Dzelzs preparāti, sirds mazspēja un slodzes tolerance
Dzelzs deficīts ir bieži sastopama problēma pacientiem ar sirds mazspēju ar samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju (50 % pacientu). Dzelzs deficīts ir saistīta ar samazinātu funkcionālo kapacitāti, sliktāku dzīves kvalitāti un paaugstinātu mirstību.
Lai gan pētījumu par intravenozu dzelzs preparātu ievadi sirds mazspējas pacientiem rezultāti ir labvēlīgi, tomēr regulāra pacientu ārstēšana ar intravenozu dzels ievadīšanu ir dārda un sarežģīti izpildāma. Līdz šim trūka pierādījumu par perorāli uzņemta dzelzs efektivitāti pacientiem ar sirds mazspēju, tādēļ ASV, Bostonā tika veikts pētījums ar 225 pacientiem ar sirds mazspēju ar samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju un dzelzs deficītu. Visi pacienti nejaušināti tika iedalīti divās grupās: vieni lietoja 150 mg perorālo dzelzs polisaharīdu (n=111), otri (n=114) – placebo, terapijas ilgums bija 16 nedēļas.
Pētnieki secināja, ka primārais mērāmais iznākums – izmaiņas maksimālā skābekļa uzņemšanā – statistiski ticami neatšķīrās starp grupām, salīdzinot rādītāju pētījuma sākumā un 16 nedēļas pēc terapijas. Tāpat netika novērotas arī atšķirības starp ārstēšanas grupām 6 minūšu iešanas distances izmaiņās.
Pētnieki atzīst, ka šī pētījuma rezultāti nenorāda uz to, ka intravenozi ievadāmu dzelzi varētu aizstāt ar perorāli lietojamu dzelzi pacientiem ar sirds mazspēju ar samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju un dzelzs deficītu.
AVOTS: Lewis GD, Malhotra R, Hernandez AF, et al. Effect of Oral Iron Repletion on Exercise Capacity in Patients With Heart Failure With Reduced Ejection Fraction and Iron Deficiency. JAMA, 2017; 317 (19): 1958