Izdrukā:
Garas darba stundas paaugstina ātriju fibrilācijas risku
Cilvēkiem, kuri strādā garas darba stundas, ir paaugstināts ātriju fibrilācijas risks, secināts pētījumā, kurā piedalījās 85 500 vīrieši un sievietes. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā European Heart Journal.
Pētījumā pierādīja, ka cilvēkiem, kuri strādā vairāk kā 55 stundas nedēļā, ir par 40 % augstāks ātriju fibrilācijas risks 10 gadu laikā, nekā tiem, kuri strādā normālu darba laiku (35 – 40 stundas nedēļā). Uz katriem 1000 pētījuma dalībniekiem novēroja papildus 5,2 ātriju fibrilācijas gadījumus starp tiem, kuri strādā pagarinātu darba laiku.
10 gadu novērošanas laikā tika konstatēti 1061 jauni ātriju fibrilācijas gadījumi, no tiem izrietošā incidence ir 12,4 gadījumi uz 1000 cilvēkiem. Starp 4484 cilvēkiem, kuri strādāja 55 stundas nedēļā un vairāk, incidence bija 17,6 uz 1000. Tiem, kuri strādā garas darba stundas ir 1,4 reizes augstāks risks, ka attīstīsies ātriju fibrilācija, šī saistība saglabājās arī pēc samērošanas pēc faktoriem, kas varētu ietekmēt šo risku (vecums, dzimums, sociālekonomiskais stāvoklis, aptaukošanās, fiziskās aktivitātes, smēķēšana un alkohola lietošana).
9 no 10 ātriju fibrilācijas gadījumiem tika konstatēti cilvēkiem bez citām sirds un asinsvadu slimībām. 50 % risks pieaugums ir nopietns drauds cilvēkiem, kuriem ir arī citi sirds un asinsvadu slimību riska faktori, piemēram, vecums, dzimums vīrietis, cukura diabēts, augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, liekais svars, smēķēšana un mazkustīgums. Veseliem, jauniem cilvēkiem ar dažiem no šiem riska faktoriem vai bez tiem, absolūtais ātriju fibrilācijas risks saistībā ar garām darba stundām ir mazs.
AVOTS: Bakhtawar K. Mahmoodi, Lucas V. Boersma. Do long working hours predispose to atrial fibrillation? European Heart Journal, 2017
Saistītie raksti
-
Mirdzaritmijas riska faktoru izvērtēšana un ārstēšanas iespējas
Šis raksts ir kā saistīts turpinājums rakstam Doctus aprīļa numurā par medicīnas “biedu” nākamajos gadu desmitos – priekškambaru mirdzēšanu. Ja iepriekšējā rakstā īsumā bija raksturota šī aritmija kopumā, tad šis raksts vairāk būs veltīts tam, kā labāk piemērot un izvērtēt riska faktorus gan antiaritmisko līdzekļu izvēles posmā, gan antitrombotiskās terapijas īstenošanas procesā. Šai ziņā ir ļoti daudz vēl nepilnību un paviršību kā no primārās aprūpes speciālistu, tā arī no kardiologu puses. Laikam jau tas ir tāpēc, ka viss jaunais nāk ar grūtībām. Lasīt visu
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu
-
Striju molekulārais un šūnu mehānisms
Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu