Aktuālais jautājums - e-veselība

No šā gada 1. janvāra ģimenes ārstiem obligāta ir e-veselības sistēmas lietošana. Doctus gada nogalē vaicāja ārstu prognozes: kāda izskatīsies ikdiena janvārī. 

DZIDRA TRUMPIKA, ģimenes ārste no Rucavas Liepājas novadā

“Turpināsim rakstīt papīra receptes, jo cilvēkus bez zālēm nevarēs atstāt, taču kādam tas viss būs jāsavada sistēmā, un tie būs nabaga farmaceiti, kas mocīsies ģimenes ārstu vietā. Ar e–veselību strādāju kopš pērnā gada februāra. Slimības lapas izrakstīt nav problēmu, bet ar e–receptēm tādā izskatā, kādā tās ir pašlaik, strādāt ir neiespējami, vismaz pieņemšanas laikā. Tās pat nav piecas minūtes, dažkārt receptes izrakstīšanai vajag stundu, turklāt, ja es kaut ko izdaru nepareizi (piemēram, sistēma neatšifrē, vai zāles ir vai nav kompensējamās, un es varu arī kļūdīties), sistēma to neparāda, bet ļauj izrakstīt nepareizu recepti. Kāpēc tā? Varētu e–receptes izrakstīt pēc darbalaika beigām, taču, ja pacients speciāli atbraucis uz vizīti pēc receptes un grib tūdaļ iegādāties zāles, viņš nevar gaidīt. Bet ir arī pozitīvais — stāstu pacientiem, ka tagad vairs nevajadzēs mērot ceļu, ja zāles būs jāizraksta atkārtoti, jo uz aptieku varēs doties ar pasi. Un vecajām kundzēm tas patīk. Arī jauniešiem patīk. Arī es pati esmu par pārmaiņām, tikai nezinu, vai pareizi to bija likt darīt obligāti ar tik nesakārtotu sistēmu.”Dzidra Trumpika

DACE HARASIMJUKA, ģimenes ārste no Valmieras

“Par ārsti strādāju jau 25 gadus, visu ko esmu pieredzējusi, bet šis tiešām ir KAUT KAS! Nav tā, kā izskan presē, ka ģimenes ārsti neprot vai negrib pārmaiņas, lietoju gan valsts e–veselības portālu, gan strādāju ar lokālo sistēmu, taču ar valsts piedāvāto e–recepti tiešām nav iespējams strādāt. Piemēram, ir problēmas ar kombinētajiem medikamentiem — kad zvanīju atbalsta dienestam, man sacīja: gaidiet 1. janvāri (bija palikušas 18 dienas). Ja lokālā sistēma, kurā strādāju, man palīdz orientēties zāļu cenās, tad valsts e–veselības portāls zāļu cenas neparāda, atļauj ierakstīt vai nu oriģinālo zāļu nosaukumu, vai ķīmisko nosaukumu, bet zāles taču ir gan apvalkotas, gan sūkājamas utt. Kā lai es to visu pārzinu? Es nezinu, kā lai veidoju pacientu pierakstu no 1. janvāra — dienā pieņemu ap 30 pacientu, un jau tagad katru dienu ar e–receptes izrakstīšanu man palīdz māsiņa un ārsta palīgs. Man ir tikai viena (mana) ID karte, un es katru dienu pārkāpju likumu, jo savus sensitīvos datus nododu saviem palīgiem, bet citādi es varētu strādāt 24 stundas un arī tad to visu nepagūtu izdarīt. Visa Latvija zina, ka ģimenes ārsti tā strādā, bet neko nedara, lai tā nebūtu.”

ZENTA STRADIŅA, ģimenes ārste no Lubānas

“Sapratīsim tikai tad, kad sāksim strādāt ar pilnu jaudu. Līdz šim visu laiku e–veselības sistēmā kaut ko pielaboja, testēja, iespējams, tāpēc arī sistēma ir lēnāka. Līgumu ar NVD par e–veselības sistēmas lietošanu noslēdzu laikus, izmēģināju pirms mēneša. Esmu tikai apskatījusies, kā strādāt ar slimības lapām, reāli neesmu izrakstījusi. E–recepti esmu pamēģinājusi izrakstīt, pulkstenī neskatījos, bet šķita, ka tas notiek lēnāk, nekā gribētos, lēnāk nekā ar lokālo sistēmu. Domāju, ka vajadzīgs laiks un pacietība. Kopumā procesu vērtēju pozitīvi, neesmu informācijas tehnoloģiju speciāliste, taču, iespējams, problēma ir tā, ka e–veselības sistēmas pamats veidots sen, ilgi mēģināts to ieviest, tāpēc produkts ir novecojis, lai kā censtos to uzlabot. Ja produkts būtu mūsdienīgs, tad nebūtu nekādu problēmu.” 

Uz augšu ↑
  • No aplausiem līdz agresijai. Sabiedrības reakcija Covid–19 laikā

    Starptautiskās publikācijas ziņo, ka Covid–19 laikā pieaug neiecietība, emocionāla (mutiska) vardarbība, stigmatizācija, kas vērsta pret medicīnas darbiniekiem. To labi var redzēt arī sociālajos tīklos: sabiedrība sadalījusies divās frontēs. Vieni pauž atbalstu mediķiem, citi — agresivitāti. Saruna ar profesori ANDU ROŽUKALNI, RSU Komunikācijas fakultātes dekāni, Komunikācijas studiju katedras vadītāju. Lasīt visu

  • Drošībai vajag histērisko šuvīti. Ķirurgs MĀRIS NAĻIVAIKO

    “Nē, to es nevarēšu izturēt, labāk mācīšos par terapeitu!” — tā studiju laikā pēc pirmajiem operāciju zālē redzētajiem skatiem nosprieda topošais ārsts MĀRIS NAĻIVAIKO. Tagad viņš jau 34 gadus ir vispārējais ķirurgs, kā arī Liepājas reģionālās slimnīcas 5. Ķirurģijas nodaļas virsārsts un Ķirurģiskā bloka virsārsts. Ķirurgs, pie kura rindā pierakstās pacienti no visas Kurzemes. Lasīt visu

  • Medicīnas zinātnes jaunuzņēmumi Latvijā

    Azartiski, gatavi jauniem izaicinājumiem, mēģināt vēl un vēl, līdz iecerētais vainagojas ar panākumiem un peļņu. Laimīgi par to, ka ar savu darbu var risināt pasaules problēmas. Lielākie panākumi viņiem vēl tikai priekšā. Latvijas medicīnas zinātnes jaunuzņēmumi. Lasīt visu