Turam īkšķus!

XXIII ziemas olimpiskās spēles notiks Korejas Alpos — Phjončhanā, 180 kilometru attālumā no Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas. No 9. līdz 25. februārim pasaules spēcīgākie atlēti sadalīs 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos. Latvijas olimpiešiem līdzi dosies četri sporta ārsti un četri fizioterapeiti.

                             Daktere Cīrule neminstinoties teic, ka šīs viņai būs devītās olimpiskās spēles, tad smejoties sāk pārskaitīt. Jā, matemātika pareiza. Kopā ar Līgu Cīruli uz Phjončhanu dodas sporta ārsti Zane Krūze, Jānis Kaupe un Aldis Cīrulis.

Aklimatizācija, politiskais fons un dopinga pārbaudes

Pirmo reizi ziemas olimpiskās spēles notiek Āzijā. “Tas ir diezgan uz Austrumiem, liela laika starpība — septiņas stundas. Gandrīz visi sportisti brauc ar pilnu aklimatizāciju, daži gandrīz mēnesi iepriekš. Tā kā biatlonistiem starts ir ļoti vēlu vakarā, tad viņi brauc bez aklimatizācijas un dzīvos pēc Latvijas ritma: dienā gulēs, vakarā starts un naktī būs nomodā, tāpēc fizioterapeitiem var sanākt strādāt naktī vai agri no rīta.”

Uz spēlēm bez dopinga pārbaudes neviens Latvijas sportists neaizbrauc. Lai gan bobslejistus, skeletonistus, kamaniņu braucējus pārbauda teju gandrīz katru nedēļu, mēs pārbaudām vēlreiz. Visi sportisti ir starptautiskajā ADAMS sistēmā, kurā nepārtraukti ziņo par savu atrašanās vietu, un starptautiskie dopinga kontrolieri viņus var atrast un ierasties jebkurā diennakts laikā.

Ārsti sportistus iepazīstina ar atjaunoto aizliegto dopinga vielu un metožu sarakstu, kas stājies spēkā 2018. gada 1. janvārī. No saraksta izņemts, piemēram, alkohols. Dzer un brauc? Dzer un šauj? “Nē, nē,” smejas daktere Cīrule. “Šo izmaiņu nolūks nav apdraudēt drošību. Alkohola aizliegums ir atstāts starptautisko federāciju pārziņā.”

Pasaules Antidopinga aģentūra paraugos skatās ne tikai aizliegtās vielas, bet kontrolē arī citas vielas, ko sportisti lietojuši, bet kas šobrīd vēl nav aizliegtas. “Tā bija ar Mildronātu — uzraudzīja divus trīs gadus, tad aizliedza. Konstatēja, ka ļoti daudzi to lieto un ka daudzi, kas to bija lietojuši, bija starp medaļniekiem. Ļoti ilgi uzraudzīja arī kofeīnu, bet tas nav aizliegts.”

Sadzīves apstākļi būs labi

“Sportisti dzīvos divos ciematos: pie jūras dzīvos visi, kas ir uz slidām (no mūsējiem — divi daiļslidotāji, divi šorttrekisti un ātrslidotājs), bet pārējie otrā ciematā, četrdesmit kilometru attālumā kalnos. Nokļūšana uz starta vietām no turienes būs piecu sešu kilometru attālumā. Viens fizioterapeits dzīvos ciematā ar slidotājiem, dakteri pēc vajadzības piebrauks.”

Ciemats kalnos uzcelts pilnībā no jauna, sportisti pa diviem dzīvos trīsistabu apartamentā (ar virtuvi un divām tualetēm). Olimpiskajā ciematā visu diennaktī darbojas ēdnīca, virtuves ir dažādas: Āzijas, Eiropas, Halal, vegānu; daudz dārzeņu, augļu, riekstu un žāvētu augļu. Tātad nav problēmu izveidot ēdienkarti samērīgi slodzei un pašsajūtai. Vēl ciematā ir koncerna Coca–cola ražojumi (kas, protams, nav pārāk veselīgi), pēdējo reizi būs McDonald’s (bet tas jau pēc startiem) — par baltu velti 24 stundas. No turpmākajām spēlēm tas ir atteicies.

Mediķi — fanātiķi

“Mēs visi esam ļoti iekšā sportā. Un tas, ka jāceļas agrāk un nav normēts darba laiks (ne tikai olimpiādē, bet vispār), ka visu laiku var zvanīt, jābrauc līdzi, — tas viss aizmirstas, kad redzi sportistu sasniegumus. Mēs visi esam sava darba fanātiķi, jo kurš gan šodien grib aizbraukt trīs mēnešus prom no ģimenes un dzīvot viesnīcās, caurām dienām ziemā aukstumā stāvēt trases malā... Ja agrāk tā bija privilēģija, ka varēja tikt uz ārzemēm, tagad šā iemesla dēļ aizgājuši vairāki fizioterapeiti, ģimenes to nevar izturēt. Dakteris jau ir viens no komandas, palīdz filmēt, kaut ko padod; nav jau tā, ka tikai ārstē. Mēs ar sportistiem esam komanda, kas dara kopīgu darbu.”

Gudri izmantot resursus

Skatoties lielo sportu, nereti rodas jautājums: kādas ir cilvēka robežas sportā? “Tas tiešām ir apbrīnojami! Agrāk bija atļauts likt atjaunošanās šķidrumu sistēmas, dot vitamīnus, tā palīdzot sportistam atjaunot spēkus. Ja mēnesi jābrauc ar riteni divsimt kilometru dienā (kā Tour de France) un to visu nedrīkst, šķiet — sportisti neizturēs. Bet iztur, brauc! Cilvēka resursi ir neaprakstāmi lieli — ja gudri izmanto.” Mūsdienās milzīgu uzmanību pievērš ēšanai, atjaunošanās procesiem, kas nav saistīti ar medikamentiem vai uztura bagātinātājiem, bet dažādām aukstuma procedūrām, limfodrenāžām, masāžām u.c. Ja ārsts to visu saplāno un saliek zināmā secībā un kārtībā, efekts iespējams labs.

“Un vēl galvas faktors. Tas vienmēr ir ļoti svarīgs un ļoti grūti vadāms. Mums ir psihologs, bet tas ir arī ļoti liels darbs ar sevi. Svarīgi, lai apkārt būtu labi, lai ģimenē viss sakārtots, lai žurnālisti nerada stresu, jau pirms olimpiādes saliekot medaļas. Lai iegūtu medaļu, saslēdzas viss: fiziskā varēšana, talants, ieguldītais milzīgais darbs, galvas faktors un vēl zvaigznes sastājas pareizā stāvoklī: padomājiet, cik cilvēku pretendē uz trim godalgām?!”

Uz augšu ↑
  • Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Francijā

    Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda? Lūk ko pastāstīja Latviešu ārste no Francijas Lasīt visu

  • Emocijas aiz SARS maskas [pārpublicēts no DOCTUS arhīva]

    Ričika D. | 2020. gada 20. marts

    Pirms 17 gadiem SARS bija Āzijā un Kanādā, tagad COVID-19 ir tepat pie mums ­­− Eiropā un Latvijā. Apkārt esošais emociju spektrs ir ļoti tuvs tam, ko žurnāla lappusēs aprakstījām toreiz. Tāpēc nolēmām pārpublicēt 2003. gada DOCTUS rakstu (šie numuri nav digitalizēti portālā doctus.lv) par tā laika ārstu stāstiem no infekcijas epicentra. Daudz līdzību. Lasīt visu

  • Simulāciju medicīna. No Anniņas līdz virtuālajai realitātei

    Ir pagājuši sešdesmit gadi, kopš tika izgudrots pirmais manekens — Leardal slavenā Anniņa. Rotaļlietu ražotājs Asmund Leardel to radīja kopā ar diviem anesteziologiem Dr. Bjorn Lind un Dr. Peter Safar. Kardiopulmonālās reanimācijas prasmes uz manekena kopš tā izgudrošanas apguvuši vairāk nekā 500 miljoni mediķu, bet mulāžu un simulāciju attīstība piedzīvojusi milzu lēcienu. Kāda ir moderno simulāciju šodiena? Un ko var Latvija? Lasīt visu