PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Bērna aptaukošanās un iedzimtība

Doctus
Apmēram 35 – 40 % no bērna ķermeņa masas indeksa ir iedzimts no vecākiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Economics and Human Biology.

Pētījumā tika izmantoti dati par augumu un svaru 100 000 bērniem un viņu vecākiem no sešām valstīm: Anglijas, ASV, Ķīnas, Indonēzijas, Spānijas un Meksikas.

Pētnieki atklāja, ka starppaaudžu ĶMI transmisija ir samērā konstanta un tā ir apmēram 0,2 no katra vecāka, tas ir katram bēram ĶMI veido vidēji 20 % no mātes un 20 % no tēva.

Pētnieki norāda, ka šādi rezultāti ir līdzīgi visās sešās valstīs, neatkarīgi no ekonomiskā stāvokļa, industralizācijas līmeņa vai ekonomikas veida. Interesanti, ka dati principā ir no visas pasaules ar ļoti dažādiem ēšanas paradumiem un aptaukošanās tendencēm - no vienas no visvairāk aptaukojušajām populācijām - ASV līdz divām vismazāk aptaukojošajām valstīm pasaulē Ķīnas un Indonēzijas.

Šis pētījums dod svarīgu un retu ieskatu tajā, kā aptaukošanās izplatās starp paaudzēm gan attīstītās, gan attīstības valstīs. Lielākais atklājums, ka šis transmijas process ir vienāds visās valstīs.

Pētījums arī uzrāda efektu, kā vecāku ĶMI ietekmē bērna ĶMI atkarībā no tā, kāds ir bērna ĶMI. Starp visām pētāmajām populācijām, pētnieki atklāja, ka vecāku efekts ir zemāks tievākiem bērniem un augstāks bērniem ar lieko svaru. Tievākiem bērniem ĶMI ir 10 % no mātes un 10 % no tēva, savukārt bērniem ar lieko svaru, ĶMI transmisija ir tuvāk 30 % no katra vecāka. Tas norāda, ka bērniem, kuru vecākiem ir liekais svars ir daudz lielāka iespējamība, ka būs liekais svars, kad viņi izaugs – vecāku efekts ir vairāk kā divkāršs bērniem ar lieko svaru, salīdzinot ar tievākiem bērniem.

Šī pētījuma rezultāti liek aizdomāties, ka aptaukošanās ir ģimenes faktors vai iedzimtība, vairāk nekā individuāli izdarītas izvēles.

AVOTS: Peter Dolton, Mimi Xiao. The intergenerational transmission of body mass index across countries. Economics & Human Biology, 2017; 24: 140