B un C hepatīts un Parkinsona slimība

Doctus . | 2017. gada 30. marts

Pacientiem ar B vai C hepatītu ir paaugstināts Parkinsona slimības attīstības risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.

Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp vīruss hepatītu un Parkinsona slimību. Šis bija retrospektīvs pētījums, kurā analizēja datus no Anglijas Nacionālās Stacionāru epizožu statistikas un nāves cēloņu datu bāzes (1999. – 2011.gads). Tika izveidotas pacientu kohortas ar B hepatītu, C hepatītu, autoimūnu hepatītu, hronisku aktīvu hepatītu un HIV, kā arī kontroles kohorta bez šīm saslimšanām un visās šajās kohortās tika rēķināts Parkinsona slimības biežums.

Parkinsona slimības standartizētais rādītājs B hepatīta pacientiem bija 1,76 (RR=1,76; 95 % TI [1,28-2,37]; p<0,001) (44 novērotie gadījumi pret 25 sagaidāmajiem gadījumiem). Parkinsona slimības standartizētais rādītājs C hepatīta pacientiem bija 1,51 (RR=1,51; 95 % TI [1,18 – 1,9]; p<0,001) (48,5 sagaidāmajiem gadījumiem un 73 novērotajiem gadījumiem). Savukārt saistība starp autoimūnu hepatītu, hronisku aktīvu hepatītu vai HIV un Parkinsona slimību netika novērota. Analīzē iekļaujot tikai tās Parkinsona slimības epizodes, kas tika konstatētas vismaz pēc viena novērošanas gada RR B hepatītam bija 1,82 (1,29 – 2,5) un C hepatītam – 1,43 (95 % TI [1,09 – 1,84]).

Pētnieki secina, ka ir cieša saistība starp B un C hepatītu un Parkinsona slimības attīstību. Šo saistību varētu izskaidrot vīruss hepatītiem raksturīgi faktori, bet to, vai tie ir saistīti ar infekciju, slimības mehānismu vai ir antivirālās terapijas rezultāts pagaidām noteikt nevar. Nepieciešami tālāki pētījumi, lai apstiprinātu šo saistību un noskaidrotu patofizioloģiskos iemeslus. 

 

AVOTS: Pakpoor J, Noyce A, Goldacre R, et al. Viral hepatitis and Parkinson disease. Neurology, Published online before print March 29, 2017

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Vīrushepatīts C. Ekstrahepatiskās izpausmes

    Apmēram 170 miljoni cilvēku visā pasaulē ir inficēti ar C hepatīta vīrusu (HCV). Diemžēl 55—85 % gadījumu HCV veiksmīgi izvairās no inficētās personas imūnās atbildes, tādējādi izraisot hronisku infekciju. HCV gaita ir ļoti mainīga, šā neviendabīguma iemesli līdz galam nav skaidri. Tie var būt saistīti gan ar paša vīrusa, gan pacienta, gan vides faktoriem. Lasīt visu

  • Vīrushepatīts B: kā pareizi diagnosticēt, kad un kā ārstēt

    Pašlaik ir zināmi septiņi atšķirīgi hepatītu ierosinoši vīrusi: A, B, C, D, E, G, TT, kā arī viens vīrushepatīta kandidāts – SEN vīruss, par kura lomu hepatītu attīstībā nepieciešama papildinformācija, bet tā saistība ar primāru hepatocelulāru karcinomu gan ir pierādīta. Vīrushepatīts B ir viena no vissarežģītākajām pašlaik zināmajām infekcijas slimībām, jo šo slimību ierosinošais vīruss ir ārkārtīgi komplicēti strukturēts un arī tāpēc, ka slimības attīstības “loģistika” jeb patoģenēze ir komplicēta, atsevišķos posmos pat paradoksāla. Lasīt visu

  • C hepatīta vīrusa transmisijas riska faktori un riska grupas Literatūras apskats

    C hepatīta vīrusa transmisijas riska faktoru pārzināšana ir ikvienas specialitātes ārsta ikdiena un nepieciešamība. Labi zināms, ka pie plašāk pārstāvētajām riska grupām pieder intravenozi ievadāmu narkotiku lietotāji, pirms 1990.gada hemotransfūziju pārcietušas personas, gadījuma seksuālie partneri, ilgstoši apcietinātas personas ieslodzījuma vietās u.c. Šī literatūras apskata ietvaros pieskarsimies mazāk aplūkotām riska grupām un faktoriem. Lasīt visu