Depresija un hroniska saslimšana? Antidepresanti ne vienmēr palīdz

Doctus . | 2017. gada 7. novembris

Pētnieki iegūst arvien vairāk pierādījumu, ka bieži izrakstītie antidepresanti nav efektīvi pacientiem, kuri slimo ar depresiju un hroniskām slimībām. Šie atklājumi raisa jautājumu, vai ir nepieciešamas plašas izmaiņas depresijas ārstēšanas vadlīnijās.

Jaunā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Journal of the American Medical Association atklāts, ka pacientiem, kuri slimo ar depresiju un hronisku nieru slimību, nav ieguvumu no bieži izrakstīta un lietota antidepresanta. Šis atklājums saskan ar iepriekš pierādīto, ka tradicionālie antidepresanti nav efektīvi, ja pacientam ir tādas hroniskas saslimšanas kā astma un sastrēguma sirds mazspēja.

Smagi depresīvi traucējumi ir izplatīti hronisku nieru slimnieku populācijā un ir saistīti ar saslimstību un mirstību. Līdz šim trūka pierādījumu par selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru efektivitāti un blakusparādībām šajā pacientu populācijā.

Pētījuma mērķis bija novērtēt, vai terapija ar sertralīnu mazina depresīvos simptomus pacientiem ar hronisku nieru slimību un depresiju.  

Šis bija nejaušināta iedalījuma, divkārtnepārredzams, placebo kontrolēts pētījums ar 201 pacientu ar 3., 4. vai 5.stadijas nieru slimību.

Pirmo nedēļu  visiem pacientiem deva placebo un pēc tam dalībniekus nejaušināti iedalīja divās grupās: sertralīna grupa (n=102), kurā lietoja sertralīnu 12 nedēļas, sākuma deva bija 50 mg/ d (maksimālā deva bija 200 mg/d) un placebo grupa (n=99).

Primārais iznākums bija depresīvo simptomu smaguma mazināšanās, sekundārie iznākumi bija dzīves kvalitātes uzlabošanās un blakusparādības.

Vidējais pacientu vecums bija 58,2 gadi (SD 13.2) un 27 % bija sievietes. Primārajā analīzē iekļāva 193 pacientus, kuriem bija vismaz viens iznākuma mērījums. Vidējais depresijas skalas (QIDS-C16) punktu skaits pētījuma sākumā bija 14 (SD 2,4) sertralīna grupā un 14,1 (SD 2,4) placebo grupā. Mediānais pētījuma laiks bija 12 nedēļas un mediānā sasniegtā deva – 150 mg/ d. QIDS-C16 skalas punktu skaits mainījās par -4,1 sertralīna grupā un par -4,2 placebo grupā (atšķirība starp grupām 0,1 (95 % TI [-1,1 – 1,3]; p>0,05). Netika novērotas arī statistiski ticamas atšķirības starp grupām pacientu ziņotā kopējā dzīves kvalitātē. Slikta dūša vai vemšana biežāk tika novērota sertralīna grupā (22,7 % pret 10,4 %; atšķirība starp grupām 12.3 %, 95 % TI [1,9 %- 22,6 %]; p<0,05), arī diareja biežāk tika novērota sertralīna grupā (13,4 % pret 3,1 %; atšķirība starp grupām 10,3 %; 95 % TI [2,7 % - 17,9 %]; p<0,05).

Pētnieki secina, ka pacientiem ar hronisku nieru slimību, kuriem nav nepieciešama dialīze, un smagu depesīvu slimību, ārstēšana ar sertralīnu nemazina depresijas simptomus 12 nedēļu ārstēšanas periodā.

AVOTS: Hedayati SS, Gregg LP, Carmody T, et al. Effect of Sertraline on Depressive Symptoms in Patients With Chronic Kidney Disease Without Dialysis Dependence. JAMA, 2017.

Uz augšu ↑