Nav ieguvumu no perorālu steroīdu lietošanas apakšējo elpošanas ceļu infekciju gadījumā
Akūtas apakšējo elpošanas ceļu infekcijas ir bieži sastopamas un nereti primārajā veselības aprūpē tiek neadekvāti ārstētas ar antibiotikām. Arvien biežāk sāk izmantot kortikosteroīdus, bet to lietošanai nav pietiekami pierādījumi.
Pētījuma mērķis bija novērtēt perorāli lietotu kortikosteroīdu efektivitāti akūtu apakšējo elpošanas ceļu infekciju gadījumos pieaugušajiem bez astmas.
Šis bija daudzcentru, placebo kontrolēts, nejaušināta iedalījuma pētījums, kuru veica 54 ģimenes ārsta praksēs Anglijā. Pētījumā iekļāva 401 pieaugušo ar akūtu klepu un vismaz vienu apakšējo elpošanas ceļu simptomu, kuriem nebija uzsākta antibiotiku terapija un anamnēzē nebija hroniska plaušu slimība vai astmas medikamentu lietošana pēdējo 5 gadu laikā. Viena grupa lietoja divas 20 mg prednizolona tabletes (n=199), otra grupa – placebo (n=202) vienu reizi dienā piecas dienas. Primārais iznākums vidēji smaga vai smaga klepus ilgums (0 – 28 dienas; minimālā klīniskā atšķirība – 3,79 dienas) un vidējais simptomu smagums 2 – 4 dienā (0 – netraucē, 6 – sliktāk vairs nevar būt; minimālā klīniskā atšķirība – 1,66). Sekundārie iznākumi – akūtu apakšējo elpošanas ceļu infekcijas simptomu ilgums un smagums, antibiotiku lietošana un blakusparādības.
No 401 iesaistītā pacienta 3 pacienti pārtrauca dalību pētījumā jau pašā sākumā. Starp 398 pētījuma dalībniekiem, 63 % bija sievietes, vidējais vecums bija 47 gadi (SD=16), 17 % bija smēķētāji, 77 % bija izdalījumi, 70 % bija elpas trūkums, 47 % - sēkšana, 46 % - sāpes krūtīs un 42 % - izmainīta gaisa plūsma. 334 pacienti (84 %) ziņoja par klepus ilgumu un 369 (93 %) sniedza informāciju par simptomu smagumu. Mediānais klepus ilgums bija 5 dienas prednizolona grupā un 5 dienas placebo grupā (HR=1,11; 95 % TI [0,89 – 1,39]; p>0,05). Vidējais simptomu smagums bija 1,99 punkti prednizolona grupā un 2,16 punkti placebo grupā (samērotā atšķirība -0,20; 95 % TI [-0,40 – 0,00]; p=0,05).
Netika novērots statistiski ticams ārstēšanas efekts uz citu simptomu smagumu un ilgumu, izmainītas gaisa plūsmas ilgumu, antibiotiku lietošanu vai blakusparādībām.
Pētnieki secināja, ka perorāli lietojamos kortikosteroīdus nav jāizraksta pacientiem ar akūtiem apakšējo elpošanas ceļu infekciju simptomiem pieaugušajiem bez astmas, jo tie nemazina simptomus vai slimības smagumu.
AVOTS: Hay AD, Little P, Harnden A, et al. Effect of Oral Prednisolone on Symptom Duration and Severity in Nonasthmatic Adults With Acute Lower Respiratory Tract InfectionA Randomized Clinical Trial. JAMA. 2017;318(8):721-730.
-
Metformīna lietošana samazina nāves risku pacientiem ar Covid-19 un cukura diabētu
Metformīna lietošana pirms Covid-19 diagnozes ir saistīta ar trīskārtīgu mirstības samazināšanos Covid-19 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Cukura diabēts ir nozīmīgs riska faktors Covid-19 komplikāciju attīstībai. Lasīt visu
-
Par ārkārtas situācijas turpināšanu varētu lemt pēc "luksafora principa"
Pēc 7. februāra par ārkārtas situācijas virzību varētu lemt pēc “luksofora principa”, nosakot konkrētus saslimstības rādītājus, proti, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Lasīt visu
-
Paaugstināts Pārkinsona slimības risks pacientiem ar šizofrēniju
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas. Lasīt visu