Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Jaunās paaudzes kontraceptīvās tabletes saistītas ar zemāku olnīcu vēža risku

Doctus
Jaunās paaudzes kombinētās perorālās kontracepcijas tablešu (satur gan zemas devas estrogēnu, gan jaunās paaudzes progesteronu) lietošana ir saistīta ar samazinātu olnīcu vēža risku jaunām sievietēm, secināts pētījumā.

Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp kombinētās hormonālās kontracepcijas lietošanu un kopējo un olnīcu vēža specifisko risku. Šis bija perspektīvs, nacionāla līmeņa kohorta pētījums. Pētījums tika veikts Dānijā laika periodā 1995. – 2014. gads. Pētījumā piedalījās sievietes 15 – 49 gadus vecas. No pētījuma izslēdza dalībnieces, kuras emigrēja no Dānijas pēc 1995.gada, kurām anamnēzē bija vēzis (izņemot ne melanomas ādas vēzis), vēnu tromboze vai kuras tika ārstētas no neauglības. Pētījuma populācija bija 1 879 227 sievietes.  Visas sievietes iedalīja vairākās grupās: nekad nav lietojušas hormonālo kontracepciju, pētījuma sākumā lietoja vai nesen pārtrauca lietot (<=1 gads pirms pētījuma sākuma), agrāk lietoja (vairāk kā gadu pirms pētījuma sākuma pārtrauca lietot).

Pētījumā tika rēķināts olnīcu vēža relatīvais risks saistībā ar hormonālās kontracepcijas lietošanu.

21,4 miljonu persongadu laikā tika novēroti 1249 olnīcu vēža gadījumi. Starp sievietēm, kuras bija lietojušas hormonālo kontracepciju novēroja 478 olnīcu vēža gadījumus uz 13 344 531 persongadu. Savukārt starp sievietēm, kuras nekad nebija lietojušas hormonālo kontracepciju novēroja 771 olnīcu vēža gadījumu uz 8 150 250 persongadiem. Salīdzinot ar sievietēm, kuras nekad nebija lietojušas hormonālo kontracepciju, sievietēm, kuras to lietoja pētījuma sākumā vai bija lietojušas pirms tam, bija zemāks olnīcu vēža risks (attiecīgi RR=0,58; 95 % TI [0,49 – 0,68] un RR=0,77; 95 % TI [0,66 – 0,91]). Relatīvais risks starp lietotājām pētījuma sākumā vai tām, kuras nesen pārtrauca lietošanu, samazinājās līdz ar lietošanas ilguma pieaugumu  (no 0,82; 95 % TI [0,59 – 1,12], lietojot <=1 gadu, līdz 0,26; 95 % TI [0,16 – 0,43], lietojot vairāk kā 10 gadus).

Pētnieki secināja, ka kombinētās hormonālās kontracepcijas lietošana ir saistīta ar samazinātu olnīcu vēža attīstības risku sievietēm reproduktīvā vecumā, efekts ir saistīts ar lietošanas ilgumu, kurš samazinās pēc lietošanas pārtraukšanas. Netika konstatēts aizsargājošs efekts, lietojot tikai progesteronu saturošus produktus.  

 

AVOTS: Iversen L, Fielding S, Lidegaard Ø, et al. Association between contemporary hormonal contraception and ovarian cancer in women of reproductive age in Denmark: prospective, nationwide cohort study. BMJ, 2018; k3609 

Saistītie raksti

Modernās, zinātniskas, mūsdienu auglības atpazīšanas metodes: iespējas un izaicinājumi

Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā minēts, ka seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar to saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība. [1] Tātad, lai cilvēks justos labi, viņam arī šajā jomā jābūt saskaņā ar visiem savas seksualitātes aspektiem. Mēs vēlētos, lai būtu kāda ideāla un universāla kontracepcijas metode. Tomēr ne tikai ginekologi, bet arī ģimenes ārsti saskaras ar izaicinājumu piedāvāt konkrētai sievietei piemērotāko ģimenes plānošanas metodi.

A. Rotberga, D. Florena
Lasītākais Doctus.lv

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U