Nav ieguvumu no perorālu steroīdu lietošanas apakšējo elpošanas ceļu infekciju gadījumā

Doctus . | 2017. gada 23. augusts

Akūtas apakšējo elpošanas ceļu infekcijas ir bieži sastopamas un nereti primārajā veselības aprūpē tiek neadekvāti ārstētas ar antibiotikām. Arvien biežāk sāk izmantot kortikosteroīdus, bet to lietošanai nav pietiekami pierādījumi.

Pētījuma mērķis bija novērtēt perorāli lietotu kortikosteroīdu efektivitāti akūtu apakšējo elpošanas ceļu infekciju gadījumos pieaugušajiem bez astmas.

Šis bija daudzcentru, placebo kontrolēts, nejaušināta iedalījuma pētījums, kuru veica 54 ģimenes ārsta praksēs Anglijā. Pētījumā iekļāva 401 pieaugušo ar akūtu klepu un vismaz vienu apakšējo elpošanas ceļu simptomu, kuriem nebija uzsākta antibiotiku terapija un anamnēzē nebija hroniska plaušu slimība vai astmas medikamentu lietošana pēdējo 5 gadu laikā. Viena grupa lietoja divas 20 mg prednizolona tabletes (n=199), otra grupa – placebo (n=202) vienu reizi dienā piecas dienas. Primārais iznākums vidēji smaga vai smaga klepus ilgums (0 – 28 dienas; minimālā klīniskā atšķirība – 3,79 dienas) un vidējais simptomu smagums 2 – 4 dienā (0 – netraucē, 6 – sliktāk vairs nevar būt; minimālā klīniskā atšķirība – 1,66). Sekundārie iznākumi – akūtu apakšējo elpošanas ceļu infekcijas simptomu ilgums un smagums, antibiotiku lietošana un blakusparādības.

No 401 iesaistītā pacienta 3 pacienti pārtrauca dalību pētījumā jau pašā sākumā. Starp 398 pētījuma dalībniekiem, 63 % bija sievietes, vidējais vecums bija 47 gadi (SD=16), 17 % bija smēķētāji, 77 % bija izdalījumi, 70 % bija elpas trūkums, 47 % - sēkšana, 46 % - sāpes krūtīs un 42 % - izmainīta gaisa plūsma. 334 pacienti (84 %) ziņoja par klepus ilgumu un 369 (93 %) sniedza informāciju par simptomu smagumu.  Mediānais klepus ilgums bija 5 dienas prednizolona grupā un 5 dienas placebo grupā (HR=1,11; 95 % TI [0,89 – 1,39]; p>0,05). Vidējais simptomu smagums bija 1,99 punkti prednizolona grupā un 2,16 punkti placebo grupā (samērotā atšķirība -0,20; 95 % TI [-0,40 – 0,00]; p=0,05).

Netika novērots statistiski ticams ārstēšanas efekts uz citu simptomu smagumu un ilgumu, izmainītas gaisa plūsmas ilgumu, antibiotiku lietošanu vai blakusparādībām.

Pētnieki secināja, ka perorāli lietojamos kortikosteroīdus nav jāizraksta pacientiem ar akūtiem apakšējo elpošanas ceļu infekciju simptomiem pieaugušajiem bez astmas, jo tie nemazina simptomus vai slimības smagumu.

 

AVOTS: Hay AD, Little P, Harnden A, et al.  Effect of Oral Prednisolone on Symptom Duration and Severity in Nonasthmatic Adults With Acute Lower Respiratory Tract InfectionA Randomized Clinical Trial. JAMA. 2017;318(8):721-730. 

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu