Ādas veselība un aizsardzība. Kopšana rudenī un ziemā

Ir rudens, nepiedodami ātri tuvojas arī ziema. Gaisa mitruma un krasu temperatūras maiņu dēļ cieš āda — kļūst sausa, rada diskomforta sajūtu, plaisā, ātrāk noveco, saasinās hronisku ādas slimību izpausmes. Svarīga pareiza kopšana, izvairīšanās no kairinātāju negatīvās ietekmes.

Ādas funkciju raksturojums

Āda ir komplicēts orgāns, kas aizsargā cilvēku no apkārtējās vides un vienlaikus saista ar to. Tā ir vairāk nekā statisks, necaurlaidīgs vairogs pret ārējiem kairinātājiem. Āda ir dinamiska, sarežģīta, integrēta šūnu, audu un matriksa elementu sistēma, kas nodrošina daudzveidīgu funkciju kopumu: fizikālu caurlaidības barjeru, aizsardzību pret infekcioziem aģentiem, jušanas funkciju, aizsardzību pret ultravioleto starojumu (UVS), termoregulāciju, brūces dzīšanu un reģenerāciju, kā arī dažādus uz āru vērstus simptomus (piemēram, vitiligo, skleroderma, melasma), novērš ūdens zudumu.

Dažādās ādas funkcijas nodrošina viens vai vairāki no tās slāņiem — epiderma, derma un hipoderma. Šīs zonas ir savstarpēji saistītas, funkcionālas vienības. Katrs slānis ir savstarpēji atkarīgs no otra, tie saistīti cits ar citu, ar apkārtējiem audiem, lai regulētu un modulētu normālas struktūras un funkcijas molekulārā, šūnu un audu organizācijas līmenī.

Lai gan epiderma un tās ārējais slānis (raga slānis) nodrošina lielāko daļu fizikālās barjeras funkciju, tomēr par ādas strukturālo veselumu kā kopumu primāri gādā derma un hipoderma. Antibakteriālos pasākumus nodrošina iedzimtā imūnā sistēma un dendrītiskās epidermas antigēnu prezentētājšūnas, cirkulējošās imūnās sistēmas šūnas, kas migrē no dermas, kā arī dermas antigēnu prezentētājšūnas.

Lielapjoma aizsardzību no UVS nodrošina pašas virspusējākās epidermas šūnas. Hipodermā atrodas lielākie ādas asinsvadi, kas kalpo par uzturvielu un imigrantšūnu transportsistēmu. Caur dermu un hipodermu virzās ādas limfātiskā sistēma, kas kalpo kā vielmaiņas atliekproduktu filtrs un regulē audu hidratācijas līmeni.

Dzīve uz sausas zemes pieprasa barjeru, kas regulē ūdens zudumu un novērš izžūšanu, šo funkciju nodrošināšanu cilvēkam salīdzina ar ādas barjeru. Lai veiktu šīs funkcijas, epiderma pakļauta keratinizācijas procesam, kad potenciāli proliferatīvas epidermas šūnas no bazālā slāņa nobriest līdz nedzīvām, plakanām raga kārtas šūnām. Epidermas derivāti nodrošina speciālas aizsardzības un jušanas funkcijas.

Āda norāda uz cilvēka ārējo izskatu:

  • pēc pigmentācijas, ko nodrošina melanocītu šūnas,
  • pēc ķermeņa kontūru apveida, attīstības,
  • norāda indivīda vecuma pazīmes,
  • liecina par iegūto saules bojājuma daudzumu dzīves laikā.

Uz šīm pazīmēm norāda epidermas, dermas un hipodermas stāvoklis. Vairākām ādas slimībām raksturīga, iespējams, ģenētiski bojāta ādas barjeras funkcija. Īpaši tā attiecas uz tādu slimību patoloģiju kā kontaktdermatīts, atopiskais dermatīts, dažas no ihtiozes formām, psoriāze.

Lipīdus vai lipīdiem līdzīgus komponentus saturoši krēmi vai ziedes var uzlabot bojātas ādas barjeras funkcijas. Jāpiemin, ka ne tikai ģenētiski predisponētu ādas slimību gadījumā, kad raksturīgs sausums, ādu vēlams mitrināt, bet arī ādu, kas pastiprināti zaudējusi mitrumu (ir dehidratēta) vides faktoru ietekmē: saules ietekmē pēc vasaras, aukstuma un vēja iespaidā ziemā.

Fizikālā un ķīmiskā (bioķīmiskā) barjera

Fizikālās struktūras cilvēkam novērš lielākās daļas patogēnu un apkārtējās vides toksīnu kaitīgo ietekmi. Āda, kā arī epitēlijs elpceļos, gremošanas un uroģenitālajā traktā nodrošina fizikālu barjeru starp indivīdu un ārējo vidi. Āda ir vitāli svarīga cilvēka aizsardzībā pret ārvides ietekmi.

Epiderma kavē mikroorganismu, ķīmisku kairinātāju un toksīnu iespiešanos dziļāk ādā un organismā, absorbē un bloķē saules un jonizējošo radiāciju, novērš ūdens zudumu.

Ādas hidratācija un tās nozīme ādas veselīguma nodrošināšanā

Katru dienu āda tiek pakļauta saules, sausa gaisa un dažādu ķīmisku vielu ietekmei, kas veicina ādas dehidratāciju. Mūsdienās kosmētiskie līdzekļi ir pamats ādas mitrināšanai, kas ir viens no stūrakmeņiem veselas ādas uzbūvē, kliedējot mītu, ka tie ir tikai ražojumi skaistumam.

Mitrinātu ādu uzskata par veselas ādas indikatoru, bet sausu ādu — par bojātu. Turklāt atbilstīgi mitrināta āda noveco lēnāk, ir labāk pasargāta no ārējo faktoru iedarbības nekā sausa āda. [9]

Vesels stratum corneum slānis ādas virspusē satur 15—25 % ūdens un aptuveni 40 % ūdens starp stratum corneum un stratum granulosum slāņiem. Ādas hidratāciju nodrošina balanss starp endogēno un eksogēno ūdeni. Endogēnais ūdens rodas no asins cirkulācijas papilārā dermā, difūzijas ceļā caur dermu nonākot epidermā.

Eksogēnais ūdens — no apkārtējās vides un no mitrinātājiem, kas uzklāti uz ādas. Ūdens daudzumu ādā var regulēt, ietekmējot dabiskos mitrinošos faktorus (natural moisture factors) un intracelulāro lipīdu daudzumu. Ja ūdens daudzums stratum corneum sasniedz tikai 10 %, āda lobās, kļūst raupja un nespodra. Ādas mitrināšanu var nodrošināt, samazinot transepidermālā ūdens zudumu (TEŪZ), uz ādas veidojot plānu aizsargkārtu vai izmantojot sastāvdaļas no dabiskajiem mitrinātājfaktoriem, kas saista ūdeni ādā.

Apkārtējās vides faktori ziemā un to ietekme uz ādu

Tuvojoties ziemai, ārvides mitrums un temperatūra ir galvenie klimatiskie faktori, kas ietekmē cilvēka ādu (tabula). Pirmās publikācijas, kur minēta meteoroloģisko laikapstākļu saistība ar sūdzībām par ādu, bijušas 1894. gadā. [10] Āda, kas pakļauta zemam gaisa relatīvajam mitrumam (32 %), ir uzņēmīgāka pret mehānisku stresu un vieglāk ievainojuma nekā augsta gaisa relatīvā mitruma (96 %) gadījumā. [11]Gaisa mitruma un temperatūras ietekme

Rudens un ziemas sezonā sausa āda ir samērā izplatīta problēma, ko novēro aptuveni katram piektajam cilvēkam. Tā var būt iedzimta īpatnība vai hroniskas ādas slimības izpausme (1.—8.attēls). [5]Atopiskais dermatīts pacelēAtopiskais dermatītsSeborejiskais dermatītsPlaukstu ekzēmaPsoriāzes ziemas formaPsoriāzes perēklisPsoriāzes progresīvā stadijaSmagas gaitas psoriāze

Gaisa mitrums

Pētījumi liecina, ka apstākļos, kad cilvēks no vides ar normālu un augstu gaisa mitruma līmeni tika pārvests uz sausāku vidi, radīja pastiprinātu TEŪZ, izraisīja ādas elastīguma mazināšanos. Vien sešas stundas ilga atrašanās vidē ar gaisa relatīvo mitrumu < 10 % rada vizuāli redzamu sausu ādu. [12]

Optimāls relatīvā mitruma daudzums ādai ir 60 %. [13] Jāņem vērā, ka nepietiekams gaisa mitrums ir problēma, kas saistīta gan ar ārvidi, gan iekštelpām. Piemēram, rūpnīcu darbinieki un lidmašīnu apkalpes strādā ļoti sausa gaisa apstākļos, kur gaisa relatīvais mitrums dažkārt ir tikai 1—3 %, tāpēc rūpnīcu strādniekiem ievērojami biežāk attīstās nieze, kontaktdermatīts, atopiskais dermatīts.

Cilvēki, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, vairāk cieš no zema relatīvā gaisa mitruma — ādas un acu gļotādu sausums parādās jau 30 % relatīvā gaisa mitruma apstākļos, bet pie 10 % sausas kļūst arī deguna gļotādas. [14]

Gaisa temperatūra

Arī pazemināta gaisa temperatūra ir būtisks faktors, kas ietekmē ādu. Vairāku pētījumu dati apliecina izteiktu korelāciju starp ādas mitruma līmeni, temperatūru un relatīvo gaisa mitrumu. Ir tieša saistība starp sausas sejas ādas pakāpi un zemu gaisa temperatūru, vēja ātrumu un zemu gaisa mitrumu. Vien 15 minūtes aukstā un sausā vidē ievērojami mazina ādas mitrumu. [15] Tātad temperatūras pazemināšanās dēļ mazinās ādas mitrums un secīgi rodas TEŪZ. Jo gaiss siltāks, jo vairāk tas var uzņemt ūdens tvaikus, un pretēji: gaiss atdziestot zaudē spēju uzņemt ūdens tvaikus.

Sūdzības par ādas izmaiņām ievērojami pieaug ziemas periodā, kad iepriekšminēto klimata faktoru dēļ palielinās ādas permeabilitāte, epidermas sabiezē un tiek stimulēta iekaisumu mediatoru producēšanās ādā. Šīs ādas pārmaiņas sevišķi novēro tādu hronisku iekaisīgu dermatožu gadījumā kā psoriāze, atopiskais dermatīts, senile xerosis. [16]

Stratum corneum slānī izšķir trīs galvenās lipīdu klases: ceramīdi, holesterīns, brīvās taukskābes. Ziemas periodā stratum corneum slānī ievērojami samazinās visu galveno lipīdu grupu daudzums un palielinās nepiesātināto taukskābju daudzums. [17]

Samazinoties arī kālija, laktātu, nātrija un hlora daudzumam, kas kopā ar brīvajām aminoskābēm, urokanīnskābi, pirolidona karboksilskābi un citām vielām veido ādas dabisko mitrinātājfaktoru ķīmisko sastāvu, tiek veicināta ādas dehidratācija un pH līmeņa pieaugums stratum corneum slānī.

Dabiskie ādas mitrināšanas faktori ir būtiska ādas sastāvdaļa, jo to daudzums nosaka, cik daudz ūdens tie var nodrošināt ādai jebkura gaisa relatīvā mitruma apstākļos. To iztrūkuma gadījumā stratum corneum spēj absorbēt ūdeni tikai 100 % mitruma apstākļos apkārtējā vidē. Ādas pH līmeņa pieaugums uz sārmaino pusi izraisa ādas virsmas veseluma traucējumus un pasliktina ādas šūnu kohēziju. [18]

Izmaiņas ādas struktūrās

Aukstā laikā samazinās ādas tauku dziedzeru darbība, tāpēc āda var kļūt sausāka. Ādā notiek perifērā vazokonstrikcija, kas ādas apasiņošanu samazina līdz pat 30 ml/min. [1] Sliktākas apasiņošanas dēļ šūnām tiek piegādāts mazāk skābekļa, un tas izraisa t.s. oksidatīvo stresu. Producējas brīvie radikāļi (ūdeņraža peroksīds, slāpekļa oksīds, hidroksilradikāļi, superoksīda anjoni), kas ir toksiski. Tie kairina ādas receptorus, subjektīvi izraisot niezi un šūnu bojājumu. Zema hemoglobīna līmeņa apstākļos iestājas išēmija. Kā sekas perifērai vazokonstrikcijai vērojama asinsspiediena paaugstināšanās par 20—80 mmHg, bet plazmas tilpums samazinās par 8—15 %, asins tilpums — par 5 %. Ādas temperatūras pazemināšanās zem 12 °C ir bīstama, jo var radīt neatgriezeniskus bojājumus. [5]

Ādas sausums

Sausa āda pazīstama arī kā xerosis. Sausa āda var būt raupja, apsārtusi, ar plaisām vai lobīties. Āda dažādiem indivīdiem ziemā reaģē atšķirīgi, bet parasti tā kļūst jutīgāka. Sausa āda var niezēt un būt sāpīga, to izraisa ādas nervu šķiedru tieša stimulēšana. Simptomus izraisa histamīna un citu pret-iekaisuma citokīnu izdalīšanās, kas ir sekundārās barjeras traucējumi, ko izraisa mehāniski bojājumi, kas radušies berzes, kairinošu vai jutīgumu pastiprinošu vielu iedarbībā. [2]

Ilgstošs ādas sausums var būt saistīts ar iekaisumu. Jebkuri ādas barjeras traucējumi (sausums per se un mehānisks bojājums pēc kasīšanas) pacientus var predisponēt uz ādas infekcijām. Sausa āda iespējama gandrīz ikvienam, taču tā atkarīga arī no tādiem ārējiem faktoriem kā sauss klimats, zemāka temperatūra, bieža mazgāšanās, sārmainu mazgāšanās līdzekļu lietošana. [3] Turklāt pētījumos pierādīts rases mainīgums ādas fizioloģiskajās īpašībās, kas tieši ietekmē ūdens saturu ragaslānī un jutību pret eksogēni lietotiem līdzekļiem. [7]

Termoregulācijā svarīga ir ādas pareiza apasiņošana, lai nodrošinātu pilnvērtīgu skābekļa un barības vielu piegādi, kas nepieciešama ādas pilnīgai funkcionēšanai. Pētījumos pierādīts, ka sausai ādai ir vājākas vaskulārās funkcijas, tāpēc āda nesaņem vajadzīgās uzturvielas. [4]

Sausa āda saistīta arī ar dzīvesveidu un endogēniem faktoriem. Nepietiekams uzturs, nieru mazspēja un iedzimti stāvokļi, piemēram, ichthyosis vulgaris un atopija, var veicināt ādas mitruma zudumu. [2]

Ādas slimības un klimats

Atopiskais dermatīts

Auksts un sauss laiks palielina atopiskā dermatīta (AD) kopējo risku slimības uzliesmojumam. AD gadījumā novēro negatīvu korelāciju ar vidējo āra temperatūru un iekštelpu relatīvo gaisa mitrumu, kas izraisa AD attīstības pīķi februārī un oktobrī.

Izvirzīta arī hipotēze, ka atopisko slimību attīstību ietekmē bērna piedzimšana konkrētā gadalaikā. Dati liecina, ka atopiskas slimības biežāk attīstās bērniem, kas dzimuši rudenī vai ziemā.

Bērna ādā pirmajā dzīves gadā ir krietni zemāks dabisko ādas mitrinātājfaktoru līmenis nekā pieaugušajam, tā ir vieglāk ievainojuma, tāpēc jāsargā pret ārvides apstākļiem, zemu mitruma līmeni un zemas temperatūras iedarbību. Strauja temperatūras maiņa starp iekštelpām un ārtelpām tiek uzskatīta par vienu no iespējamajiem palaidējfaktoriem AD uzliesmojumu gadījumā.

Kontaktdermatīts

Arī kontaktdermatīts ir ādas slimība, kad novēro izteiktu saistību starp ādas pārmaiņām un laikapstākļiem.

Roku kontaktdermatīts biežāk attīstās ziemas mēnešos, turklāt tieši šajā periodā tādi kairinātāji kā nātrija laurilsulfāts, ko ļoti plaši izmato ikdienas mazgāšanas līdzekļos, un NaOH izraisa daudz izteiktāku ādas reakciju nekā vasarā, ādas kairinājuma reakcijas risks no šīm vielām kombinācijā ar zemu gaisa temperatūru un sausu gaisu pieaug par 50 %. Arī ādas aplikāciju testos pozitīvo reakciju daudzums pieaug ziemā, bet samazinās jūnijā. [19]

Ieteikumi ādas kopšanai ziemā un rudenī

Ādas kopšanas līdzekļiem ziemā jābūt ar mitrinošu darbību. Mitrinātāji ir vielas ādas barjeras uzlabošanai un uzturēšanai un kalpo par līdzekli dehidratācijas līmeņa pazemināšanai, nodrošina fotoprotekciju un antioksidāciju. Mitrinātāju balstvielas ir okluzīvas un mitrinošas, piemēram, glicerīns, lai sniegtu papildu funkcionalitāti. [1]

  • Mitrinoši krēmi jālieto arī aukstā laikā. Labāk izvēlēties krēmus, kuru sastāvā ir “ūdens—eļļa”, šie krēmi būs taukaināki un vairāk piemēroti aukstajam laikam. Tāpat sejas kopšanu var papildināt ar dažādiem serumiem, kas satur Q10. Mitrinošos krēmus iesaka lietot pirms gulētiešanas, bet barojošos — no rīta.
  • Arī rudenī un ziemā saulainā laikā jālieto saules aizsargkrēmi ar SPF 50. Mākoņainākās dienās, kad saule nav tik intensīva, var izvēlēties krēmu ar SPF 30. Cilvēkiem, kam ir rozācija, sausa āda, akne, regulāri nepieciešams krēms, kas satur saules aizsargfiltru. Vējš, mitrums un saule ir vissliktākā kombinācija, jo tā ādu kairina un pārsausina.
  • Ķermeņa ādas attīrīšanai labāk lietot eļļas vai krēmveidīgus mazgāšanas līdzekļus, kā arī tādus, kam pievienotas mitrinošas vielas. Tas palīdzēs atjaunot ādas dabisko aizsargslāni, nodrošinās to ar barojošajām un mitrinošajām vielām, ko āda zaudē mazgāšanās laikā. Sārmainas ziepes un spirtus saturošus līdzekļus labāk nelietot.
  • Pēc mazgāšanās ieteicams lietot mitrinošu līdzekli, piemēram, losjonu vai ķermeņa krēmu. Šo līdzekļu sastāvā varētu būt keramīdi, linolēnskābe, urīnviela, glicerīns vai eļļas. Mitrinošu līdzekļu sastāvdaļas āda vislabāk uzņem tad, ja līdzekli uzreiz pēc dušas uzklāj uz nosusinātas, bet ne sausas ādas.
  • Ikdienas uzturu ieteicams papildināt ar linsēklām, ķirbju, sezama un saulespuķu sēklām. Enerģijas un vitamīnu avotu — ar greipfrūtu, dārzeņiem, riekstiem un zivīm. Dārzeņi, augļi, zaļumi, produkti, kas satur vērtīgās taukskābes, A, E un C vitamīnu, — tas viss nepieciešams ādai ziemas sezonā. Šķidrums organismam vienlīdz nepieciešams kā ziemas periodā, tā vasarā. [6]
  • Svaigs gaiss, fiziskas aktivitātes un dienas gaisma ir svarīgi faktori, kas palīdz sejas ādai izskatīties labāk. Šie faktori jānodrošina arī ziemā. Āda uzņems nepieciešamo skābekļa daudzumu un iegūs dzīvīgāku un veselīgāku toni.

________________________________________________________________________________________________

Literatūra

  1. Andriessen A. Prevention, recognition and treatment of dry skin conditions. Br J Nurs, 2013; 22(1): 26–30.
  2. Bolognia JL, Jorizzo JL, Rapini RP, editors. Dermatology. 3rd ed. Mosby: New York; 2012.
  3. Guenther L, et al. Pathway to dry skin prevention and treatment. J Cutan Med Surg, 2012; 16(1): 23–31.
  4. Int J Circumpolar Health, 2002; 61: 277–286.
  5. Dry skin conditions are related to the recovery rate of skin temperature after cold stress rather than to blood flow. Int J Dermatol, 2017; 56(2): 176–183.
  6. Rogers J, et al. Stratum corneum lipids: the effect of aging and the seasons. Arch Dermatol Res, 1996; 288(12): 765–770.
  7. Wesley NO, Maibach HI. Racial (ethnic) differences in skin properties: the objective data. Am J Clin Dermatol, 2003; 4(12): 843–860.
  8. Klaus Wolff, Lowell A. Goldsmith, Stephen I. Katz, Barbara A. Gilchrest, Amy S. Paller, David J. Leffell. Fitzpatrick’s Dermatology in General Medicine. 7th Ed, Vol. 1&2. 2008.
  9. Loo C, Basri M, Ismail R, et al. Effect of compositions in nanostructured lipid carriers (NLC) on skin hydration and occlusion. International Journal of Nanomedicine, 2013; 8: 13–22.
  10. Corlett W. Cold as an etiological factor in diseases of the skin. J Cutaneous Genito-Urinary Diseases, 1894; 12: 466.
  11. Engebretsen KA, Johansen JD, Kezic S, Linneberg A, Thyssen JP. The effect of environmental humidity and temperature on skin barrier function and dermatitis. JEADV, 2016; 30: 223–249.
  12. Egawa M, Oguri M, Kuwahara T, Takahashi M. Effect of exposure of humanskin to a dry environment. Skin ResTechnol, 2002; 8(4): 212–218.
  13. Vyumvuhore R, Tfayli A, Duplan H, et al. Effects of atmospheric relative humidity on stratum corneum structure at the molecular level: ex vivo Raman spectroscopy analysis. Analyst, 2013; 138: 4103–4111.
  14. Sunwoo Y, Chou C, Takeshita J, et al. Physiological and subjective responses to low relative humidity in young and elderly men. J Physiol Anthropol, 2006; 25(3): 229–238.
  15. Roure R, Lanctin M, Nollent V, et al. Methods to assess the protective efficacy of emollients against climatic and chemical aggressors. Dermatol Res Pract, 2012; 2012: 864734.
  16. Balato N, Megna M, Ayala F, Balato A, Napolitano M, Patruno C. Effects of climate changes on skin diseases. Expert Review of Anti-infective Therapy, 2014; 12(2): 171–181.
  17. Rogers J, Harding C, Mayo A, et al. Stratum corneum lipids: the effect of ageing and the seasons. Arch Dermatol Res, 1996; 288: 765.
  18. Hachem J-P, et al. pH directly regulates permeability barrier homeostasis and stratum corneum integrity/cohesion. J Invest. Dermatol, 2003; 121: 345.
  19. Engebretsen KA, Johansen JD, Kezic S, Linneberg A, Thyssen JP. The effect of environmental humidity and temperature on skin barrier function and dermatitis. JEADV, 2016; 30: 223–249.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Psoriāze un saistītās blakusslimības

    Arvien vairāk par psoriāzi runā kā par sistēmisku slimību, saucot to par “psoriātisku slimību”, jo procesā iesaistās ne tikai āda, bet arī locītavas un iekšējie orgāni. Un, iespējams, ka psoriāze ir neatkarīgs riska faktors blakusslimību attīstībai. [3] Lasīt visu

  • Trihoskopija alopēcijas diagnostikā

    Trihoskopija ir vienkārša, neinvazīva galvas ādas un matu dermoskopiska izmeklēšanas metode, izmantojot optisko dermatoskopu vai videodermatoskopu. Tā ļauj atpazīt morfoloģiskās struktūras, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci, un dod iespēju izvērtēt dermatoskopisko atradi dažādos galvas ādas rajonos, kas ir nepieciešami triholoģiskās  diferenciāldiagnozes noteikšanai. Lasīt visu

  • Mūsdienu koncepcija par ādas vēzi

    Katra ārsta profesionālā darbība saistīta ar ādas virsmas apskati. Vajadzība ieraudzīt, saskatīt un atpazīt veidojumus ir teju katrā specialitātē. Daudziem speciālistiem citās medicīnas nozarēs ir zināmas neskaidrības par ādas vēža iedalījumu un tā klasifikāciju. Šajā rakstā — mūsdienu koncepcija par ādas vēzi. Lasīt visu