Medikamenti kardiovaskulārā riska mazināšanai neietekmē erektilo disfunkciju

Doctus . | 2018. gada 30. janvāris

Erektilā disfunkcija (ED) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma. Tiek uzskatīts, ka vīriešiem, kuri saņem kardiovaskulāros riska faktorus, tādus kā augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis, mazinošus medikamentus, ir augstāks ED attīstības risks un bieži ir šo medikamentu izraisītas blakusparādības.

Tomēr jaunā pētījumā par holesterīnu pazeminošu medikamentu un asinsspiedienu pazeminošu medikamentu kombināciju (kandesartāns/ hidrohlortiazīds)  secināts, ka šie medikamenti negatīvi neietekmē erektilo disfunkciju.

Pētījumā piedalījās vīrieši virs 55 gadu vecuma, kuriem bija vismaz viens kardiovaskulārais riska faktors. Erektilā disfunkcija tika novērtēta, izmantojot  starptautisko erektilās funkcijas indeksa skalu (IIEF-EF). Vīrieši ar nepabeigtu novērtējumu vai kuriem nebija seksuālu attiecību pētījumā netika iekļauti. Vīrieši nejaušināti tika iedalīti rosuvastatīna (10 mg/ dienā) vai placebo grupā un kandesartāna/  hidrohlortiazīda (16 mg/ 12,5 mg/ dienā) vai placebo grupā. Primārais pētījuma iznākums bija IIEF-EF izmaiņas pēc pētījuma novērošanas laika, salīdzinot ar pētījuma sākuma rezultātu.

Pētījumā iekļāva 2153 vīriešus, vidējais vecums bija 61,5 gadi, vidējais novērošanas laiks bija 5,8 gadi. Vidējais sākotnējais IIEF-EF punktu skaits bija 23 (SD 5,6 ). Vidējās IIEF-EF punktu izmaiņas nebija statistiski ticamas rosuvastatīna un placebo grupā (-1,4; SE 0,3 pret -1,5; SE 0,3; p>0,05), salīdzinot punktu skaitu pēc novērošanas perioda un pētījuma sākumā. Arī starp kandesartāna/ hidrohlortiazīda grupu un placebo grupu netika konstatētas statistiski ticamas atšķirības (-1,6; SE 0,3 pret -1,3; SE 0,3; p>0,05), arī starp kombinēto terapijas grupu un dubulto placebo grupu atšķirības nekonstatēja (p>0,05).

Pētnieki secināja, ka holesterīnu pazeminoši medikamenti (statīni) un asinsspiedienu pazeminoši medikamenti (kandesartāns/  hidrohlortiazīds) monoterapijā vai kombinācijā neietekmē erektilo disfunkciju.

 

AVOTS: Joseph P, Lonn E, Bosch J, et al. Long-term Effects of Statins, Blood Pressure-Lowering, and Both on Erectile Function in Persons at Intermediate Risk for Cardiovascular Disease: A Substudy of the Heart Outcomes Prevention Evaluation-3 (HOPE-3) Randomized Controlled Trial. Canadian Journal of Cardiology, 2018; 34 (1): 38.

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu