← Atpakaļ

Dzīve pēc insulta. Sekundārā profilakse

Insults ir akūti smadzeņu asinsrites traucējumi, kas izraisa perēkļainu smadzeņu šūnu bojājumu un simptomus, kuri ilgst vairāk nekā 24 stundas. Insults rodas asinsvada nosprostojuma (išēmisks insults jeb cerebrāls infarkts) vai asinsvada plīsuma dēļ (hemorāģisks insults).


Transitoriska išēmiska lēkme (nosaukums SSK–10 klasifikācijā) klīniski izpaužas kā insults, taču simptomi ir pārejoši — ne ilgāk par 24 stundām (visbiežāk 1—2 stundas), neizraisot perēkļainu smadzeņu šūnu bojājumu.

Problēmas aktualitāte

Pasaulē katru gadu fiksē aptuveni 15 miljonus insulta gadījumu (PVO dati). Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā stacionārā ar insultu katru gadu ievieto apmēram 10 000 pacientu. Mirstības no insulta un potenciāli zaudēto dzīves gadu rādītāji pasaulē pēdējos divdesmit gados ir mazinājušies, jo kļuvusi pieejamāka attēldiagnostika un uzlabojusies insulta ārstēšanas…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Kognitīvās spējas. Kāda ir medikamentu ietekme?

    Kognitīvās spējas līdz ar vecumu pasliktinās, taču ir atšķirība starp fizioloģiskām, ar vecumu saistītām un patoloģiskām izmaiņām. Demence ir vispārīgs termins, kas apraksta klīnisko sindromu, kad tiek zaudētas kognitīvās spējas un ikdienas pasākumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zinības. Pamata riska faktors demences attīstībai ir vecums. Lasīt visu

  • Stradiņa slimnīcas Insulta vienībai starptautiska atzinība

    Doctus . | 2020. gada 11. novembris

    9. novembrī Eiropas un Pasaules insulta organizāciju rīkotajā virtuālajā konferencē īpašā ceremonijā tika godināti insulta ekselences centri. Izcili novērtēta Stradiņa slimnīcas Insulta vienība. Balvu — “Angels Initiative—The Spirit of Excellence Award” — saņēma Neiroloģijas nodaļas vadītāja asoc. prof. Evija Miglāne.  Lasīt visu

  • Melatonīns. Diennakts ritma regulētājs

    Izskatot zinātniskās datubāzes un tur publicētos pētījumus, kļūst skaidrs, ka melatonīnam tiek meklētas jaunas darbības jomas ārpus jau ierastās miega—nomoda ritmu regulācijas funkcijas. Informācijas ir daudz, bet šobrīd pētnieki visaktīvāk meklē profilaktisku vai ārstniecisku melatonīna saistību ar Covid–19 un dažādām onkoloģiskām slimībām. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti