Alendronāta lietošana samazina lūzumu risku augsta riska pacientiem

Doctus . | 2017. gada 21. jūlijs

Profilaktiska alendronāta lietošana gados veciem pacientiem, kuri lieto prednizolonu perorāli, samazina gūžas kakliņa lūzuma risku, secināts retrospektīvā kohorta pētījumā.

Ir zināms, ka perorāla glikokortikoīdu terapija paaugstina lūzumu risku un līdz šim trūka pierādījumu par alendronāta efektivitāti gūžas lūzumu profilaksei gados veciem cilvēkiem, kuri lieto glikokortioīdus.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt, vai alendronāta terapija gados veciem cilvēkiem, kuri lieto prednizolonu perorāli, samazina gūžas kakliņa lūzuma risku, kā arī novērtēt šīs papildus terapijas drošumu.

Retrospektīvā kohorta pētījumā tika izmantota Zviedrijas nacionālā veselības datu datubāze (n=433 195) par pacientiem, kuri ir vecāki par 64 gadiem. Tika identificēti 1802 pacienti, kuriem izrakstīts alendronāts vismaz 3 mēnešus pēc prednizolona (>=5 mg/ dienā) terapijas uzsākšanas. No 6076 pacientiem, kuri lietoja prednizolonu, bet nelietoja alendronātu, izveidoja samērotu kontroles grupu (n=1802). Novērošanas periods bija 2008.gada janvāris – 2014.gada decembris. Primārais iznākums bija gūžas kakliņa lūzums.

3604 pētījumā iekļauto pacientu vidējais vecums bija 79,9 gadi (SD, 7,5) un 2524 (70 %) bija sievietes. Pēc mediānā novērošanas laika 1,32 gadi tika novēroti 27 gūžas kakliņa lūzumu alendronāta grupā un 73 – kontroles grupā; attiecīgi incidence bija 9,5 uz 1000 persongadiem (95 % TI 6,5 – 13,9]) alendronāta grupā un 27,2  uz 1000 persongadiem (95 % TI [21,6 – 34,2]) kontroles grupā; absolūtā atšķirība starp grupām bija -17,6 (95 % TI [-24,8 – -10,4]). Arī daudzfaktoru Koksa regresijas modelis uzrādīja, ka alendronāta lietošana ir saistīta ar zemāku gūžas kakliņa lūzuma risku (HR=0,35; 95 % TI [0,22 – 0,54]). Terapija ar alendronātu nebija saistīta ar paaugstinātu vieglu kuņģa un zarnu trakta simptomu risku (alendronāts pret kontroles grupu attiecīgi 15,6 (95 % TI [11,6 – 21]) un 12,9 (95 % TI [9,3 – 18]) uz 1000 persongadiem (p>0,05)) vai paaugstinātu peptiskas čūlas risku (attiecīgi 10,9 (95 % TI [7,7 – 15,5]) un 11,4 (95 % TI [8 – 16,2]) uz 1000 persongadiem; p>0,05).

Pētnieki secināja, ka pacientiem, kuri lieto vidējas vai augstas devas prenizolonu, terapija ar alendronātu ir saistīta ar zemāku gūžas kakliņa lūzumu risku.  

 

AVOTS: Axelsson F, Nilsson AG, Wedel H, et al. Association Between Alendronate Use and Hip Fracture Risk in Older Patients Using Oral Prednisolone. JAMA. 2017;318(2):146-155.

Uz augšu ↑