Drošības anketa un pēc operācijas mirstība

Doctus . | 2017. gada 18. aprīlis

ASV Dienvidkarolīnā novēroja 22 % samazinājumu pēc operāciju mirstībā pēc tam, kad slimnīcas brīvprātīgi savā darbībā ieviesa Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto Ķirurģijas drošības anketu.

Projekts ilga 5 gadus un tajā piedalījās 14 slimnīcas no Dienvidkarolīnas, ASV. Šis bija pirmais pētījums, kurā novērtēja drošības anketas efektivitāti tik lielā populācijā.

Kontrolētos pētījumos 2009.gadā jau tika pierādīts, ka ķirurģijas drošības anketas lietošana samazina pēc operāciju mirstību, tomēr trūka pierādījumu no reālās dzīves.

14 slimnīcas, kas aptver apmēram 40 % no visām operācijām Dienvidkarolīnā, pabeidza šo programmu.  Pētnieki salīdzināja 30 dienu pēc operācijas mirstību starp slimnīcām, kurās izmantoja drošības anketu, un slimnīcām, kurās neizmantoja šo anketu. Pētījumā tika iekļautas plaša spektra operācijas (neiroloģiskas, krūškurvja, sirds, mīksto audu un ortopēdiskās).

Pētījumā noskaidroja, ka pēc operāciju mirstība 14 slimnīcās, kas pabeidza programmu, bija 3,38 % 2010.gadā (pirms anketas ieiešanas) un 2,84 % 2013.gadā pēc anketas ieviešanas. Pārējās 44 slimnīcās mirstība bija 3,5 % 2010.gadā un 3,71 % 2013.gadā. Mirstības atšķirība starp grupām bija 22 %.

2009.gada pētījumā, kurā piedalījās operējošas komandas no astoņām valstīm, pierādīja, ka drošības anketu izmantošana pēc operāciju mirstību samazina par 47 %.

Pētnieki norāda, ka drošības anketa nozīmīgi samazina pēc operāciju mirstību, tomēr jāatceras, ka šī anketa operējošajai komandai jāaizpilda tiešām godprātīgi, nevis vienkārši jāatzīmē, ka viss ir pārbaudīts. Dienvidkarolīnas projekts apliecina, ka drošības anketas ieviešana, var reāli glābt cilvēku dzīvības.

AVOTS: Alex B. Haynes, Lizabeth Edmondson, Stuart R. Lipsitz, George Molina, Bridget A. Neville, Sara J. Singer, Aunyika T. Moonan, Ashley Kay Childers, Richard Foster, Lorri R. Gibbons, Atul A. Gawande, William R. Berry. Mortality Trends After a Voluntary Checklist-based Surgical Safety Collaborative. Annals of Surgery, 2017; 1

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu