Alendronāta lietošana samazina lūzumu risku augsta riska pacientiem

Doctus . | 2017. gada 21. jūlijs

Profilaktiska alendronāta lietošana gados veciem pacientiem, kuri lieto prednizolonu perorāli, samazina gūžas kakliņa lūzuma risku, secināts retrospektīvā kohorta pētījumā.

Ir zināms, ka perorāla glikokortikoīdu terapija paaugstina lūzumu risku un līdz šim trūka pierādījumu par alendronāta efektivitāti gūžas lūzumu profilaksei gados veciem cilvēkiem, kuri lieto glikokortioīdus.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt, vai alendronāta terapija gados veciem cilvēkiem, kuri lieto prednizolonu perorāli, samazina gūžas kakliņa lūzuma risku, kā arī novērtēt šīs papildus terapijas drošumu.

Retrospektīvā kohorta pētījumā tika izmantota Zviedrijas nacionālā veselības datu datubāze (n=433 195) par pacientiem, kuri ir vecāki par 64 gadiem. Tika identificēti 1802 pacienti, kuriem izrakstīts alendronāts vismaz 3 mēnešus pēc prednizolona (>=5 mg/ dienā) terapijas uzsākšanas. No 6076 pacientiem, kuri lietoja prednizolonu, bet nelietoja alendronātu, izveidoja samērotu kontroles grupu (n=1802). Novērošanas periods bija 2008.gada janvāris – 2014.gada decembris. Primārais iznākums bija gūžas kakliņa lūzums.

3604 pētījumā iekļauto pacientu vidējais vecums bija 79,9 gadi (SD, 7,5) un 2524 (70 %) bija sievietes. Pēc mediānā novērošanas laika 1,32 gadi tika novēroti 27 gūžas kakliņa lūzumu alendronāta grupā un 73 – kontroles grupā; attiecīgi incidence bija 9,5 uz 1000 persongadiem (95 % TI 6,5 – 13,9]) alendronāta grupā un 27,2  uz 1000 persongadiem (95 % TI [21,6 – 34,2]) kontroles grupā; absolūtā atšķirība starp grupām bija -17,6 (95 % TI [-24,8 – -10,4]). Arī daudzfaktoru Koksa regresijas modelis uzrādīja, ka alendronāta lietošana ir saistīta ar zemāku gūžas kakliņa lūzuma risku (HR=0,35; 95 % TI [0,22 – 0,54]). Terapija ar alendronātu nebija saistīta ar paaugstinātu vieglu kuņģa un zarnu trakta simptomu risku (alendronāts pret kontroles grupu attiecīgi 15,6 (95 % TI [11,6 – 21]) un 12,9 (95 % TI [9,3 – 18]) uz 1000 persongadiem (p>0,05)) vai paaugstinātu peptiskas čūlas risku (attiecīgi 10,9 (95 % TI [7,7 – 15,5]) un 11,4 (95 % TI [8 – 16,2]) uz 1000 persongadiem; p>0,05).

Pētnieki secināja, ka pacientiem, kuri lieto vidējas vai augstas devas prenizolonu, terapija ar alendronātu ir saistīta ar zemāku gūžas kakliņa lūzumu risku.  

 

AVOTS: Axelsson F, Nilsson AG, Wedel H, et al. Association Between Alendronate Use and Hip Fracture Risk in Older Patients Using Oral Prednisolone. JAMA. 2017;318(2):146-155.

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu