Plašais antibiotiku spektrs. Kā izvēlēties?

Šā gada 16.—20. novembrī Eiropā tiek atzīmēta Antibiotiku diena, aktualizējot jautājumus par antibiotiku lietošanu ikdienas praksē un uzsverot mikroorganismu rezistenci pret lietotajām antibiotikām.

Doctus janvāra numurā Dr. Krustiņš un Dr. Šetlere informēja par sadzīvē iegūtām bakteriālām infekcijām un rezistenci pret antibiotikām. Tā kā antibakteriālā rezistence attīstās arvien biežāk, pareiza antibiotiku izvēle ir svarīga ikvienam praktizējošam speciālistam. Šajā rakstā vēlamies akcentēt, cik plašs ir antibakteriālo līdzekļu spektrs (tāpēc lieti noder zināšanas to izvēlē) un cik dažādi var iedarboties katrs no tiem, kā arī sniedzam nelielu ieskatu par nākotnē sagaidāmo.

Vai ir profilaktiska antibakteriāla terapija tievo zarnu obstrukcijas novēršanai?

Pētnieki Lielbritānijā secinājuši: lai novērstu tievo zarnu obstrukciju pacientiem ar terminālu slimību, veiksmīgi lietojama eritromicīna suspensija. Tas attiecas uz pacientiem, kam standarta preparāti (metoklopramīds un domperidons) nav iedarbojušies vēlamajā līmenī.

Pacientiem, kas trīs klīniskajos gadījumos lietojuši ertitromicīnu, efekts bijis ilglaicīgāks. Tātad eritromicīns ir derīgs kā alternatīvs prokinētiķis pacientiem ar terminālu slimību un tievo zarnu obstrukcijas risku. [1]

Vai astmas uzliesmojuma gadījumā lietot azitromicīnu?

Azitromicīns samazina smagas un vidēji smagas astmas uzliesmojumu biežumu un uzlabo ar astmu saistītas dzīves kvalitātes rādījumus.

Protams, jāņem vērā, ka azitromicīns līdzīgi vairākumam antibakteriālo līdzekļu var ietekmēt kuņģa—zarnu traktu un būt iemesls lielākai varbūtībai, ka attīstīsies caureja. Medikamenta izraisītās blakusparādības nav nopietnas, lai būtu iemesls terapijas pārtraukšanai.

Tātad, lai gan astmas terapija uzliesmojuma laikā ir adekvāta, antibakteriāla terapija nepieciešama tādēļ, lai mazinātu uzliesmojuma izpausmes un uzlabotu dzīves kvalitāti. [2]

Vai amoksicilīnam/klavulānskābei vidusauss iekaisuma ārstēšanā ir alternatīva?

Akūts vidusauss iekaisums ir viens no biežākajiem saaukstēšanās izraisītiem sarežģījumiem bērniem, kad bakteriālas infekcijas (Streptococcus pneumoniae, Haemophilus influenzae, Moraxella catharralis utt.) gadījumā vajadzīga etioloģiska terapija. ASV katru gadu, risinot tiešas un netiešas problēmas, ko izsaucis vidusauss iekaisums, tērē apmēram 3,5 miljardus dolāru!

Par amoksicilīna/klavulānskābes kombinācijas efektivitāti akūta vidusauss iekaisuma terapijā ārsti lielākoties nedebatē. Tomēr jāņem vērā daudzie ziņojumi par biežu blakusparādību attīstību kuņģa—zarnu traktā.

Meklējot alternatīvas, pētnieki no Peru šo antibakteriālo kombināciju salīdzināja ar cefalosporīnu grupas antibakteriālo līdzekli cefprozilu un pētījumā atklāja, ka cefprozils ir tikpat efektīvs kā amoksicilīns/klavulānskābe, turklāt ar mazāku blakusparādību risku. [3]

Kāds ir ceftazidīma—avibaktāma darbības spektrs?

Ceftazidīma un avibaktāma kombinācija ir antibakteriāls līdzeklis pret daudziem Enterobacteriaceae sugas mikrobiem, arī tiem, kas ir rezistenti pret karbapenēmu.

Ir klīniskie pētījumi, kur šai kombinācijai atrasta efektivitāte pacientiem ar intra–abdominālām un urīnceļu infekcijām. Lielākajā daļā pētījumu šī kombinācija salīdzināta ar meropenēmu—doripenēmu pacientiem ar nozokomiālu infekciju, neitropēnijas pacientiem un bērniem.

Izteikts secinājums, ka ceftazidīma—avibaktāma kombinācija ir lietderīga smagu infekciju ārstēšanā un ir ļoti aktīva pret KPC–2 tipa karbapenemāzēm. [4]

Akūts bakteriāls sinusīts. Amoksicilīns/klavulānskābe lielās vai standarta devās?

Lai sinusītu ārstētu efektīvāk, 2012. gada IDSA (Infectious Disease Society of America) vadlīnijās rekomendēts akūtu bakteriālu sinusītu pieaugušajiem ārstēt ar amoksicilīna un klavulānskābes kombināciju standarta devā 875/125 mg septiņas dienas (ja nav alerģiskas reakcijas pret penicilīnu).

Lielās devās (2000/12 mg) šo kombināciju iesaka lietot tad, ja pret penicilīnu rezistentā Streptococcus pneumoniae izplatība sabiedrībā ir virs 10 %.

Ir divu veidu tabletes, kas satur amoksicilīnu/klavulānskābi, proti, pagarinātas darbības (extended release, ER) un tūlītējas iedarbības (immedi-ate release, IR).

Pētījumā Albānijā secināja, ka, lietojot lielas medikamenta devas, no akūta bakteriāla sinusīta atveseļojas ātrāk, taču jālieto nevis ER, bet IR darbības medikaments. [5]

Vai alerģija pret penicilīnu ir mūžīga?

Lielākajai daļai pacientu, kas atzīmē alerģiju pret penicilīnu, šīs alerģijas nemaz nav. Apmēram 10 % pacientu ASV dzīves laikā konstatēta un dokumentācijā norādīta alerģiska reakcija pret penicilīna grupas līdzekļiem. Taču speciālās klīnikās tikai mazākajai daļai no šiem 10 % šī alerģija tiešām diagnosticēta kā reāla un bīstama dzīvībai.

Īstenībā alerģija pret penicilīnu ir tikai 1 % iedzīvotāju! Viens no iemesliem viltus alerģiskas reakcijas novērtēšanā ir antibakteriālas terapijas ordinēšana vīrusa gadījumā, kad radušies izsitumi tiek norakstīti kā alerģijas izraisīti.

Bieži ir gadījumi, kad ādas alerģijas testus atkārto pēc desmit dienām un alerģiskā reakcija vairs neuzrādās. Tas liek apsvērt domu par cita spektra antibiotiku nevajadzīgu lietošanu, baidoties no alerģiskas reakcijas un bez klīniskas simptomu novērtēšanas ticot pacienta vārdiem. [6]

Doksaciklīns vai azitromicīns — kurš kuru?

Chlamydia trachomatis ir viena no biežākajām rektālajām seksuāli transmisīvajām infekcijām vīriešiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju.

2017. gada vadlīnijas rekomendē lietot vai nu azitromicīna 1 g vienreizējo devu, vai doksaciklīnu 100 mg divreiz dienā septiņas dienas. Meta–analīžu rezultāti rāda, ka azitromicīna vienreizējā deva var būt neveiksmīga apmēram 17 % gadījumu. Taču jāatceras, ka atkārtoti pozitīvi hlamīdiju testi uzreiz nenozīmē, ka ārstēšana bijusi neveiksmīga, — tas var norādīt uz reinfekciju vai viltus pozitīvu testu.

Kad antibiotika nogalina hlamīdijas, tad ģenitālais trakts no baktēriju nukleīnskābēm pilnībā atbrīvojas apmēram trīs nedēļās, tāpēc pārāk ātri veikts tests var būt nepatiesi pozitīvs.

Šā pētījuma rezultāti vēl nav publiskoti, tāpēc jautājums par klīniski nozīmīgām abu antibakteriālo līdzekļu atšķirībām saglabājas. [7]

Kādas ir antibakteriālās terapijas tendences terciārā tipa slimnīcās Ķīnā?

Ķīna pazīstama kā viena no valstīm, kur antibiotiku lietošanas rādītāji ir augsti. Taču 2011.—2014. gadā antibiotiku izmantošanas biežums slimnīcās ir mazinājies.

Cefalosporīni ir visbiežāk izmantotais antibiotiku spektrs visos Ķīnas reģionos. Līderi ir trešās paaudzes cefalosporīni, ko izmanto 45 % gadījumu no visām šīs grupas antibiotikām.

Trīs gados pieaugusi arī karbapenēmu lietošana, visbiežāk ordinēts tieši meropenēms. No penicilīniem vispopulārākais variants ir kombinācija ar bēta laktamāzes inhibitoriem, veidojot 50 % no visiem izrakstītajiem penicilīniem, taču kopumā penicilīnu lietošana trīs gados ir mazinājusies.

Interesanti, ka 2011. gadā lietotas hinolonu grupas antibiotikas (pefloksacīns, fleroksacīns, rufloksacīns un gemifloksacīns), bet jau 2014. gadā tās klīniskajā praksē neizmanto. [8]

Kādas ir Kanādas ģimenes ārstu zināšanas par antibiotiku lietošanu un rezistenci?

Kāda 2017. gadā publicēta pētījuma rezultāti rāda, ka ģimenes ārstu zināšanas par antibiotikām un to rezistenci ir samērā labas un diezgan stabilas. Ģimenes ārsti Kanādā, izvēloties antibakteriālo terapiju, izvairās no darbībām, kas rezistenci varētu palielināt.

Tiesa, atrasts kāds trūkums, kam ģimenes ārsti nav pievērsuši uzmanību: viņi tic, ka pacienta izglītošanā par antibiotiku lietošanas niansēm iesaistās arī konsultējošie farmaceiti aptiekā un cits medicīnas personāls un ka tie ir tikpat izglītoti antibakteriālās rezistences jautājumos kā viņi. [9]

Nanodaļiņas — antibakteriālās terapijas nākotne?

Arvien biežāk kā alternatīvu antibakteriālai terapijai izmanto nanodaļiņas. Vairāki pētījumi liecina, ka nanotehnoloģijas var izmantot tam, lai ārstētu/novērstu bakteriālas infekcijas.

Kā piemēru var minēt nanodaļiņu pārklājumu uz dažādiem medicīniskiem materiāliem un implantātiem, lai novērstu infekcijas attīstību un veicinātu brūces dzīšanu. Tāpat nanodaļiņas var izmantot infūziju sistēmās ārstnieciskos nolūkos, diagnostikas aparātos, vakcīnās.

Šobrīd nanodaļiņu antibakteriālais efekts izprasts diezgan vāji, taču galvenie mehānismi varētu būt saistīti ar oksidatīvā stresa indukciju, metāla jonu atbrīvošanos un citiem neoksidatīviem procesiem. Turklāt uzskata, ka baktērijām nav iespējams kļūt rezistentām pret nanodaļiņām. Iespējams, ka bakteriālas infekcijas nākotnē ārstēsim tieši tā. [10]

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti