. Kontaktlēcas ir populārākais redzes korekcijas veids, ko šobrīd izvēlas pacienti. Lasīt visu
-
Sausās acs sindroms. Riska faktori, izmeklējumi un ārstēšana
Mūsdienās vienas no biežākajām sūdzībām acu ārstu praksē ir par sauso aci. Tās diagnostika un ārstēšana ne vienmēr ir vienkārša, jo pacienta sūdzības var būt ļoti dažādas: sausuma sajūta, acu apsārtums, smilšu sajūta, bailes no gaismas, acu asarošana. Sausās acs sindroms (SAS) ir arvien pieaugoša sabiedrības veselības problēma, kas pareizi diagnosticējama un atbilstīgi ārstējama. Lasīt visu
-
Pētījumā ar 418 000 eiropiešu atklāts, ka dažādi pārtikas produkti ir saistīti ar dažādiem insulta veidiem
Dažādi pārtikas produkti ir saistīti ar dažāda veida insulta riskiem, secināts lielā pētījumā, kurš veikts deviņās Eiropas valstīs. Lasīt visu
-
Dažas grūtniecības laikā lietotās antibiotikas saistītas ar iedzimtiem defektiem bērniem
Bērniem, kuru mātēm grūtniecības pirmajā trimestrī izrakstītas makrolīdu grupas antibiotikas, ir paaugstināts nopietnu iedzimtu defektu risks, salīdzinot ar tiem, kuru mātes lietoja penicilīnu saturošas antibiotikas. Lasīt visu
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu