Ftalāti un hroniskas saslimšanas vīriešiem

Doctus . | 2017. gada 12. jūlijs

Ikdienā lietotās plastmasas sastāvā esošās ķīmiskās vielas – ftalāti – ir saistītas ar hroniskām slimībām – sirds un asinsvadu slimības, 2.tipa cukura diabēts un augsts asinsspiediens – vīriešiem, secināts Austrālijā veiktā pētījumā.

Pētnieki analizēja saistību starp hroniskām slimībām vīriešiem un potenciālajām kaitīgajām ķīmiskajām vielām, zināmām kā ftalāti. Ftalāti ir plaši lietotas ķīmiskas vielas, tie ir plaši lietotu produktu sastāvā, piemēram, pārtikas iepakojumos, rotaļlietās, medikamentos un medicīnas ierīcēs.

Pētnieki atklāja, ka 99,6 % no pārbaudītajiem vīriešiem (n=1500) urīna paraugos ir ftalāti. Tika pierādīts, ka vīriešiem ar augstāku kopējo ftalātu koncentrāciju urīnā ir augstāka sirds un asinsvadu slimību, 2.tipa cukura diabēta un augsta asinsspiediena izplatība.

Papildus tam, ka ir augstāka hronisku saslimšanu izplatība, augsts ftalātu līmenis ir saistīts arī ar augstāku iekaisuma marķieru līmeni.

Vecums un rietumu tipa diēta ir tieši saistīta ar augstāku ftalātu koncentrāciju. Agrāk veiktos pētījumos pierādīts, ka vīriešiem, kuri uzturā maz lieto svaigus augļus un dārzeņus un bieži lieto rūpnieciski apstrādātu pārtiku, ir augsts ftalātu līmenis urīnā.

82 % no testētajiem vīriešiem bija ar lieko svaru vai aptaukošanos, pēc tam, kad tika veikta samērošana pēc šī faktora, saistība starp hronisku slimību izplatību un ftalātu koncentrāciju būtiski nemainījās. Saistība neizmainījās arī pēc samērošanas pēc sociālekonomiskiem faktoriem un dzīvesveida faktoriem, piemēram, smēķēšanas un alkohola lietošanas.

Pētnieki uzsver, ka ir jāierobežo ftalātu saturošu priekšmetu lietošana, kā arī jāveicina veselīga dzīvesveida paradumi, lai mazinātu hronisku slimību risku.

 

AVOTS: Peter Y. Bai, Gary Wittert, Anne W. Taylor, Sean A. Martin, Robert W. Milne, Alicia J. Jenkins, Andrzej S. Januszewski, Zumin Shi. The association between total phthalate concentration and non-communicable diseases and chronic inflammation in South Australian urban dwelling men. Environmental Research, 2017; 158: 366.

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu