Slikta glikēmijas kontrole paaugstina infekciju risku pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu

Infekcijas ir nozīmīgs klīniskais izaicinājums pacietiem ar 2. tipa cukura diabētu, bet maz ir zināms par to, kā glikēmijas kontrole ietekmē infekciju risku. 

Pētījumā tika izmantota Koks regresijas analīze, lai novērtētu saistību starp sākotnējo un laika gaitā mainīgo HbA1c un infekcijām 69 318 pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu. Pētījums tika veikts Dānijas ziemeļos laika periodā  2000. – 2012.gads. Incidences biežums bija 394/ 1000 pacientgadiem sabiedrībā iegūtām infekcijām un 63/ 1000 persongadiem slimnīcās iegūtām infekcijām. Sabiedrībā iegūtām infekcijām draudu attiecība, ja HbA1c bija >=10,5 %, salīdzinot ar HbA1c 5,5 - <6,49 %, bija 0,97 (95 % TI [0,94 – 1,0]) sākotnējam HbA1c līmenim, 1,09 (95 % TI [1,03 – 1,14]) vidējam HbA1c līmenim un 1,13 (95 % TI [1,08 – 1,19]) laikā svērtam HbA1c līmenim un 1,19 (95 % TI [1,14 – 1,26]) pēdējam HbA1c līmenim.  Attiecīgie rādītāji slimnīcā iegūtām infekcijām bija 1,08 (95 % TI [1,02 – 1,14]) sākotnējam HbA1c līmenim, 1,55 (95 % TI [1,42 – 1,71]) vidējam HbA1c līmenim, 1,58 (95 % TI [1,44 – 1,72]) laikā svērtam HbA1c līmenim un 1,64 (95 % TI [1,51 – 1,79]) pēdējam HbA1c līmenim.

Pētnieki secināja, ka pastāv saistība starp hiperglikēmiju un infekciju risku pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

AVOTS: Mor A, Dekkers OM, Nielsen JS, et al. Impact of Glycemic Control on Risk of Infections in Patients With Type 2 Diabetes. A Population-Based Cohort Study. Am J Epidemiol. 2017;186(2):227-236.