Solārija apmeklējums un melanomas risks

Doctus . | 2017. gada 13. aprīlis

Sauļošanās solārijā ir saistīta ar paaugstinātu melanomas attīstības risku, šāds secinājums līdz šim tika izdarīts pamatojoties uz gadījuma kontroles pētījumiem. 

Šis bija liels perspektīvs pētījums, kurā tika izmantoti dati no Norvēģu sieviešu un vēža pētījuma. Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistību starp vecumu, kad pirmo reizi uzsākta solārija apmeklēšana, sauļošanās ilgumu, izmantoto ierīci, devas atbildi un melanomas risku, kā arī noskaidrot solārija apmeklējumu ietekmi uz vecumu, kad tiek diagnosticēta melanoma. Tika izmantota Poisson regresija, lai izrēķinātu relatīvo risku, un lineārā regresija, lai novērtētu saistību starp vecumu, kad uzsākta sauļošanās, un vecumu, kad diagnosticēta melanoma.

Kopumā tika novērotas 141 045 sievietes (laika periods 1991.-2012.gads, vidējais novērošanas laiks – 13,7 gadi). Novērošanas laikā 861 sievietei tika diagnosticēta melanoma.  Melanomas risks pieaug līdz ar sauļošanās sesiju skaitu (augstākā solāriju lietošanas tercīle pret nekad nelietošanu, samērots RR=1,32; 95 % TI [1,08 – 1,63]; p<0,05). Ja solāriju apmeklēšana uzsākta pirms 30 gadu vecuma ir augstāks melanomas attīstības risks, salīdzinot ar tām sievietēm, kuras nekad nav apmeklējušas solāriju (RR=1,31; 95 % TI [1,07 – 1,59]). Vēl vairāk, sievietēm, kuras apmeklēja solāriju pirms 30 gadu vecuma, melanomu diagnosticēja 2,2 gadus agrāk (95 % TI [0,9 -3,4]), nekā tām, kuras solāriju neapmeklēja.

Šis kohortas pētījums sniedz stingrus pierādījumus, kas pastāv devas atbildes saistība starp sauļošanos solārijā un melanomas attīstības risku, kā arī apstiprina hipotēzi, ka solārija apmeklēšana jaunībā (līdz 30 gadu vecumam) ir bīstamāka, nekā vēlākos gados.

 

AVOTS: Am J Epidemiol. 2017;185(3):147-156.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Saules un solāriju ēnā

    Senos laikos gaiša ādas krāsa liecināja par augstu statusu sabiedrībā, norādot uz to, ka nav jāstrādā lauka darbi, kur strādnieki bija pakļauti saules stariem. Tomēr laika gaitā uzskati mainījās. XXI gadsimtā Latvijā turpinās pagājušā gadsimta 20.–30. gadu modes kliedziens par saulē vai solārijā nosauļoto ķermeņa ādu un cilvēki ar prieku pakļauj sevi ultravioleto (UV) staru iedarbībai. Ultravioletais starojums ir ādas kancerogēns, kura ietekmi un radītās sekas katrs cilvēks var novērst. Lasīt visu

  • Melanoma. Agrīnas diagnostikas ietekme uz slimības prognozi

    Melanoma sastāda tikai 4% no visiem ādas vēžiem [1], bet, salīdzinot ar citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem, ir visbiežākais nāves cēlonis visā pasaulē. Tas ir iemesls 90% ar ādas audzējiem saistītu nāves gadījumu. Pēc vispasaules datiem 2002. gadā ir reģistrēti 160 000 jauni melanomas gadījumi un 41 000 no tiem sastāda melanomas izraisītie nāves gadījumi. Šīs slimības biežums visā pasaulē turpina pieaugt daudz straujāk nekā citu ādas audzēju biežums. Latvijā saslimstība ar melanomu 2002. gadā bija 4,5 gadījumi uz 100 000 vīriešu un 8,7 – uz 100 000 sieviešu. Katru gadu Latvijā tiek reģistrēti apmēram 170 jauni gadījumi, un saslimstībai ar melanomu joprojām ir vērojama tendence pieaugt. Lasīt visu