Infekcijas slimības bērnībā var veicināt psihiskas saslimšanas vēlākos gados

Doctus . | 2018. gada 18. decembris

Lielā Dānijā veiktā pētījumā pierādīja, ka pastāv saistība starp infekcijas slimībām bērnībā, lietotām antibiotikām un neiropsihiskiem traucējumiem.

Līdz šim bija zināms, ka pastāv saistība starp infekciju slimībām un psihiskām saslimšanām, tādām kā šizofrēnija un depresija, tomēr saistība starp visām infekcijām, kurām nepieciešama terapija, un plaša spektra psihiskām saslimšanām līdz šim nebija skaidra. Šī pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp visām ārstētajām infekciju slimībām, kopš dzimšanas brīža, un attiecīgu jebkādu psihisku saslimšanu attīstības risku bērnībā un pusaudžu vecumā.

Šis bija sabiedrībā balstīts kohorta pētījums, kurā izmantoja Dānijas nacionālos reģistrus. Dalībnieki bija visi indivīdi, kuri dzimuši Dānijā laika periodā 1995,gada 1.janvāris – 2012.gada 30.jūnijs (n=1 098 930). Visas ārstētās infekciju slimības no dzimšanas līdz 2013.gada 30.jūnijam tika identificētas, tai skaitā, infekcijas slimības, kuru dēļ pacienti tika hospitalizēti, kā arī vieglākas infekciju slimības, kuras tika ārstētas primārajā veselības aprūpē. Primārais iznākums bija visas diagnosticētās psihiskās saslimšanas  un jebkurš izrakstītais psihotiskais medikaments.

Kopumā pētījumā iekļāva 1 098 930 indivīdus (53 % vīrieši), kurus novēroja 9 620 807,7 persongadus līdz vidējam vecumam 9,76 gadi (SD 4,91). Infekcijas slimības, kuri dēl bērnu hospitalizēja, ievērojami paaugstināja jebkādu psihisku saslimšanu risku (HR=1,84; 95 % TI [1,69 – 1,99]) un nepieciešamību pēc psihotiskiem medikamentiem (HR=1,42; 95 % TI [1,37 – 1,46]). Infekcijas slimības, kuru ārstēšanai bija nepieciešami pretinfekcijas līdzekļi, arī bija saistītas ar paaugstinātu jebkādu psihisku saslimšanu risku (HR=1,40; 95 % TI [1,29 – 1,51]) un ar paaugstinātu risku, ka būs nepieciešama psihotisko medikamentu lietošana (HR=1,22; 95 % TI [1,18 – 1,26]). Antibiotiku lietošana bija saistīta ar īpaši paaugstinātu risku. Šizofrēnijai, garastāvokļa traucējumiem, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, personības un uzvedības traucējumiem, autiskā spektra traucējumiem, uzmanības deficītam un tikiem bija augstākais attīstības risks pēc pārslimotām infekciju slimībām.   

Lai gan ar šo pētījumu nevar pierādīt kauzalitāti, tomēr pētījuma pierādījumi norāda uz infekciju slimību lomu plaša spektra psihisko saslimšanu attīstībā.

 

AVOTS: Kohler-Forsberg O, Petersen L, Gasse C, et al.  A Nationwide Study in Denmark of the Association Between Treated Infections and the Subsequent Risk of Treated Mental Disorders in Children and Adolescents. JAMA Psychiatry. Published online December 5, 2018.

Uz augšu ↑
  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu

  • Monētas izmēra gudrais insulīna plāksteris

    Doctus . | 2020. gada 13. februāris

    Pētnieki strādā pie gudrā insulīnu izdalošā plākstera izstrādes, kas varētu monitorēt un pārvaldīt glikozes līmeni cilvēkiem ar cukura diabētu, kā arī ievadīt nepieciešamo insulīna devu. Lasīt visu

  • Amlodipīna lietošana saistīta ar zemāku podagras risku

    Doctus . | 2020. gada 11. februāris

    Senioriem ar hipertensiju amlodipīna lietošana samazina iltermiņa podagras risku, salīdzinot ar lisinoprilu vai hlortalidonu. Lasīt visu