Vakcinācija bērniem. Rekomendācijas kavētai un/vai nepabeigtai vakcinācijai

Vakcinācija ievērojami samazinājusi saslimstību un mirstību no dažādām infekcijas slimībām, ierobežojusi (vai pat pilnībā izskaudusi!) to izplatību un nu kļuvusi par sava veiksmes stāsta upuri.

Katru gadu imunizācija pasaulē novērš 2—3 miljonus nāves gadījumu, tomēr, ja globālā vakcinācija uzlabotos, varētu novērst vēl 1,5 miljonus nāves gadījumu. Aptuveni 18,7 miljonus zīdaiņu — gandrīz katru piekto bērnu — pasaulē joprojām rutīnas kārtā neimunizē pret novēršamām slimībām, piemēram, difteriju, garo klepu un stingumkrampjiem. Vakcinācijas jautājums aktuāls arī Latvijā, piemēram, dati par ērču encefalīta vakcināciju liecina, ka 2016. gadā valsts apmaksātās vakcinācijas programmas ietvaros vakcinēja 11 223 bērnus — par 20 % mazāk nekā 2015. gadā, kad bez maksas vakcinēja 14 018 bērnus.

Zināms, ka vakcinācija ir visefektīvākā infekcijas slimību specifiskās profilakses metode, kas nodrošina aktīvas imunitātes veidošanos, tās ieguvumi mērāmi kā indivīda, tā sabiedrības līmenī. Rekomendētais vakcinācijas grafiks bērniem 0—18 gadu vecumā — 1. tabulā. Aktīvas imunizācijas politikas un veselības aprūpes uzlabojumu iespaidā mūsdienās daudzu vakcīnregulējamo infekcijas slimību un to radīto komplikāciju praktiski nav. Sabiedrībā tas radījis maldīgu attieksmi gan pret veselības slogu, ko rada vakcīnregulējamās slimības, gan pret nepieciešamību vakcinēties.Rekomendētais vakcinācijas grafiks bērniem 0—18 gadu vecumā

Aizvien vairāk ir bērnu, kas vakcinēti nepilnīgi vai neatbilstīgi rekomendētajai shēmai. To veicina vairāki faktori:

  • veselības aprūpes speciālisti nosaka nepareizas kontrindikācijas,
  • vecāki izvēlas bērnu vakcinēt tikai ar atsevišķām vakcīnām,
  • vecāki izvēlas bērnu vakcinēt vēlāk, nekā to paredz valsts vakcinācijas kalendārs,
  • vecāki izvēlas bērnu nevakcinēt vispār.

Ja bērns (un ne tikai bērns) nav vakcinēts vai tas izdarīts nepilnīgi, iekavēto iespējams atgūt. Pēc pasaules ietekmīgāko veselības aprūpes organizāciju rekomendācijām un vakcīnu lietošanas instrukcijām izveidotas tabulas latviešu valodā (2. un 3. tabula), kur shematiski attēlots, ar kuru vakcīnu, kādā vecumā un ar kādu intervālu veicama imunizācija, lai bērns būtu pilnībā vakcinēts un pasargāts no konkrētajām vakcīnregulējamām infekcijām un to izraisītajām sekām.Vakcinācijas grafiks bērniem līdz sešu gadu vecumam, kuriem vakcinācija pēc Latvijas Vakcinācijas kalendāra iekavējusies

Visiem veselības aprūpes speciālistiem vēlētos atgādināt, ka nedz nepabeigta vai kavēta primārā imunizācija, nedz nepabeigta vai kavēta revakcinācija nav jāsāk no sākuma, bet jāturpina no devas, kur tā apstājusies. Tas ir loģiski un to ar zinātniskiem pierādījumiem pamato imūnās atmiņas šūnu (gan T, gan B) un specifiskā imūnā atbildreakcija pēc katras vakcīnas pirmās devas ievades jebkurā dzīves posmā. Sākot vakcināciju no sākuma, indivīds lieki pakļauts atkārtotām injekcijām, vizītēm pie ārsta un liekiem izdevumiem gan no valsts budžeta, gan personīgajiem līdzekļiem.Vakcinācijas grafiks 7—18 gadus veciem bērniem, kuriem vakcinācija pēc Latvijas Vakcinācijas kalendāra iekavējusies

Sarežģītos gadījumos, kad ir grūtības izveidot vakcinācijas shēmu bērnam vai ir grūtības izšķirties par vakcīnas nepieciešamību, pēc palīdzības un padoma aicinām vērsties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti