Legionelozes izplatība un kontrole Latvijā

Legioneloze Latvijā ir reģistrējama infekcijas slimība, kuras izplatību un saslimšanas gadījumus monitorē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka saslimstības rādītāji Latvijā atbilst vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā un pēdējos piecos gados nav novērojams būtisks saslimšanas gadījumu skaita pieaugums. 2016. gadā Latvijā reģistrēti 24 saslimšanas gadījumi, 2015. – 22, 2014. – 38 gadījumi, 2013. – 34 gadījumi. Šogad līdz martam SPKC reģistrējis 8 apstiprinātus legionelozes gadījumus.

“Ar legionelozi biežāk slimo gados vecāki cilvēki un paaugstināts risks saslimt ir iedzīvotājiem, kuriem ir hroniskas slimības (piem., elpceļu slimības), kā arī smēķētājiem. Tāpat ir pierādījies, ka ne visi iedzīvotāji, kuri saskaras ar legioneozi, saslimst, jo visbiežāk organismam ir pietiekošas spējas pretoties izraisītājam” uzsver SPKC Infekcijas slimību analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Katrs legionelozes saslimšanas gadījums tiek pakļauts epidemioloģiskajai izmeklēšanai, kas ietver inficēšanās apstākļu noskaidrošanu, t.sk. arī ūdens paraugu laboratorisko izmeklēšanu iespējamās inficēšanās vietās. Piemēram, inficētās personas dzīvesvietā vai darba vietā. Ja legionelozes izraisošā baktērija tiek atklāta ūdens paraugos, ēkas īpašnieks vai pārvaldnieks tiek brīdināts par nepieciešamību organizēt dezinfekcijas pasākumus, lai iznīcinātu baktēriju ūdensvada sistēmā, kā arī brīdināt infekcijas skartās ēkas iedzīvotājus. Par katru šādu gadījumu SPKC informē Veselības inspekciju, kura kontrolē ierosināto pasākumu izpildi.

“Lai gan Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz legionellu ikdienas uzraudzību, Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam. Līdz ar to, gadījumā, kad krāna ūdenī tiek konstatēta legionellas baktērija, Veselības inspekcija seko līdzi, lai objekta apsaimniekotājs nodrošinātu ūdensvadu dezinfekciju” skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.

Atgādinām, ka Latvijā noteiktie legionelozes profilakses pasākumi atbilst starptautiskajai praksei un pierādīti kā efektīvi legionelozes izplatības ierobežošanai. Lai gan lielākā daļa profilakses pasākumu attiecas tieši uz namu apsaimniekotājiem, SPKC epidemiologi aicina arī iedzīvotājus rūpēties, lai viņiem pieejamās vietas mājoklī (dušas un krānu gali) regulāri tiek attīrīti no organiskā un neorganiskā aplikuma. Tāpat pēc vairāku dienu prombūtnes, kad ūdens caurulēs ir sastāvējies, gan karsto, gan auksto ūdeni notecināt vairākas minūtes, savukārt gaisa mitrinātājos un līdzīgās ierīcēs, kuru lietošanai ir tajās jāielej ūdens, vienmēr liet svaigu ūdeni (ja iespējams - vārītu).

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu