Krūts barošana samazina multiplās sklerozes risku

Doctus . | 2017. gada 18. jūlijs

Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti ilgāk par 15 mēnešiem, ir zemāks multiplās sklerozes risks, secināts pētījumā. 

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai sievietēm, kuras baro savus mazuļus ar krūti vai kurām ir mazāk ovulācijas gadu ir mazāks multiplās sklerozes (MS) attīstības risks.

Pētījumā iesaistīja sievietes ar nesen diagnosticētu multiplo sklerozi vai klīniski izolētu sindromu (n=397) un kontroles grupu (n=433). Visas dalībnieces aizpildīja strukturētu interviju par uzvedības (grūtniecības, krūts barošana, hormonālās kontracepcijas lietošana) un bioloģiskiem (menarhes vecums un menopauze, amenoreja) faktoriem, lai noskaidrotu ovulācijas gadus.

Pētnieki secināja, ka sievietēm, kuras zīdīja savus mazuļus 15 mēnešus un ilgāk bija zemāks MS/klīniski izolēta sindroma risks (OR=0,47; 95 % TI [0,28 – 0,77]; p<0,05), salīdzinot ar tām sievietēm, kuras mazuļus zīdīja tikai līdz 4 mēnešu vecumam. Ja menarhe sākās 15 gados vai vēlāk, tad arī novēroja zemāku MS/klīniski izolēta sindroma risku (OR=0,56; 95 % TI [0,33 – 0,96]; p<0,05). Kopējais ovulācijas gadu skaits un pārējie faktori, kas to ietekmē, tai skaitā, grūtniecības, amenorejas epizodes, hormonālās kontracepcijas lietošana, kā arī vecums, kad bija pirmās dzemdības, neuzrādīja statistiski ticamu saistību ar MS/klīniski izolēta sindroma risku.

Pētnieki secina, ka mātēm, kuras ilgstoši zīda bērnu, ir zemāks multiplās sklerozes attīstības risks.

 

AVOTS: Langer-Gould A, Smith JB, Hellwig K, et al. Breastfeeding, ovulatory years, and risk of multiple sclerosis. Neurology. Published online July 12, 2017.

 

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu