Izdrukā:
Garīgs stress izraisa asinsvadu sašaurināšanos, izteiktāk tas novērojams sievietēm
Sievietēm ar sirds slimību perifēro asinsvadu sašaurināšanās garīga stresa laikā ietekmē sirdsdarbību vairāk nekā vīriešiem, tādejādi paaugstinot sievietēm ar sirdi saistītu notikumu vai nāves risku.
Pētījuma mērķis bija izvērtēt dzimuma specifiskus vaskulāros mehānismus garīga stresa inducētai miokarda išēmijai (MSIMI).
Pētījumā analizēja 678 pacientus ar koronāro artēriju slimību. Visiem pacientiem veica miokarda perfūzijas izmeklējumu pirms un pēc publiskas uzstāšanās (stresors). Tika rēķināta starpība starp spiediena atbilde - starpība starp spiediens runas laikā – spiediens atpūtas laikā. Perifēro vazokonstrikciju rēķināja ar perifēro artēriju tonometru, izrēķinot pulsa viļņu amplitūdas attiecību runas laikā un miera stāvoklī; attiecība <1 tika uzskatīta kā vazokonstruktīva atbilde. MSIMI tika definēts kā kreisā kambara išēmijas procentuālā daļa.
Vīriešiem (bet ne sievietēm) ar MSIMI bija augstāka spiediena atbilde nekā vīriešiem bez MSIMI (6500 pret 4800 mm Hg bpm), savukārt sievietēm (bet ne vīriešiem) ar MSIMI bija statistiski ticami zemāka perifēro artēriju tonometrijas attiecība nekā sievietēm bez MSIMI (0,5 pret 0,8). Samērotā lineārā regresijā katrs 1000 – U pieaugums spiediena atbildē bija saistīts ar 0,32 % (95 % TI [0,22 – 0,42]) pieaugumu inducētā išēmijā vīriešiem, savukārt samazinājums par 0,10 U perifēro artēriju tonometrijas attiecībā bija saistīts ar 0,23 % (95 % TI [0,11 – 0,35]) pieaugumu inducētā miokarda išēmijā sievietēm. Rezultāti bija neatkarīgi no tradicionālās stresa inducētās miokarda išēmijas.
Pētnieki secināja, ka sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgi MSIMI kardiovaskulārās reaktivitātes mehānismi. Sievietēm stresa inducēta perifērā vazokonstrikcija ar garīgu stresu un bez paaugstinātas hemodinamiskās slodzes ir saistīta ar MSIMI, savukārt vīriešiem tas ir pretēji. Tālāki pētījumi nepieciešami, lai izvērtētu šo procesu ilgtermiņa iznākumus.
AVOTS: SSullivan S, Hammadah M, Mheid IA,et al. Sex Differences in Hemodynamic and Microvascular Mechanisms of Myocardial Ischemia Induced by Mental Stress. Arteriosclerosis, Thrombosis, and Vascular Biology, 2017; ATVBAHA.117.309535
-
Vairāk nostaigātu soļu dienā, zemāka visu cēloņu mirstība
Pētījumā noskaidrots, ka lielāks noieto soļu skaits dienā ir saistīts ar zemāku mirstības risku jebkādu cēloņu dēļ. Pētnieki arī noskaidroja, ka noieto soļu skaitam nevis intensitātei ir cieša saistība ar mirstību. Lasīt visu
-
Nav pierādījumu, ka COVID-19 gadījumos būtu vertikālā transmisija no mātes uz augli
Nav pierādījumu, ka Covid-19 gadījumos varētu būt vertikālā transmisija auglim no mātes un bērns saslimtu ar klīniski nozīmīgu infekciju, secināts pētījumā. Lasīt visu
-
Paplašina COVID-19 testēšanu – priekšroku varētu dot arī mediķiem
Kurus mediķus iekļaus COVID-19 testēšanā? “Pārsvarā sākotnēji tas būs uzņemšanas nodaļu personāls, jo tur ir vislielākā dažādu pacientu plūsma. Mērķis - nepalaists garām brīdi, kad nodaļā ir bijis kāds pacients bez simptomiem, un viņš varētu būt aplipinājis mediķi, kurš nav bijis aizsargtērpā, un pēc tam šis mediķis varētu aplipināt pārējos,” preses konferencē, 20. marta pēcpusdienā sacīja NMPD direktore Liene Cipule. Lasīt visu