Gēnu un smēķēšanas saistība ar koronārās sirds slimības attīstību

Doctus . | 2017. gada 8. maijs

Bieži sastopamām slimībām, piemēram, koronārai sirds slimībai ir kompleksa etioloģija. Gēnu un dzīvesveida faktoru mijiedarbībai var būt ļoti būtiska loma slimības attīstībā. 

Tomēr gēnu un dzīvesveida faktoru mijiedarbību var būt grūti identificēt. Šajā pētījumā tika novērtēta saistība starp smēķēšanas paradumiem un genotipu, kas ir uzrādījis saistību ar koronāras sirds slimības risku.

Tika analizēti dati par 60 919 koronāras sirds slimības gadījumiem un 80 243 kontroles gadījumiem no 29 pētījumiem, kuros pētīta saistība starp gēniem un smēķēšanu.

Pētījumu meta-analīzē tika identificēta jauna gēnu – smēķēšanas mijiedarbība, ar ADAMTS7 gēnu. Katra rs7178051 T allēle bija saistīta ar zemāku koronāras sirds slimības risku par 12 % nesmēķētājiem, salīdzinot ar 5 % smēķētājiem, kas rezultējas 60 % koronāras sirds slimības aizsardzības samazinājumā smēķētājiem. Protektīvā T allēle rs7178051 gēnā ir saistīta arī ar samazinātu ADAMTS7 ekpresiju cilvēka aortas endotēlija šūnās un limfoblastu šūnās. Cigarešu dūmu ekspozīcija koronāro artēriju gludās muskulatūras šūnās veicina ADAMSTS7 idukciju.

Rs7178051 allēliskais variants ir saistīts ar samazinātu ADAMTS7 ekspresiju, kas ir stingrs koronāras sirds slimības profilaktiskais faktors nesmēķētājiem, salīdzinot ar smēķētājiem. Paaugstināta ADAMTS7 vaskulārā ekspresija var mazināt koronārās sirds slimības aizsardzību smēķētājiem. 

 

AVOTS: Saleheen D, Zhao W, Young R,et al. Loss of Cardio-Protective Effects at the ADAMTS7 Locus Due to Gene-Smoking Interactions. Circulation, 2017; CIRCULATIONAHA.116.022069

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu