HOPS. Iespējamie sarežģījumi un grūtības ārstēšanas procesā

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir ceturtais nozīmīgākais mirstības cēlonis pasaulē: aptuveni 80 miljoni cilvēku slimo ar HOPS. Eiropas HOPS koalīcijas dati rāda — katru gadu no šīs slimības mirst trīs miljoni cilvēku.

Nākamajos gadu desmitos HOPS izplatība aizvien turpinās pieaugt, jo palielinās HOPS riska faktoru ietekme, cilvēce noveco, bet HOPS attīstās mūža otrajā pusē. Spriežot pēc PVO aprēķiniem, 2030. gadā HOPS varētu būt trešais biežākais mirstības cēlonis!

Sijājošās diagnostikas nozīme

HOPS ir novēršama un ārstējama slimība, kam raksturīgi persistējoši elpceļu simptomi un gaisa plūsmas ierobežojums.

HOPS pacientu plaušu funkcijas pavājināšanāsViena no būtiskākajām problēmām HOPS sakarā ir vēlīna diagnostika. Liela daļa HOPS pacientu diagnozes noteikšanas brīdī zaudējusi jau pusi no savas plaušu funkcijas (1. attēls). Veicot sijājošo diagnostiku (spirometriju), var atklāt iepriekš nediagnosticētus HOPS pacientus. Piemēram, ar sijājošo spirometriju primārās aprūpes praksē 212 smēķētājiem vecumā no 40 līdz 69 gadiem vieglu obstrukciju konstatēja 48 % pacientu, vidēji smagu — 41 % pacientu. [3]

Plaušu funkcija ātrāk pasliktinās pacientiem ar mazāk smagu slimībuAgrīna HOPS diagnostika ir ļoti būtiska, jo pacientiem ar mazāk smagu slimību plaušu funkcija pasliktinās ātrāk (2. attēls). Tāpēc ļoti svarīga ir savlaicīga HOPS diagnozes apstiprināšana un terapijas sākšana.

Simptomi

Septiņās dienās vismaz vienu HOPS simptomu jūt 92,5 % pacientuGalvenie HOPS simptomi ir klepus un elpas trūkums. HOPS simptomi ievērojami ietekmē HOPS pacienta dzīves kvalitāti. HOPS pacientu aptaujās konstatēts, ka septiņas dienas pirms intervijas vismaz vienu simptomu jutuši 92,5 % pacientu (3. attēls).

Elpas trūkums ir biežākais un svarīgākais HOPS simptoms, kas dzīves kvalitāti ietekmē visvairāk. Elpas trūkuma dēļ pacientam ir grūti darboties fiziski, būt sabiedriskam, reizēm pat iziet no mājas, bet smagākajos gadījumos — arī apkopt sevi (mazgāties, apģērbties utt.).

Elpas trūkums — biežākais un svarīgākais HOPS simptomsAptaujājot 2441 HOPS pacientu 17 Eiropas valstīs, elpas trūkums bija biežākais simptoms 72,5 % pacientu (4. attēls). Pacienti izvairās no elpas trūkuma un mazāk kustas, kas veicina elpas trūkuma progresu un mazkustīguma pieaugumu, bet tieši mazkustīgums pasliktina pacienta dzīves kvalitāti.

Līdzestība un ar to saistītās problēmas

HOPS pacienta ārstēšanas uzdevums ir mazināt simptomusGalvenais HOPS terapijas uzdevums ir simptomu mazināšana. To vēlas gan ārsti, gan pacienti (5. attēls).

HOPS terapijas pamats ir regulāra bronhodilatatoru lietošana. Tikai regularitāte un laba līdzestība var nodrošināt simptomu mazināšanos, dzīves kvalitātes uzlabošanos un apturēt slimības progresēšanu. Noturīga līdzestība ir galvenā problēma hronisku elpceļu slimību ārstēšanā. Līdzestību raksturojošie termini ir, piemēram, procentuāli izlietotās devas no lietošanai parakstītajām vai procentuālās dienas ar adekvātu līdzestību.

Lai kādu terminu mēs lietotu, līdzestība inhalējamo medikamentu lietošanā ir ļoti vāja (40—50 %). Elektroniskās kontroles ierīces inhalatoru lietošanas uzskaitē parādīja, ka četros mēnešos starp vizītēm pacientu līdzestība pakāpeniski samazinās, bet uzlabojas tūlīt pēc katras vizītes.

Biežākie sliktas līdzestības faktori:

  • komplicēts zāļu lietošanas režīms,
  • slikta inhalatora lietošanas tehnika un sociālekonomiskie faktori.
  • Līdzestību ietekmējošie psiholoģiskie un sociālekonomiskie faktori:
  • nabadzība,
  • atbalsta trūkums ģimenē,
  • dzīvošana vienam,
  • vairāki citu slimību ārstēšanai lietojamie medikamenti,
  • grūtības atkārtoti apmeklēt ārstu, lai saņemtu recepti,
  • stress,
  • kognitīvi traucējumi veciem cilvēkiem ar sliktāku atmiņu un koncentrēšanās spējām,
  • rūpes par gados vecu partneri, kas sarežģī paša ārstēšanos,
  • depresija,
  • nemiers,
  • noliegšana vai fatālisms,
  • blakusslimības.

Blakusslimību nozīme HOPS pacientiem

HOPS gaitu un prognozi ietekmē blakusslimības. Smēķēšana ir biežs riska faktors tādām blakusslimībām kā koronārā sirds slimība, sirds nepietiekamība un plaušu vēzis. Sirds—asinsvadu sistēmas slimības ir galvenās blakusslimības, kas tieši ietekmē HOPS prognozi un dzīvildzi.

Galvenie patofizioloģiskie mehānismi ir endotēlija disfunkcija un koagulopātija. HOPS uzliesmojuma reizē 3—29 % gadījumu novēro venozo trombemboliju (VTE), jo ir sistēmiska venoza endotēlija disfunkcija, koagulopātija un venoza stāze neaktivitātes dēļ. Uzturēšanās ilgumu stacionārā VTE pagarina par 4,4 dienām, bet 1 gada mirstību pēc hospitalizācijas palielina par 30 %.

HOPS un plaušu vēža ciešā saistībaIr cieša saistība starp plaušu vēzi un HOPS: 40—70 % plaušu vēža pacientu ir HOPS. Plaušu vēzis HOPS pacientiem attīstās četras reizes biežāk nekā pārējā populācijā. HOPS pacientiem ar plaušu vēzi ir sliktāka prognoze: trīs gadu dzīvildze HOPS + plaušu vēzis = 15 % pret 26 %, salīdzinot ar plaušu vēža pacientu grupu bez HOPS (6. attēls).

Depresija attīstās 20—60 % HOPS pacientu. Ātrāk pirmoreiz stacionē pacientus ar depresiju.

Starp biežākajām HOPS blakusslimībām, kas ietekmē HOPS gaitu un prognozi, jāmin arī osteoporoze, miega apnoja, malnutrīcija, metaboliskais sindroms.

Blakusslimībām ir negatīva ietekme uz HOPS pacienta dzīves kvalitāti, uzliesmojumiem un mir-stību. Tāpēc blakusslimību diagnostika un terapija HOPS pacientiem ir komplicēta problēma. Šo slimību terapija neatšķiras no terapijas pacientiem bez HOPS.

Noslēgumā

Gribu aicināt sevi un kolēģus aktīvāk identificēt HOPS pacientus, ārstēt aktīvi, cieši sadarbojoties ar pacientu, izvērtēt viņam piemērotāko HOPS terapiju, blakusslimības un to terapiju.

Brīnumzāļu mums nav, bet mēs vienmēr varam censties darīt visu, lai saviem pacientiem dotu vairāk laika labākai dzīvei!

KOPSAVILKUMS

  • Hroniska obstruktīva plaušu slimība ir novēršama un ārstējama slimība, kam raksturīgi persistējoši elpceļu simptomi un gaisa plūsmas ierobežojums.
  • Galvenie HOPS simptomi ir klepus un elpas trūkums, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.
  • Starp biežākajām HOPS pacientu blakusslimībām jāmin plaušu vēzis, VTE, depresija, osteoporoze, miega apnoja, metaboliskais sindroms un malnutrīcija.
  • HOPS terapijas pamats ir regulāra bronhodilatatoru lietošana. Blakusslimību terapijas pamatprincipi neatšķiras pacientiem ar un bez HOPS.
  • Tikai regularitāte un laba līdzestība var nodrošināt simptomu mazināšanos, dzīves kvalitātes uzlabošanos un apturēt slimības progresēšanu.

____________________________________

Literatūra

  1. WHO 2018.
  2. GOLD 2017.
  3. Caqnals-Borrajo, et al. Spirometry for detection of undiagnosed chronic obstructive pulmonary disease in primary care. Eur J Gen Pract, 2010.
  4. Miravitlles M, et al. Am J Respir Crit Care Med, 2010; 181: A5956.
  5. Kessler R, et al. Eur Respir J, 2011; 37: 264−272. Burgel PR, et al. Respir Med, 2013; 107: 233−241.
  6. Sutherland ER, Cherniack RM. N Engl J Med, 2004; 350: 2689–2697.
  7. Tantucci C, Modina D. Int J Chron Obstruct Pulmon Dis, 2012: 7.
  8. Chapman KR, Walker L, Cluley S, Fabri L. Improving patient compliance with asthma therapy. Respiratory Medicine, 2000; 94: 2–9.
  9. Simmons S, Nides MA, et al Trends in compliance with bronchodilatator inhaler use between follow-up visits in clinical trial. Chest, 1996; 109; 963–968.
  10. Comorbidities of COPD. Arnaud Cavaillès, Graziella Brinchault-Rabin, Adrien Dixmier, François Goupil, Christophe Gut-Gobert, Sylvain Marchand-Adam, Jean-Claude Meurice, Hugues Morel, Christine Person-Tacnet, Christophe Leroyer, Patrice Diot. European Respiratory Review, 2013; 22: 454–475.
  11. PLoS One, 2016; 11(4): e0152618.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti