Ilgstoša opioīdu lietošana nepaaugstina Alcheimera slimības risku

Doctus . | 2017. gada 26. oktobris

Opioīdu lietošana nav saistīta ar paaugstinātu Alcheimera slimības risku, secināts Somijā veiktā pētījumā. Iepriekš veiktā pētījumā ASV ziņoja par saistību starp augstu kumulatīvo opioīdu devu un paaugstinātu demences risku, bet Somijā veiktajā pētījumā šo saistību neapstiprināja.

Šī pētījuma mērķis bija novērtēt, vai opioīdu lietošana, lietošanas ilgums un kumulatīvā deva ir saistīta ar paaugstinātu Alcheimera slimības risku.

Pētījumā iekļāva 70 718 pacientus ar Alcheimera slimību un katram gadījuma grupas dalībniekam piemeklēja līdz četriem tāda paša vecuma, dzimuma, reģiona kontroles grupas dalībniekus.

Kohortā iekļāva visus pacientus ar klīniski apstiprinātu Alcheimera slimības diagnozi laika periodā 2005. – 2011.gads; vidējais vecums bija 80 gadi (SD=7 gadi); 65 % bija sievietes. Informācija par opioīdu iegādi tika analizēta no reģistra un modelēta medikamentu lietošanas periodos. Kumulatīvās opioīdu devas tika transformētas kopējās standartizētās devās.

Opioīdu lietošana nav saistīta ar paaugstinātu Alcheimera slimības risku (OR=1,0; 95 % TI [0,98 – 1,02]). Ne ilgstoša opioīdu lietošana (kumulatīvā lietošana >365 dienām: OR=1,02; 95 % TI [0,96 – 1,08), ne augstas opioīdu kumulatīvās devas (> 90 standartizētās devas: OR=1,02; 95 % TI [0,98 – 1,07) nav saistītas ar paaugstinātu Alcheimera slimības risku.

Lai gan opioīdu lietošana nav saistīta ar paaugstinātu Alcheimera slimība risku, papildus pētījumi ir nepieciešami, lai novērtētu ilgstošas opioīdu lietošanas drošību uz citiem kognitīviem efektiem.

 

AVOTS: Taipale H, Hamina A, Lampela P, et al. Is Alzheimer’s Disease Associated with Previous Opioid Use? Pain Medicine, 2017

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Alcheimera slimības pārvaldība

    Eiropas Savienībā ar demenci slimo apmēram 7,3 miljoni cilvēku. Sagaidāms, ka, pieaugot paredzamajam mūža ilgumam, 20 gadu laikā šis skaits divkāršosies. Alcheimera slimība ir visizplatītākais demences izraisītājs, un 70% slimnieku cieš tieši no šā demences paveida. Pašlaik šī slimība, kas cilvēkiem atņem atmiņu un spēju domāt, ir neārstējama. Ar Alcheimera slimību parasti saslimst pēc 60 gadu vecuma, un līdz ar vecumu pieaug arī risks saslimt ar šo kaiti. Pacienti, kam slimību diagnosticē agrīnā stadijā, var mainīt ikdienas ieradumus un tādējādi, iespējams, uzlabot dzīves kvalitāti. Lasīt visu

  • Opiāti. Ilgstoša lietošana pacientiem ar hroniskām neonkoloģiskām sāpēm

    Pacientiem ar onkoloģiskas saslimšanas izraisītām sāpēm opiātu izvēle sāpju remdēšanai liekas pašsaprotama un nevienam šaubas neizraisa. Arī stipru posttraumatisku vai pēcoperācijas sāpju remdēšanai bez šaubīšanās tiek izmantoti stipras darbības opiāti. Taču, kad jāremdē sāpes pacientam ar neonkoloģisku saslimšanu, bieži vien rodas šaubas un neziņa par opiātu izmantošanu. Pasaulē opiātu ilgstoša lietošana hronisku neonkoloģisku sāpju remdēšanai arvien pieaug. [2] Šajā publikācijā no algologa viedokļa apkopoti “par” un “pret” argumenti opiātu lietošanai pacientiem ar hroniskām neonkoloģiskām sāpēm. Lasīt visu

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu