Urīna nesaturēšana. Fizioterapeita skatījums

Urīna nesaturēšana ir bieža, aktuāla problēma, kas būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti: ierobežo fiziskās aktivitātes, ietekmē partnerattiecības, samazina sociālo aktivitāti.

Cilvēkam novecojot, inkontinence kļūst par faktoru, kas negatīvi ietekmē funkcionālo neatkarību. Daži pacienti uzskata, ka urīna nesaturēšana ir blakusparādība pēc operācijas vai grūtniecības, ar ko jāsadzīvo, tāpēc nedodas pie speciālista. Inkontinence ir bieža problēma sievietēm vecumā no 15 līdz 64 gadiem, tās sastopamības rādītājs variē no 10 līdz 55 procentiem. Tikai 25 % sieviešu, kas cieš no inkontinences, konsultējas pie speciālista. [1–4]

Klasifikācija

Urīna nesaturēšanas veidus klasificē pēc funkcionāliem mikcijas traucējumiem, pacienta sūdzībām un izraisošiem faktoriem. Urīna nesaturēšanas veidu nosaka urologs.

Urīna nesaturēšana slodzes apstākļos

Biežākais urīna inkontinences veids ir stresa jeb slodzes nesaturēšana. Urīna noplūde parādās gadījumos, kad paaugstinās intraabdominālais spiediens — klepus, šķaudīšanas vai fizisku aktivitāšu laikā. Pamatmehānisms ir diskoordinēta iegurņa pamatnes muskulatūras darbība un urīnizvadkanāla hipermobilitāte. [2] Sievietēm ar mazkustīgu dzīvesveidu simptomi var arī neizpausties (urīna noplūde nenotiks), tomēr iegurņa pamatnes muskulatūras darbība jau ir traucēta. Lielākā daļa no šīs pacientu grupas urīna noplūdes dēļ izvēlas izvairīties no veselības un sporta aktivitātēm. [4]  Urīna noturēšanas funkciju pilda urīnizvadkanāla balsta sistēma un sfinkteris. Urīnizvadkanāla balsta sistēma sastāv no vairākām daļām: maksts priekšējās sienas, fascia endopelvica un arcus tendineus fasciae, iegurņa un iegurņa pamatnes muskulatūras. Sfinktera slēgšanas fāzi nodrošina kanāla šķērssvītrotās un gludās muskulatūras šķiedru kontrakcijas. [2] Pētījumā secināts, ka sfinktera funkcija atkarīga no urīnizvadkanāla novietojuma, darbības (atpūtas vai dilatācijas fāzes), iegurņa pamatnes muskulatūras kontrakcijas, stājas un vecuma. [3] Sievietēm ar urīna slodzes nesaturēšanu ir pavājināta viena vai vairāku šo faktoru ietekme uz urīnizvadkanāla slēgšanas funkciju. [2]

Neatliekama urīna nesaturēšana

Šī traucētā funkcija parasti kombinējas ar pāraktīva urīnpūšļa diagnozi un parādās retāk. Pacients miera stāvoklī jūt neatliekamu vajadzību urinēt, kas var kombinēties ar urīna nesaturēšanu. Tas notiek gribai nepakļautu un pēkšņu urīnpūšļa sieniņu kontrakciju dēļ.

Pārplūdes urīna nesaturēšana

Raksturīga urīna nesaturēšana saistībā ar pilnu urīnpūsli, dažkārt bez apzinātas vēlmes urinēt. Šis stāvoklis raksturīgs pacientiem ar bloķētu urīnpūšļa/urīnizvadkanāla izeju vai gadījumos, kad muskuļi urīna izvadei ir pārāk vāji, lai pietiekami iztukšotu urīnpūsli. Var parādīties kā blakne, lietojot atsevišķus medikamentus.

Funkcionāla urīna nesaturēšana

Pacients jūt vēlmi urinēt, bet dažādu iemeslu dēļ nedodas uz tualeti, lai šo vēlmi realizētu. Urīna nesaturēšanas apjoms var variēt no nelielas līdz pat pilnīgai urīnpūšļa iztukšošanai.

Jaukta urīna nesaturēšana

Jauktas urīna nesaturēšanas gadījumā kombinējas slodzes urīna nesaturēšana un hiperaktīva urīnpūšļa neatliekama nesaturēšana.

Terapija

Ārstēšanas taktika atkarīga no urīna nesaturēšanas veida, smaguma un etioloģijas. Terapiju ieteicams sākt ar mazāk invazīvām metodēm, muskulatūras stiprināšanu, tikai pēc tam apsvērt medikamentozas un ķirurģiskas terapijas iespējas.

Muskulatūras stiprināšana

Fizioterapeits veic starpenes muskulatūras diagnostiku, nosaka muskuļu tonusu, izturību, koordināciju un iesaistīto muskuļu šķiedru veidu. Pēc tam izveido individuālu terapijas plānu: vingrojumi, ikdienas rekomendācijas, speciālas metodes, piemēram, transkutāna elektriska nervu simulācija, bioloģiskās atgriezeniskās saites metode. Iegurņa pamatnes disfunkciju ietekmē šādi faktori: predispozīcija (dzimuma, ģenētiska, neiroloģiska, anatomiska, kolagēna, muskulāra, vides); izraisošie faktori (dzemdības, nervu bojājumi, muskuļu bojājumi, apstarošana, mazā iegurņa orgānu ķirurģija); veicinošie faktori (aizcietējumi, mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, menopauze, ķirurģija, plaušu slimības, smēķēšana, medikamenti, infekcijas); dekompensācijas faktori (novecošana, demence, slimība, vide, medikamenti). [10]

Vingrojumi

Padziļinātas zināšanas mazā iegurņa funkcionālajā anatomijā sniedz jaunas iespējas risināt inkontinences problēmas. Uroģenitālā diafragma sastāv no iegurņa un tā pamatnes muskulatūras (IPM). Saistaudu un iegurņa pamatnes muskulatūras komplekss izkārtots trijos slāņos (no kaunuma simfīzes līdz astes kaulam). [2]

Parasti IPM kontrahējas pastāvīgi, izņemot mikcijas laiku. Patvaļīgas kontrakcijas literatūrā aprakstītas kā šo muskuļu “vilkšana” kraniāli un sasprindzināšana ap urīnizvadkanālu, maksti un taisno zarnu. Vairāku pētījumu ultrasonogrāfijas un magnētiskās rezonanses rezultāti norāda, ka IPM komplekss novietots vairāk kraniāli un muskuļu šķiedras ir biezākas sievietēm, kas nav dzemdējušas, salīdzinājumā ar tām, kam anamnēzē ir dzemdības. [3; 6] Vairākos pētījumos pierādīts IPM koordinēšanas vingrojumu nozīmīgums ātrākas urīna nesaturēšanas terapijā pacientiem ar slodzes urīna nesaturēšanu, kur pamatā ir IPM darbības traucējumi.

Kēgela vingrojumu komplekss (Kegel, 1948) izstrādāts iegurņa pamatnes muskulatūras nostiprināšanai, to plaši izmanto pacientiem ar slodzes urīna nesaturēšanu. Lai sasniegtu pozitīvu rezultātu, svarīgi tehniski pareizi izpildīt izvēlēto vingrojumu programmu. [9]

Vairāk nekā 30 % sieviešu pat pēc rūpīgas instruktāžas pirmajā konsultācijā nespēj pareizi veikt IPM treniņu. Biežākās kļūdas ir augšstilba pievilcējmuskuļu, gluteālās grupas un vēdera muskuļu kontrakcija. Veselam indivīdam šie globālās stabilitātes muskuļi ikdienā veic līdzkontrakciju ar IPM, tomēr tie nenodrošina balsta funkciju mazā iegurņa orgāniem. [8]

Bioloģiskās atgriezeniskās saites metode

Biofeedback jeb bioloģiskās atgriezeniskās saites metode ir datorizēta metode, ar kuras palīdzību fizioterapeits veic precīzu IPM diagnostiku. Metodi izmanto, lai pacients labāk izprastu sava ķermeņa reakciju un apzināti iemācītos koordinēt un kontrolēt savu muskuļu darbību. Metode ļauj ātrāk apgūt un pareizi izpildīt fizioterapeita norādījumus, tādējādi rezultāts ir ātrāks un labāks. [8; 11] Vairākos pētījumos bioloģiskās atgriezeniskās saites metode pierādīta kā efektīva papildu terapija vingrojumiem un citām metodēm, ko pacients patstāvīgi var izmantot mājas apstākļos. [12] Šī metode aprakstīta kā viena no tādām, kas korekti noteiktas diagnozes un izmeklēšanas gadījumā var sniegt pozitīvu rezultātu ilgtermiņā. Terapijas laikā pacientam ir iespēja objektīvi novērtēt rezultātus, tad kopā ar speciālistu var precīzāk pielāgot mājās veicamo vingrojumu klāstu. [11; 12]

Rekomendācijas ikdienā

  • Pacientiem ar lieko svaru jāapsver svara samazināšanas iespējas, tas var sniegt uzlabojumus urīna nesaturēšanas terapijā.
  • Ieteicams urīnpūšļa treniņš, lai aizkavētu urināciju pēc radušās vēlmes urinēt. Tā mērķis ir paildzināt periodu starp mikcijas reizēm, uz tualeti nedodoties uzreiz pēc radušās vēlmes to darīt.
  • Pārplūdes urīna nesaturēšanas gadījumā pacientam iesaka urīnpūšļa atkārtotu iztukšošanu dažas minūtes pēc mikcijas.
  • Tualetes apmeklējumu regularitāte ir vēlama, nav jāgaida vēlme urinēt, bet tualeti ieteicams apmeklēt ik pēc 2—4 stundām.
  • Jāuzņem adekvāts šķidruma daudzums, jo samazināta vai palielināta šķidruma uzņemšana var pasliktināt urīna nesaturēšanas stāvokli.
  • Ieteicams samazināt dienā uzņemto kofeīna daudzumu, alkohola un skābu produktu lietošanu uzturā.
  • Jāapsver absorbējošu materiālu lietošana, nav nepieciešama izstrādājuma individuāla pielāgošana katram pacientam.

________________________________________________________________________________________________

Literatūra

  1. Abrams P, et al. The standardisation of terminology of lower urinary tract function: report from the Standardisation Sub-committee of the International Continence Society. Neurourol Urodyn, 2002; 21(2): 167-178.
  2. Ashton-Miller J, Howard D, DeLancey J. The functional anatomy of the female pelvic floor and stress continence control system. Scand J Urol Nephrol Suppl, 2001; 207: 1-7.
  3. Lose G. Simultaneous recording of pressure and cross-sectional study of urethral closure function in healthy and stress incontinent women. Neurourol Urodyn, 1998; 11(2): 54-89.
  4. Hunskaar S, Burgio K, Diokno A, et al. Epidemiology and natural history of urinary incontinence (UI). In: Abrams P, Cardozo L, Khoury S, et al., editors. Incontinence. Plymouth: Plymbrige Distributors Ltd, 2002: 165-201.
  5. Shek KL, et al. The effect of childbirth on urethral mobility: a prospective observational study. J Urol, 2010; 184(2): 629-634.
  6. Lockhart ME, et al. Reproducibility of dynamic MR imaging pelvic measurements: a multi-institutional study. Radiology, 2008; 249(2): 534-540.
  7. Spence-Jones C, et al. Bowel dysfunction: a pathogenic factor in uterovaginal prolapse and urinary stress incontinence. Br J Obstet Gynaecol, 1994; 101(2): 147-152.
  8. Bo K, Bergmans B, Morkved S, Van Kampen M. Evidence Based Physical Therapy for the Plevic Floor. Churchill Livingstone Elsevier, 2007.
  9. Marques A, Stothers L, Masnab A. The status of pelvic floor muscle training for women. Canadian Urological Association Journal, 2010; 4(6): 419-424.
  10. Jouanny C. Assessing outcomes of urinary incontinence treatment using the international consultation on incontinence questionnaire – urinary incontinence short form. Journal of the Association of Chartered Physiotherapist in women’s Health, 2007; 100: 42-48.
  11. Roselien Herderschee, E. Jean C. Hay-Smith, G. Peter Herbison, Jan Paul Roovers, Maas Jan Heineman. Feedback or biofeedback to augment pelvic floor muscle training for urinary incontinence in women. Cochrane Database Syst Rev, 2011; (7): CD009252.
  12. Zanetti MR, Castro Rde A, Rotta AL, et al. Impact of supervised physiotherapeutic pelvic floor exercises for treating female stress urinary incontinence. Sao Paulo Med J, 2007; 125(5): 265-269.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Urīna nesaturēšana. Vai tikai uroloģiska problēma?

    Pēdējo gadu pētījumi pierādījuši, ka lielākā nozīme cilvēku savstarpējo kontaktu veidošanā sākotnēji ir redzei, kas mums veido 83% no informācijas daudzuma, otrā vietā paliekot ožai. Pētot dažādu sajūtu ietekmi uz mūsu izvēli, vispārēju un sākotnēju informāciju galvenokārt mēs saņemam ar redzi, bet izvēli – īpaši savstarpējos kontaktos – apzināti vai neapzināti pamato oža. Šis ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc urīna nesaturēšana, kas lielākoties neapdraud mūsu veselību, bet var jūtami vai nejūtami mainīt mūsu izdalīto smaržu, ir tik nozīmīga cilvēka dzīves kvalitātes problēma, izsaucot gan fiziskus, gan emocionālus traucējumus. Lasīt visu