Žurnāli

UZ NOVEMBRA NUMURA VĀKA

VLADIMIRS STRAZDIŅŠ, nefrologs, pediatrs, bērnu nefrologs, Medicīnas sabiedrība Gaiļezers

                                Par vāka tēlu: “Laiku nevar apturēt, tik atstāt vēsturei atmiņu nospiedumus.”

Medicīnā strādā: “No 1974. gada jūlija, tātad jau četrdesmit trīs gadus. Sāku kā “brālītis” (vīriešu kārtas medmāsa), tad biju iecirkņa pediatrs, medicīnas dienesta priekšnieks obligātā armijas dienesta laikā, tad sāku praktizēt pieaugušo un bērnu nefroloģijā, kur darbojos vēl joprojām, kaut esmu jau pensijā. Dažas dienas nedēļā strādāju hemodialīzē Jūrmalā.”

Svarīgākie punkti darba dzīvē: “Mans sasniegums varētu būt modernas bērnu nieru aizstājterapijas (dialīzes) ieviešana Latvijā un Lietuvā, vēlāk darbs ar islandiešiem pie elektroniskas slimības vēstures ieviešanas Stradiņa slimnīcā (diemžēl līdz galam nepabeigts, bet programmas kodols, ko bijām radījuši, veiksmīgi strādā joprojām). Iemācījos ļoti daudz noderīga gan par datoriem, gan programmēšanu. Ja “nobirst” dators, meistars nav jāsauc.”

Ārpus darba: “Lasu vai skatos labas filmas, bieži vien pārlasu iemīļotas grāmatas vai atkārtoti noskatos iepatikušos filmu — ne jau viss, kas jaunāks, ir labāks. Parušinos dārzā, pastaigāju pa mežu. Nekādas rutīnas — kas tajā dienā ienāk prātā, to arī daru.”

Dzīves princips: “Būt godīgam pret saviem pienākumiem — ārsta pienākumiem pret pacientu, pienākumiem pret ģimeni, draugiem, kolēģiem. Man patīk sena ķīniešu gudrība: “Kas māk strādāt — strādā; kas nemāk strādāt — māca, kā jāstrādā; kas nemāk mācīt — māca, kā jāmāca.” Nu ļoti atgādina mūsu Latvijas ikdienu.”

Foto un vāka māksliniece: Inese Austruma. Ilustrācija fotoobjektīva lēcā no Doctus 1999/1 numura vāka

Uz augšu ↑