Svara samazināšana. Bariatrijas pacientu pieredzes izvērtējums

Pētījuma mērķis bija izvērtēt ar svara samazināšanu saistītos bariatrijas pacientu paradumus un svara samazināšanas praksi. Pētījuma ietvaros četrās Latvijas slimnīcās, kur tiek veiktas bariatriskās operācijas, tika anketēti respondenti gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Aptaukošanās ir izplatīta un strauji augoša veselības problēma, kas sasniegusi epidēmijas apmēru, turklāt tā var izraisīt invaliditāti un saīsināt dzīves ilgumu. Aptaukošanās var attīstīties jebkurā vecumā — no agras bērnības un pusaudža gadiem līdz vecumdienām.

Aptaukošanās saistīta ar palielinātu risku dažādu veselības traucējumu attīstībai, starp kuriem ir, piemēram, hipertensija, 2. tipa cukura diabēts, dislipidēmija, obstruktīva miega apnoja, nealkoholiskā taukaino aknu slimība, deģeneratīvas locītavu slimības un dažādi ļaundabīgi audzēji. [4]

Aptaukošanos sekmē mazkustīgs dzīvesveids, plaša automatizācijas ieviešana ražošanā un sadzīvē, kalorijām bagāts un bieži vien arī lēts uzturs, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm, pārtikas ražošanas industrializācijai un efektīvu pārtikas glabāšanas un transportēšanas metožu ieviešanai [9], pesticīdu un herbicīdu lietošanai lauksaimniecībā. [6]

Ir trīs galvenās pieejas palielinātas ķermeņa masas ārstēšanai: paradumu maiņa, ķermeņa masu mazinošu medikamentu lietošana un ķermeņa masu mazinošas operācijas. Gadījumos, kad ar izmaiņām dzīvesveidā svaru samazināt tomēr neizdodas, pacienti, kam diagnosticēta nopietna aptaukošanās, kļūst par kandidātiem agresīvākām ārstēšanas metodēm — medikamentozai terapijai un bariatriskai ķirurģijai. [3]

Bariatrisko ķirurģiju uzskata par vienīgo efektīvāko ilgtermiņa risinājumu nopietnas aptaukošanās gadījumā (aptaukošanās 3. pakāpe, ĶMI ≥ 40 kg/m2). Kopējās veselības uzlabošanās, svara zudums un ar svaru saistīto blakusslimību mazināšanās pēc šādas operācijas nopietnas aptaukošanās gadījumā ir izteiktāka nekā pēc neķiruģiskas iejaukšanās, turklāt neatkarīgi no operācijas veida. [1] Visas bariatriskās operācijas kalpo tam, lai palīdzētu pacientam zaudēt svaru, kļūt veselīgākam un uzlabot dzīves kvalitāti. Ja pacients pēc operācijas maina ēšanas paradumus un izvēlas aktīvu dzīvesveidu, tad svara izmaiņas saglabājas ilgtermiņā. [7]

Pētījums

Pētījuma uzdevumi: izvērtēt bariatrijas pacientu antropometriskos rādītājus; izvērtēt ar aptaukošanos saistītos paradumus (ēšana, fiziskā aktivitāte, sēdus pavadītais laiks); izvērtēt svara samazināšanai lietotās metodes un veselības problēmas.

Kvantitatīvā šķērsgriezuma pētījumā tika izmantota anketēšana (no 01.11.2016. līdz 30.04.2017.) četrās Latvijas slimnīcās, kur veic bariatriskās operācijas. Anketa izstrādāta pēc WALI (The Weight and Lifestyle Inventory) anketas parauga. [8]

Rezultāti

Atpakaļ tika saņemtas 37 pētījuma anketas, no kurām viena bija aizpildīta nepilnīgi un datu analīzē netika iekļauta. No respondentiem, kas pirms bariatrijas operācijas brīvprātīgi aizpildīja un nodeva derīgas pētījuma anketas, seši bija vīrieši un 30 sievietes.

Trešdaļa respondentu bija no Latvijas, ⅔ pētījuma dalībnieku (24) — no ārvalstīm, lielākoties sievietes: anketas aizpildīja 9 sievietes un 3 vīrieši no Latvijas, 21 sieviete un 3 vīrieši no ārvalstīm.

Antropometriskie dati

Pētījuma respondentu antropometriskie dati atainoti 1. tabulā, vidējais vecums (M ± SN)   39,31 ± 11,09 gadi, vecuma amplitūda: no 23 līdz 59 gadiem. Vīriešu vidējais vecums 39,83 ± 11,04 gadi, minimālais vecums 27 gadi, maksimālais — 55 gadi.Respondentu vidējie aritmētiskie (M) antropometrijas dati pirms bariatriskās operācijas

Pētījumā iekļauto vīriešu vidējais svars 135,8 ± 18,9 kg; sieviešu 101,30 ± 18,6 kg. Svara atšķirības starp dzimumiem ir statistiski ticamas (p < 0,001). Lai gan vīriešu vidējais svars ir lielāks, maksimālais svars no visiem pētījuma dalībniekiem bija sievietei — 167 kg. Auguma garums (vīrieši: 1,78 ± 0,08 m, sievietes: 165 ± 0,05 m) un ķermeņa masas indekss vīriešiem ir lielāks, salīdzinot ar sievietēm.

Sieviešu maksimālā svara diapazons ir plašāks: dzīves laikā maksimālais vidējais svars sievietēm bijis 112,4 ± 21,2 kg. Vidējais maksimālais svars dzīves laikā vīriešiem bijis 139,6 ± 22,7 kg, sievietēm — 106,5 ± 16,5 kg. Respondentu maksimālais svars dzīves laikā un svars pirms diviem gadiem, pirms gada un pirms sešiem mēnešiem apkopots 2. tabulā.Respondentu svars dzīves laikā

Salīdzinot vidējos rādītājus, visos gadījumos tie ir lielāki vīriešiem, svara vidējie aritmētiskie lielumi pa dzimumiem ir atšķirīgi statistiski ticami (p < 0,001). Analizējot svara vidējos rādītājus dažādos dzīves periodos, svara atšķirības dzimumiem samērīgi aptaukošanās laika sākumam statistiski ticami neatšķiras (p > 0,05). Spriežot pēc respondentu sniegtajiem datiem, neatkarīgi no tā, kad sākusies aptaukošanās, sasniegtais svara lielums ir apmēram vienāds. Tomēr vērojama tendence, ka lielāku svaru sasniedz indivīdi, kam aptaukošanās sākusies bērnībā vai pusaudžu vecumā. Vairumam respondentu svars pirms operācijas ir mazāks par dzīves laikā sasniegto maksimālo svaru. Analizējot aptaukošanās sākuma laiku, pusei no aptaujātajiem vīriešiem un sievietēm aptaukošanās sākusies pieaugušā vecumā.

Ēšanas paradumi

Vidējie rādītāji par maltīšu biežumu (reizes nedēļā) apkopoti 3. tabulā. Respondentiem anketā tika lūgts norādīt ēdienreižu veidu skaitu nedēļā. Vidēji 4,95 reizes nedēļā visi aptaujas dalībnieki ietur brokastis. Pusdienas ir biežākā maltīte, vidēji 5,49 dienas nedēļā, bet vakariņas tiek ieturētas vidēji 5,39 reizes nedēļā.Vidējie maltīšu biežuma rādītāji (reizes nedēļā)

Vidēji tikai 1,05 reizes nedēļā respondenti atzīmē, ka pēc brokastīm ēd rīta uzkodu, lai gan pēcpusdienas uzkodas ir biežākas (vidēji 1,86 reizes nedēļā). Vakara uzkodas pēc vakariņu maltītes, vidēji rēķinot, ir biežāk nekā trīs reizes nedēļā (3,39), turklāt vairāk tieši sievietēm (vidēji 3,73 reizes nedēļā). Vakara uzkoda vidēji vismaz reizi nedēļā ir visiem pētījuma dalībniekiem.

Respondenti atzīst, ka vidēji retāk nekā reizi nedēļā (0,76) viņiem nav regulāru maltīšu. Vidēji biežāk tas ir vīriešiem (1,17) nekā sievietēm (0,68). Salīdzinot respondentu informāciju par iknedēļas maltīšu biežumu, statistiski ticamas atšķirības starp dzimumiem nav konstatējamas (p > 0,05).

Nav korelācijas starp respondentu ĶMI un ēdienreizēm (dati 4. tabulā), bet ir korelācija starp pēcpusdienas un vakara uzkodām (r = 0,386, p < 0,05) vai rīta uzkodu un pēcpusdienas uzkodu (r = 0,470, p < 0,001). Negatīva korelācija atrasta starp brokastošanu un neregulārām ēdienreizēm (r = -0,456, p < 0,01), kas varētu liecināt, ka tie, kas brokasto, ievēro regulāras ēdienreizes.ĶMI un maltīšu savstarpējā korelācija

Fiziskās aktivitātes

Divpadsmit no 36 aptaujātajiem jeb 33 %, atzīmēja, ka agrāk nav bijuši fiziski aktīvi. No cilvēkiem, kas atzīmēja, ka agrāk bijuši fiziski aktīvi, vidēji fiziski aktīvi bijuši 4,66 dienas un 305 minūtes nedēļā. Ir tendence, ka vīrieši bijuši aktīvāki (5 dienas nedēļā, 70 minūtes dienā), tomēr statistiski ticamas atšķirības starp dzimumiem nav konstatētas (p > 0,05).

Analizējot fizisko aktivitāti pašreiz, visi vīrieši ir fiziski aktīvi, bet divas sievietes, kas iepriekš bija aktīvas, šobrīd fiziskas aktivitātes vairs neveic. Tātad ar fiziskām aktivitātēm pašlaik vairs nenodarbojas 14 respondenti no 36 jeb 38,9 %, Fiziski neaktīvo personu skaits palielinājies, kaut statistiski ticamas atšķirības nav (p > 0,05).

Analizējot atbildes par sēdēšanas paradumiem, respondenti atzīmējuši, ka vidēji sēdus pavada apmēram 3,11 stundas dienā (absolūtos skaitļos no vienas līdz piecām stundām dienā).

Diskusija

Analizējot pētījuma datus, ap 70 % respondentu atzīst, ka nespēj sev atteikt un ēd vairāk, nekā vajadzētu (kompulsīva pārēšanās, regulāra pārēšanās un pārāk daudz našķu). Dati sakrīt ar citu pētījumu [5], ka indivīdiem ar lielu lieko svaru raksturīga hroniska pārēšanās un neregulāra diētu ievērošana. Nopietnas aptaukošanās gadījumā ne vienmēr pacientiem pirms operācijas svaru izdodas samazināt.

Pētījuma dati liecina, ka pirms bariatrijas pacientiem raksturīga kā hroniska pārēšanās, tā našķu lietošana ēdienreižu starplaikos. Atrasta pozitīva korelācija starp našķu lietošanu (rīta uzkodas un pēcpusdienas uzkodas (r = 0,47, p < 0,001); pēcpusdienas uzkodas un vakara uzkodas (r = 0,386, p < 0,05)), kas var liecināt, ka pacienti, kuri lieto dažādas uzkodas, dara to visas dienas garumā. Atrasta negatīva korelācija (r = -0,45, p < 0,01) starp brokastu ēšanu un neregulārām maltītēm. Tas varētu liecināt, ka tieši brokastu ēšana saistīta ar regulārām ēdienreizēm un ka maltīšu regularitāte ir būtiska veselības saglabāšanā un svara kontrolē.

Pētījuma rezultāti liecina, ka visi pētījuma dalībnieki, pirms izlēmuši par operāciju, nesekmīgi mēģinājuši svaru samazināt ar citām metodēm. Konstatēta nepietiekama fiziskā aktivitāte, īpaši sievietēm. Visbiežākie pētījuma grupas — bariatrijas pacientu — nopietnas aptaukošanās iemesli ir regulāra našķēšanās, pārēšanās, nepietiekama fiziskā aktivitāte.

Secinājumi

  • Izvērtējot bariatrijas pacientu antropometrijas datus pirms operācijas, vīriešiem vidējais ĶMI ir 43,03 ± 8,06 kg/m2, sievietēm 37,10 ± 5,27 kg/m2, tātad tiek ievēroti kritēriji bariatriskās operācijas veikšanai. Sievietes bariatrisko operāciju kā līdzekli svara samazināšanai izvēlas pie mazāka ĶMI.
  • Izvērtējot ēšanas paradumus, bariatrijas pacientiem, kas Latvijā izvēlas operāciju, raksturīga pārēšanās — apmēram 70 % nespēj sev atteikt un ēd vairāk, nekā vajadzētu.
  • Atrasta negatīva korelācija starp brokastu ēšanu un neregulārām maltītēm (r = -0,456, p < 0,01), tāpat atrasta pozitīva korelācija starp brokastu ēšanu un pusdienu ēšanu (r = 0,325; p < 0,05), tātad brokastu ēšana sekmē ēšanas regularitāti. Bariatrijas pacientiem uztura konsultācijās jāuzsver regulāras brokastošanas nozīme.
  • Pierādījusies nepietiekama fiziskā aktivitāte. Ar fiziskām aktivitātēm pirms operācijas, kad nepieciešams samazināt svaru, nenodarbojas 38,9 %.
  • Populārākās diētas: pašiniciēta — 69,4 %; komerciālās programmas vai personīgā trenera pakalpojumi/vingrojumu programmas — 52,8 %. Nereģistrētos un dabiskos augu izcelsmes līdzekļus bija izmēģinājuši 50 % no respondentiem.

________________________________________________________________________________________________

Literatūra

  1. Colquitt JL, Pickett K, Loveman E, et al. Surgery for weight loss in adults. Cochrane Database Syst Rev, 2014. 8:CD003641. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/25105982 (sk. 17.05.2017.).
  2. Harbury CM, Verbruggen EE, et al. What do individuals with morbid obesity report as a usual dietary intake? A narrative review of available evidence. Clinical nutrition ESPEN, 2016; Vol. 13: 15–22. http://www.clinicalnutritionespen.com/article/S2405-4577(16)00018-8/fulltext (sk. 10.05.2017.).
  3. Jensen MD, Ryan DH, Apovian CM, et al. AHA/ACC/TOS guideline for the management of overweight and obesity in adults. Journal of the American College of Cardiology, 2014; 63: 2985–3023.
  4. Kasper D, Fauci A, Hauser S, et al. Principles of Internal Medicine, 19ed. New York: McGraw Hill Education Medical, 2015. 95e–98e.
  5. Roehrig M, Masheb RM, White MA, et al. Chronic dieting among extremely obese bariatric surgery candidates. Obesity Surgery, 2009; 19(8): 1116-1123.
  6. Samsel A, Senef S. Glyphosate’s Suppression of Cytochrome P450 Enzymes and Amino Acid Biosynthesis by the Gut Microbiome: Pathways to Modern Diseases. Entropy, 2013; 15(4): 1416−1463.
  7. Schauer PR, Schirmer B. The Surgical Management of Obesity. Schwartz’s Principles of Surgery, 10ed. New York, NY: McGraw-Hill, 2014.
  8. Wadden TA, Foster GD. The Weight and Lifestyle Inventory (WALI). Obesity, 2006; 14(Suppl 2): 99–118.
  9. Webster-Gandy J, Madden A, Holdsworth M. Oxford Handbook of Nutrition and Dietetics. Oxford University Press, 2012: 414–415.
Uz augšu ↑