Specialitātes zīmogs. Nopietni pētījumi — ne tik nopietnas atbildes

Pasaki, kāda ir tava specialitāte, un pateikšu, kāds esi cilvēks! Šim apgalvojumam, protams, nav dziļi zinātniska pamatojuma, taču zināmas likumsakarības noteikti vērojamas.

                              Pediatri runā pamazinājuma formās, mīļvārdiņos, ķirurgi ir mazliet ironiski un ciniski dzīves baudītāji, kam patīk adrenalīns (brīvajā laikā traucas ar kalnu slēpēm, motociklu, spēlē hokeju vai datorspēlēs šauj sliktos), psihiatriem raksturīgs savāds pētījošs skatiens... Šie ir stereotipi un dzīves vērojumi. Bet ko saka nopietni pētījumi? Lūk, nopietnas un ne tik nopietnas atbildes.

Vislaimīgākie — dermatologi un oftalmologi

2016. gadā ASV, aptaujājot vairāk nekā 15 800 ārstu no 25 dažādām specialitātēm, secināja, ka vislaimīgākie darbā ir dermatologi un oftalmologi (attiecīgi 39 % un 38 %), savukārt visnelaimīgākie darbā ir internisti: tikai 24 % atzīmēja, ka ir laimīgi darbā. 68 % nefrologu atzina, ka ir laimīgi ārpus darba, laimīguma sarak-stā viņiem sekoja dermatologi (66 %) un pulmonologi (65 %). Kāpēc tā? Iespējams, tāpēc, ka amerikāņu dermatologi nopelna gandrīz uz pusi vairāk nekā viņu kolēģi internisti. Bet varbūt tāpēc, ka internista darbalauks ir plašs un darbs ar pacientu drīzāk ir process, nevis rezultāts. Kaut gan dermatologi varētu iebilst, jo āda taču ir cilvēka organisma lielākais orgāns.

 AVOTS: http://www.medscape.com/slideshow/lifestyle-2016-overview-6007335#17

Vismazāk sporto psihiatri un endokrinologi

ASV ārstu dzīvesveida pētījumā izzināts arī tas, kuru specialitāšu ārsti ir draugos ar fizisku izkustēšanos. Ja lūko amerikāņu kolēģus, tad vismaz trīs reizes nedēļā sporto 72 % dermatologu, 69 % ortopēdu un 68 % oftalmologu. Vismazkustīgākie ir psihiatri (43 %) un endokrinologi (50 %).

 AVOTS: http://www.medscape.com/slideshow/lifestyle-2016-overview-6007335#19

Vismazāk reliģiozie — psihiatri

Izrādās, vismazāk reliģiozie ir psihiatri, taču viņi divreiz biežāk nekā citu specialitāšu ārsti interesējas par savu pacientu reliģisko (garīgo) dzīvi. Pētījumā ASV tika aptaujāti 100 psihiatri un 1044 citu specialitāšu ārsti, un tā autors, Čikāgas universitātes profesors Farr Curlin stāsta, ka agrāk bijusi tendence reliģiozitāti saistīt ar garīgām slimībām, mūsdienās adekvātu reliģisku uzvedību nošķir no fanātiskas uzvedības. Viņš arī norādījis uz vairākos pētījumos atklāto, ka reliģiozitāte bieži vien saistīta ar labāku garīgo veselību, piemēram, ātrāku atveseļošanos no depresijas.

 AVOTS: 1. Curlin FA, Odell SV, Lawrence RE, Chin MH, Lantos JD, Meador KG, Koenig HG. The relationship between psychiatry and religion among U.S. physicians. Psychiatr Serv, 2007; 58(9): 1193–1198. PubMed 2. Blendon RJ, Benson JM, Hero JO. Public trust in physicians—U.S. medicine in international perspective. N Engl J Med, 2014; 371(17): 1570–1572

Garākie un pievilcīgākie — ķirurgi

Barselonas universitātes slimnīcā veica savdabīgu pētījumu: nejaušināti atlasīja 12 ķirurgus un 12 citu specialitāšu ārstus (vīriešus) un četras filmu zvaigznes (kontroles grupa). Visi pētījuma dalībnieki bija piecdesmitgadnieki. Neatkarīga komanda — visas sievietes — pētījuma dalībnieku izskatu novērtēja septiņu punktu skalā. Pētījuma mērķis bija apstiprināt vai noliegt hipotēzi, ka vīrieši ķirurgi ir garāki un labāk izskatās nekā citu specialitāšu ārsti, un salīdzināt vīriešus ārstus ar filmu zvaigznēm, kas tēlo ārstus filmās. Pētnieki konstatēja, ka ķirurgi ir statistiski ticami garāki nekā citu specialitāšu ārsti (vidējais garums 179,4 cm iepretī 172,6 cm). Ķirurgi tika atzīti arī par izskatīgākiem, salīdzinot ar citu specialitāšu ārstiem, taču pievilcīgumā filmu zvaigznēm ķirurgi zaudēja.

 AVOTS: Trilla A, Aymerich M, Lacy AM, Bertran MJ. Phenotypic differences between male physicians, surgeons, and film stars: comparative study. PubMed. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1761168/

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2017. gada novembra numurā

Uz augšu ↑
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu