Izdrukā:
Garas darba stundas paaugstina ātriju fibrilācijas risku
Cilvēkiem, kuri strādā garas darba stundas, ir paaugstināts ātriju fibrilācijas risks, secināts pētījumā, kurā piedalījās 85 500 vīrieši un sievietes. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā European Heart Journal.
Pētījumā pierādīja, ka cilvēkiem, kuri strādā vairāk kā 55 stundas nedēļā, ir par 40 % augstāks ātriju fibrilācijas risks 10 gadu laikā, nekā tiem, kuri strādā normālu darba laiku (35 – 40 stundas nedēļā). Uz katriem 1000 pētījuma dalībniekiem novēroja papildus 5,2 ātriju fibrilācijas gadījumus starp tiem, kuri strādā pagarinātu darba laiku.
10 gadu novērošanas laikā tika konstatēti 1061 jauni ātriju fibrilācijas gadījumi, no tiem izrietošā incidence ir 12,4 gadījumi uz 1000 cilvēkiem. Starp 4484 cilvēkiem, kuri strādāja 55 stundas nedēļā un vairāk, incidence bija 17,6 uz 1000. Tiem, kuri strādā garas darba stundas ir 1,4 reizes augstāks risks, ka attīstīsies ātriju fibrilācija, šī saistība saglabājās arī pēc samērošanas pēc faktoriem, kas varētu ietekmēt šo risku (vecums, dzimums, sociālekonomiskais stāvoklis, aptaukošanās, fiziskās aktivitātes, smēķēšana un alkohola lietošana).
9 no 10 ātriju fibrilācijas gadījumiem tika konstatēti cilvēkiem bez citām sirds un asinsvadu slimībām. 50 % risks pieaugums ir nopietns drauds cilvēkiem, kuriem ir arī citi sirds un asinsvadu slimību riska faktori, piemēram, vecums, dzimums vīrietis, cukura diabēts, augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, liekais svars, smēķēšana un mazkustīgums. Veseliem, jauniem cilvēkiem ar dažiem no šiem riska faktoriem vai bez tiem, absolūtais ātriju fibrilācijas risks saistībā ar garām darba stundām ir mazs.
AVOTS: Bakhtawar K. Mahmoodi, Lucas V. Boersma. Do long working hours predispose to atrial fibrillation? European Heart Journal, 2017
Saistītie raksti
-
Mirdzaritmijas riska faktoru izvērtēšana un ārstēšanas iespējas
Šis raksts ir kā saistīts turpinājums rakstam Doctus aprīļa numurā par medicīnas “biedu” nākamajos gadu desmitos – priekškambaru mirdzēšanu. Ja iepriekšējā rakstā īsumā bija raksturota šī aritmija kopumā, tad šis raksts vairāk būs veltīts tam, kā labāk piemērot un izvērtēt riska faktorus gan antiaritmisko līdzekļu izvēles posmā, gan antitrombotiskās terapijas īstenošanas procesā. Šai ziņā ir ļoti daudz vēl nepilnību un paviršību kā no primārās aprūpes speciālistu, tā arī no kardiologu puses. Laikam jau tas ir tāpēc, ka viss jaunais nāk ar grūtībām. Lasīt visu
-
Metformīna lietošana samazina nāves risku pacientiem ar Covid-19 un cukura diabētu
Metformīna lietošana pirms Covid-19 diagnozes ir saistīta ar trīskārtīgu mirstības samazināšanos Covid-19 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Cukura diabēts ir nozīmīgs riska faktors Covid-19 komplikāciju attīstībai. Lasīt visu
-
Par ārkārtas situācijas turpināšanu varētu lemt pēc "luksafora principa"
Pēc 7. februāra par ārkārtas situācijas virzību varētu lemt pēc “luksofora principa”, nosakot konkrētus saslimstības rādītājus, proti, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Lasīt visu
-
Paaugstināts Pārkinsona slimības risks pacientiem ar šizofrēniju
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas. Lasīt visu