Olnīcu izņemšana histerektomiijas laikā un sirds slimību un priekšlaicīgas nāves risks

Doctus . | 2017. gada 7. februāris

Pētījumā atklāta saistība starp abu olnīcu izņemšanu histerektomijas laikā un priekšlaicīgu nāvi, kā arī paaugstinātu saslimstību ar sirds slimībām un ļaundabīgiem audzējiem. 

Šis ir lielākais līdz šim veiktais pētījums par šo tēmu; un tas aptver 10 gadu periodu. Pētījumā salīdzināja sievietes, kurām ārstējot labdabīgu slimību tika izņemtas abas olnīcas, un sievietes, kurām izņēma tikai vienu olnīcu vai neizņēma nevienu.

Kopumā tika analizēta informācija par 113 679 sievietēm 35 – 45 gadus vecām par laika periodu 2004. – 2014.gads. Trešajai daļai no visām pētījuma dalībniecēm bija izņemtas abas olnīcas.

Pētnieki atklāja, ka sievietēm, kurām tika izņemta viena olnīca vai netika izņemta neviena, bija mazāka iespējamība, ka attīstīsies išēmiska sirds slimība vai ļaundabīgs audzējs pēc histerektomijas nekā sievietēm, kurām tika izņemtaa abas olnīcas. Tāpat pētnieki atklāja, ka sievietes, kurām izņemtas abas olnīcas mira biežāk nekā sievietes, kurām izņēma vienu olnīcu vai nevienu (attiecīgi 1, 01 % un 0,6 %).

40 % sieviešu (35 – 45 gadi) bez specifiskiem reproduktīva vēža riska faktoriem tika izņemtas olnīcas abdominālas histerektomijas laikā

Lai gan abu olnīcu izņemšana pasargā no iespējama olnīcu vēža attīstības, pētnieki norāda, ka šis ieguvums sievietēm pirms menopauzes vecuma var maksāt paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku, citu vēža lokalizāciju attīstību un augstāku kopējo mirstību.

Pētnieki norāda, ka olnīcu vēzis Anglijā dzīves laikā attīstās 1 no 52 sievietēm un metaboliski aktīvu orgānu tādu kā olnīcu izņemšana var radīt ilgstošus negatīvus efektus. Tādēļ būtu rūpīgi jāapsver visi ieguvumi un riski pirms tiek pieņemts lēmums par olnīcu izņemšanu.

AVOTS: Jemma Mytton, Felicity Evison, Peter J Chilton, Richard J Lilford. Removal of all ovarian tissue versus conserving ovarian tissue at time of hysterectomy in premenopausal patients with benign disease: study using routine data and data linkage. BMJ, 2017

Uz augšu ↑