Cukura diabēta kontrole un kardiovaskulārie notikumi

Doctus . | 2017. gada 25. aprīlis

Pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts 2.tipa cukura diabēts un uzsākta terapija ar metformīnu, un ir izdevies sasniegt HbA1c zem 6,5 % pusgada laikā, ir zemāks kardiovaskulāro notikumu vai mirstības risks, secināts Dānijā veiktā pētījumā. 

Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp HbA1c mērķa lieluma sasniegšanu un kardiovaskulāro notikumu un mirstības risku pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu, kuriem uzsākta terapija ar metformīnu.

Šis bija populācijā balstīts pētījums, kurā iekļāva visus pacientus, kuri uzsāka terapiju ar metformīnu Ziemeļdānijā 2000. – 2012.gadā. Sešus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas visus pacientus sadalīja grupās pēc sasniegtā HbA1c līmeņa (<6,5 % vai augstāks) un pēc HbA1c izmaiņām, salīdzinājumā ar pētījuma sākumu pirms terapijas uzsākšanas. Izmantoja Koks regresiju, lai novērtētu akūta miokarda infarkta, insulta vai mirstības biežumu, kontrolējot sākotnējo HbA1c līmeni un citus jaucējfaktorus.

Kopumā pētījumā iekļāva 24 752 metformīna lietotājus (mediānais vecums – 62,5 %, 55 % bija vīrieši) ar mediāno novērošanas laiku 2,6 gadi. Kombinētais kardiovaskulāro notikumu risks pieauga proporcionāli HbA1c līmeņa pieaugumam, salīdzinot ar mērķa HbA1c līmeni (<6,5 %): HR=1,18 (95 % TI [1,07 – 1,3]), ja HbA1c starp 6,5 – 6,99 %, HR=1,23 (95 % TI [1,09- 1,40]), ja HbA1c starp 7,0 – 7,49 %, HR=1,34 (95 % TI [1,14 – 1,57]), ja HbA1c starp 7,5 – 7,99 % un HR=1,59 (95 % TI [1,37 – 1,84]), ja HbA1c ir 8 % un lielāks.  Rezultāti bija līdzīgi, analizējot arī pa vecuma grupām un dzimumiem, kā arī citiem pacientu raksturojošiem lielumiem.  Krasa HbA1c samazināšanās pret sākotnējo HbA1c līmeni ir saistīta ar zemāku kardiovaskulāro notikumu risku: HR=0,80 (95 % TI [0,65 – 0,97], ja HbA1c atšķirība ir -4, HR=0,98 (95 % TI [0,80 – 1,2]), ja HbA1c atšķirība ir -3, HR=0,92 (95 % TI [0,78 – 1,08]), ja HbA1c atšķirība ir -2  un HR=0,99 (95 % TI [0,89 – 1,1]), ja HbA1c atšķirība ir -1, salīdzinot ar tiem, kuriem nebija izmaiņas HbA1c rādītājos.

Pētnieki secināja, ka liels sākotnējā HbA1c samazinājums un Hba1c līmenis zem 6,5 % sešu mēnešu laikā uzsākot metformīna terapiju ir saistīts ar zemāku kardiovaskulāro notikumu un mirstības risku pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.  

  

AVOTS: Svensson E,  Baggesen LM,  Johnsen SP, et al. Early Glycemic Control and Magnitude of HbA1c Reduction Predict Cardiovascular Events and Mortality: Population-Based Cohort Study of 24,752 Metformin Initiators. Diabetes Care 2017 Mar; dc162271.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Insulīnterapija Latvijā 21. gadsimtā

    Pēdējos gados gan Latvijā, gan pasaulē cukura diabēta ārstēšanā parādās arvien jauni medikamenti, tomēr insulīnterapija joprojām ir vienīgais ārstēšanas veids 1. tipa cukura diabēta pacientiem un ieņem nozīmīgu vietu 2. tipa cukura diabēta terapijas izvēlē gan kombinācijā ar perorālajiem medikamentiem, gan monoterapijā. Lasīt visu

  • Cukura diabēts, kardiovaskulārais risks un hipoglikēmija

    Cukura diabēts (CD) un īpaši 2. tipa CD neapšaubāmi ir viens no svarīgākajiem 21. gadsimta veselības aprūpes uzdevumiem. IDF novērtējums liecina, ka pašreiz 8,6% Eiropas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 79 gadiem slimo ar cukura diabētu, t.i., 55,4 miljoni. Jārēķinās ar vēl lielāku diabēta sastopamības pieaugumu, 85-95% gadījumu tas būs 2. tipa CD. To, ka pieaug saslimstība ar 2. tipa CD, nosaka novecošanās, izmaiņas ieradumos, īpaši uzturā, kustību apjoma mazināšanās. Lasīt visu

  • Cukura diabēts, miokarda infarkts un slikts veselības pašvērtējums saīsina dzīvi

    EASD konferencē Lisabonā prezentēti Karolinskas institūtā, Stokholmā, veikta pētījuma rezultāti, kas pierāda, ka vīriešiem ar 2.tipa cukura diabētu un akūtu miokarda infarktu, kuriem ir zemāki dzīves kvalitātes mērījumu rezultāti ir augstāks mirstības risks nekā vīriešiem ar šīm pašām saslimšanām, bet kuri jūtas pārliecinātāki par savu veselību. Lasīt visu

  • 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas aktualitātes

    Kā zināms, 2. tipa cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīga hiperglikēmija ar traucētu insulīna sekrēciju un tā rezistenci. Šī slimība bieži tiek diagnosticēta vēlīni pēc astoņu līdz desmit gadu “mēmā” perioda. Izplatība pasaulē ar 2. tipa diabētu strauji pieaug. Šajā rakstā – pārskats par perorālajiem antidiabētiskajiem līdzekļiem, kā arī insulīna terapijas konsekvencēm pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Lasīt visu