Pārmērīga nātrija daudzuma uzņemšana saistīta ar paaugstinātu 2.tipa cukura diabēta risku

Doctus . | 2017. gada 18. septembris

Pārmērīga nātrija uzņemšana var būt saistīta ar paaugstinātu 2.tipa cukura diabēta un latenta autoimmūna diabēta (LADA) attīstību pieaugušajiem, secināts pētījumā, kura rezultāti ziņoti Eiropas Diabēta asociācijas ikgadējā sanāksmē Lisabonā.

Galvenais nātrija avots uzturā ir sāls. Sāls sastāvā ir 40 % nātrija, tas nozīmē, ka uz katriem 2,5 g patērētā sāls ir 1 g nātrija. Iepriekš veiktos pētījumos pierādīts, ka pārmērīga sāls lietošana uzturā paaugstina 2.tipa cukura diabēta attīstības risku, tieši ietekmējot insulīna rezistenci un/ vai veicinot augstu asinsspiedienu un svara pieaugumu.

LADA ir 1.tipa cukura diabēta paveids, kad imūnsistēma ir iznīcinājusi insulīnu veidojošās šūnas aizkuņģa dziedzerī, bet pretēji tipiskam 1.tipa cukura diabētam LADA attīstās ļoti lēnām, reizēm vairāku gadu laikā. Šis var radīt diagnostiskās kļūdas pieaugušā vecumā, var gadīties, ka LADA tiek diagnosticēts kā 2.tipa cukura diabēts.

Lai noskaidrotu LADA un 2.tipa cukura diabēta riska faktorus, Zviedrijā tika veikts pētījums, kurā iesaistīja 355 pacientus ar LADA un 1136 pacientus ar 2.tipa cukura diabēta diagnozi un samērotu kontroles grupu ar 1379 cilvēkiem.

Uztura paradumi tika analizēti, izmantojot uztura anketu, tika rēķinātas ikdienā uzņemtās kalorijas, uzturvielas un nātrijs. Ģenētiskā ietekme arī tika ņemta vērā, visus pacientus sadalot divās grupās – augsts risks un cits – atkarībā no HLA genotipa. Samērošana tika veikta atkarībā no riska faktoru atšķirībām: vecums, dzimums, ķermeņa masa indekss, smēķēšanas statuss, fiziskās aktivitātes, cukura diabēts ģimenes anamnēzē, alkohola patēriņš, kopējais uzņemtās enerģijas daudzums un kālija uzņemšana.  

Pētījumā atklāja, ka katra papildus nātrija grama (tas ir ekvivalents papildus 2,5 gramiem sāls) uzņemšana dienas laikā ir saistīta ar vidēji 43 % riska pieauguma 2.tipa cukura diabēta attīstībai.

Sadalot dalībniekus trīs grupās pēc uzņemtā nātrija daudzuma (zems – zem 2,4 g; vidējs – 2,4 – 3,15g; augsts – virs 3,15 g), grupai, kurā bija visaugstākā nātrija uzņemšana, bija par 58 % augstāks 2.tipa cukura diabēta attīstības risks, nekā grupai ar zemāko nātrija uzņemšanas līmeni.  Jāņem vērā, ka sāls sastāvā ir 40 % nātrija, tāpēc zemā grupa ir 6 g un zemāk, vidējā grupa – 6 -7,9 g un augstākā grupa virs 7,9 grami sāls dienā.

Uzņemtā nātrija daudzums saistībā ar LADA attīstības risku bija 73 % uz katru uzņemto nātrija gramu dienā. LADA pacientiem, kuriem bija augsts ģenētiskais risks un kuri uzņēma vairāk kā 3,15 gramus nātrija dienā, bija gandrīz četras reizes augstāks slimības attīstības risks nekā tiem, kuri uzņēma mazāk kā 2,4 gramus nātrija dienā.

Pētnieki secina, ka pastāv saistība starp nātrija uzņemšanu un 2.tipa cukura diabēta attīstību, un nātrija uzņemšana ir LADA riska faktors, īpaši pacientiem ar augstu ģenētisko risku. Šis atklājums būtu jāņem vērā primārā cukura diabēta profilaksē.

AVOTS: Diabetologia. Sodium (salt) intake is associated with a risk of developing type 2 diabetes. ScienceDaily. ScienceDaily, 14 September 2017. 

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu