Izsmeltais kapitāls. Cik liels ir cilvēkresursu trūkums?

Kamēr gadu no gada tiek rakstīti un pārrakstīti cilvēkresursu glābšanas plāni, dārgais cilvēkkapitāls rūk. Mediķi strādā divās trīs darbavietās, strādā normālo pagarināto darba laiku, izdeg, ciešas, brauc prom... Ko sola nākotne?

Nodrošinājums ar veselības aprūpes cilvēkresursiem Latvijā (pēc publicētajiem datiem EUROSTAT datubāzē, 2014. gads) ir zem vidējiem Eiropas Savienības valstu rādītājiem, izņemot zobārstu skaitu un ārstu absolventu skaitu (atspoguļojums 2. infografikā). Plānots, ka no 2016. gada līdz 2022. gadam darba tirgū ienāks 820 jaunie ārsti, kas ieguvuši kādu pamatspecialitāti, taču jautājums — cik no viņiem paliks Latvijā? Žurnāls Ir rakstīja, ka pēdējos piecos gados katru gadu no Latvijas izbrauc aptuveni 200 ārstu, lielākā daļa no viņiem ir vecumā līdz 30 gadiem.Ārstniecības personu skaits LV un ES uz 100 000 iedzīvotāju

Pašlaik 33 % ārstu un 28 % zobārstu jau ir vai pēc septiņiem gadiem būs pensijas vecumā, taču vissatraucošākā situācija ir ar māsu nodrošinājumu, liecina Veselības ministrijas sniegtā informācija Doctus. Katru gadu darba tirgū ienāk aptuveni 250 kvalificētas māsas, bet tikai apmēram 60 sāk strādāt slimnīcās. Māsu vecuma struktūra ir izteikti novecojoša (20 % māsu ir pirmspensijas un pensijas vecumā). Reģionu griezumā starpība ir vēl jūtamāka. Šobrīd slimnīcās māsu deficīts ir ap 1500 māsu. Rēķinot pēc optimāli nepieciešamā māsu skaita valstī, līdz 2025. gadam veidojas ap 3050 māsu deficīts (atainojums 1. infografikā).Strādājošo mediķu skaits 2016. gadā un deficīts 2022. gadā

Veselības ministrija norāda arī to, ka māsas specialitāte pašlaik piedzīvo pārmaiņas. Atšķirīgais mācību ilgums (viens vai divi gadi), dažādie izglītības līmeņi (pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība), kā arī akadēmiskie grādi (profesionālais bakalaura grāds vai bez grāda) māsas pamatspecialitātes iegūšanai rada neskaidrību veselības aprūpes darba tirgū. Tāpēc VM sadarbībā ar Latvijas Māsu asociāciju izveidojusi darba grupu, lai izvērtētu prasības māsas profesijas un specialitāšu izglītībai.

Lai māsu kompetences nesadrumstalotu pa vairākām pamatspecialitātēm, līdz 2019. gadam tiks izveidota māsas profesijas pamatspecialitāte — vispārējas aprūpes māsa, māsas profesijas pamatspecialitāšu skaitu no septiņām samazinot uz vienu. Vispārējās aprūpes māsas kompetencē apvienos internās aprūpes, ķirurģiskās aprūpes un ambulatorās aprūpes māsu kompetences, bet bērnu aprūpes māsa, operāciju māsa, garīgās aprūpes māsa un anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas specialitātes tiks noteiktas kā apakšspecialitātes.

Pārmaiņas gaida arī ārstus, stājoties rezidentūrā: no 2019./2020. studiju gada rezidentūras studiju programmā tiks izveidota vienota uzņemšanas komisija un uzņemšanas noteikumi, ko izstrādās RSU un LU (pašlaik augstskolas vispirms katra atsevišķi organizē pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās un pēc VM rīkojuma par rezidentūras vietu skaita sadalījumu starp augstskolām — rezidentūras pretendentu uzņemšanu).

Katru gadu valsts apmaksātā rezidentūrā tiek uzņemti ap 200 jauno ārstu. Pagājušajā gadā — 226 rezidenti (četras valsts apmaksātas rezidentūras vietas palika neaizpildītas).

Uz jautājumu par galveno motivētāju — atalgojumu —, kas varētu apstādināt lejupslīdošo cilvēkkapitāla līkni, Veselības ministrijas atbilde ir par mērķiem (ne garantēts apsolījums!): ja šobrīd vidējā ārstu darba samaksa ir 859 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām — 537 eiro un atbalsta personām — 400 eiro, tad mērķis nākamgad to palielināt ārstiem līdz 1270 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām — līdz 762 eiro un atbalsta personām līdz 508 eiro. Lai to izpildītu, 2018. gadā veselības nozarei vajadzīgs papildu finansējums 112,7 miljoni eiro, bet turpmākajos gados kopumā nepilni 500 miljoni eiro. Pie šā gada mazajiem soļiem ministrija min šādus punktus: palielināts valsts apmaksāts tarifs dzemdībām, palielināts tarifs onkoloģiskām operācijām, kas pacientiem veiktas pēc pirmreizēji diagnosticētas onkoloģiskas slimības, palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kur nodrošina diennakts dežūras, kā arī lielāks izlīdzināto ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.

 Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2017. gada oktobra numurā

Uz augšu ↑