Aktuālais jautājums - e-veselība

No šā gada 1. janvāra ģimenes ārstiem obligāta ir e-veselības sistēmas lietošana. Doctus gada nogalē vaicāja ārstu prognozes: kāda izskatīsies ikdiena janvārī. 

DZIDRA TRUMPIKA, ģimenes ārste no Rucavas Liepājas novadā

“Turpināsim rakstīt papīra receptes, jo cilvēkus bez zālēm nevarēs atstāt, taču kādam tas viss būs jāsavada sistēmā, un tie būs nabaga farmaceiti, kas mocīsies ģimenes ārstu vietā. Ar e–veselību strādāju kopš pērnā gada februāra. Slimības lapas izrakstīt nav problēmu, bet ar e–receptēm tādā izskatā, kādā tās ir pašlaik, strādāt ir neiespējami, vismaz pieņemšanas laikā. Tās pat nav piecas minūtes, dažkārt receptes izrakstīšanai vajag stundu, turklāt, ja es kaut ko izdaru nepareizi (piemēram, sistēma neatšifrē, vai zāles ir vai nav kompensējamās, un es varu arī kļūdīties), sistēma to neparāda, bet ļauj izrakstīt nepareizu recepti. Kāpēc tā? Varētu e–receptes izrakstīt pēc darbalaika beigām, taču, ja pacients speciāli atbraucis uz vizīti pēc receptes un grib tūdaļ iegādāties zāles, viņš nevar gaidīt. Bet ir arī pozitīvais — stāstu pacientiem, ka tagad vairs nevajadzēs mērot ceļu, ja zāles būs jāizraksta atkārtoti, jo uz aptieku varēs doties ar pasi. Un vecajām kundzēm tas patīk. Arī jauniešiem patīk. Arī es pati esmu par pārmaiņām, tikai nezinu, vai pareizi to bija likt darīt obligāti ar tik nesakārtotu sistēmu.”Dzidra Trumpika

DACE HARASIMJUKA, ģimenes ārste no Valmieras

“Par ārsti strādāju jau 25 gadus, visu ko esmu pieredzējusi, bet šis tiešām ir KAUT KAS! Nav tā, kā izskan presē, ka ģimenes ārsti neprot vai negrib pārmaiņas, lietoju gan valsts e–veselības portālu, gan strādāju ar lokālo sistēmu, taču ar valsts piedāvāto e–recepti tiešām nav iespējams strādāt. Piemēram, ir problēmas ar kombinētajiem medikamentiem — kad zvanīju atbalsta dienestam, man sacīja: gaidiet 1. janvāri (bija palikušas 18 dienas). Ja lokālā sistēma, kurā strādāju, man palīdz orientēties zāļu cenās, tad valsts e–veselības portāls zāļu cenas neparāda, atļauj ierakstīt vai nu oriģinālo zāļu nosaukumu, vai ķīmisko nosaukumu, bet zāles taču ir gan apvalkotas, gan sūkājamas utt. Kā lai es to visu pārzinu? Es nezinu, kā lai veidoju pacientu pierakstu no 1. janvāra — dienā pieņemu ap 30 pacientu, un jau tagad katru dienu ar e–receptes izrakstīšanu man palīdz māsiņa un ārsta palīgs. Man ir tikai viena (mana) ID karte, un es katru dienu pārkāpju likumu, jo savus sensitīvos datus nododu saviem palīgiem, bet citādi es varētu strādāt 24 stundas un arī tad to visu nepagūtu izdarīt. Visa Latvija zina, ka ģimenes ārsti tā strādā, bet neko nedara, lai tā nebūtu.”

ZENTA STRADIŅA, ģimenes ārste no Lubānas

“Sapratīsim tikai tad, kad sāksim strādāt ar pilnu jaudu. Līdz šim visu laiku e–veselības sistēmā kaut ko pielaboja, testēja, iespējams, tāpēc arī sistēma ir lēnāka. Līgumu ar NVD par e–veselības sistēmas lietošanu noslēdzu laikus, izmēģināju pirms mēneša. Esmu tikai apskatījusies, kā strādāt ar slimības lapām, reāli neesmu izrakstījusi. E–recepti esmu pamēģinājusi izrakstīt, pulkstenī neskatījos, bet šķita, ka tas notiek lēnāk, nekā gribētos, lēnāk nekā ar lokālo sistēmu. Domāju, ka vajadzīgs laiks un pacietība. Kopumā procesu vērtēju pozitīvi, neesmu informācijas tehnoloģiju speciāliste, taču, iespējams, problēma ir tā, ka e–veselības sistēmas pamats veidots sen, ilgi mēģināts to ieviest, tāpēc produkts ir novecojis, lai kā censtos to uzlabot. Ja produkts būtu mūsdienīgs, tad nebūtu nekādu problēmu.” 

Uz augšu ↑
  • Emocijas aiz SARS maskas [pārpublicēts no DOCTUS arhīva]

    Ričika D. | 2020. gada 20. marts

    Pirms 17 gadiem SARS bija Āzijā un Kanādā, tagad COVID-19 ir tepat pie mums ­­− Eiropā un Latvijā. Apkārt esošais emociju spektrs ir ļoti tuvs tam, ko žurnāla lappusēs aprakstījām toreiz. Tāpēc nolēmām pārpublicēt 2003. gada DOCTUS rakstu (šie numuri nav digitalizēti portālā doctus.lv) par tā laika ārstu stāstiem no infekcijas epicentra. Daudz līdzību. Lasīt visu

  • Simulāciju medicīna. No Anniņas līdz virtuālajai realitātei

    Ir pagājuši sešdesmit gadi, kopš tika izgudrots pirmais manekens — Leardal slavenā Anniņa. Rotaļlietu ražotājs Asmund Leardel to radīja kopā ar diviem anesteziologiem Dr. Bjorn Lind un Dr. Peter Safar. Kardiopulmonālās reanimācijas prasmes uz manekena kopš tā izgudrošanas apguvuši vairāk nekā 500 miljoni mediķu, bet mulāžu un simulāciju attīstība piedzīvojusi milzu lēcienu. Kāda ir moderno simulāciju šodiena? Un ko var Latvija? Lasīt visu

  • Ar matemātiķes un šahistes prātu. Prof. LUDMILA VĪKSNA, infektoloģe

    Kad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste RSU profesore LUDMILA VĪKSNA spēra pirmos soļus ārstes profesijā, viņa piedzīvoja pamatīgas ugunskristības, jo meningokoka epidēmija pļāva jaunus un vecus, slimnīcas gaiteņi bija pārpildīti ar slimniekiem, arī mirstošajiem. Pēc tam sekoja difterijas epidēmija. Lasīt visu