Apkopoti vēža izdzīvotības rādītāji pasaulē, t.sk. par Latviju, 18 lokalizāciju audzējiem

Doctus . | 2018. gada 2. februāris

Šonedēļ žurnālā the Lancet publicēti CONCORD-3 rezultāti par vēža izdzīvotības tendencēm pasaulē 15 gadu periodā (2000.-2014.gads). Pētījumā iekļauta informācija par 37,5 miljoniem pacientu, kuriem diagnosticēts ļaundabīgs audzējs, no 322 populācijā balstītiem vēža reģistriem 71 valstī, tai skaitā, Latvijas pacientu dati.

Pētījumā iekļautas 18 ļaundabīgo audzēju lokalizācijas – barības vads, kuņģa, resnās zarnas, taisnās zarnas, aknu, aizkuņģa, plaušu, krūts (sievietēm), dzemdes kakla, olnīcu, priekšdziedzera vēzis un melanoma  pieaugušajiem un smadzeņu audzēji, leikēmijas un limfomas bērniem un pieaugušajiem – , kas atspoguļo 75 % no visiem diagnosticētajiem ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē gada laikā.Pētījumā iekļautās valstis

Pirms datu iekļaušanas pētījumā tika veikta trīs fāzu standartizēta kvalitātes kontroles procedūra. Tika rēķināta 5 gadu izdzīvotība (net survival) katrai no lokalizācijām un katrā no valstīm. Aprēķini tika standartizēti pēc vecuma, izmantojot Starptautisko Vēža Izdzīvotības standarta svaru.

Populācijā balstīts vēža izdzīvotības rādītājs ir svarīgs, lai novērtētu kopējo veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, vēža pacientu dinamiskās novērošanas un ārstēšanas efektivitāti.

Augstākie 5 gadu izdzīvotības rādītāji lielākajai daļai no analizētajām lokalizācijām pasaulē ir ASV un Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē, Somijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā. Kopumā vēža izdzīvotības rādītāji pieaug, atsevišķās valstīs izdzīvotības rādītāji ir pieauguši arī tādiem fatāliem audzējiem kā aknu, aizkuņģa dziedzera un plaušu vēzis. Latvija ir starp valstīm, kurā ir pieaudzis izdzīvotības rādītājs, salīdzinot 1995.-1999.gada periodu ar 2000.-2014.gada periodu, izdzīvotības rādītāji ir pieauguši 5 – 10 % apmērā plaušu vēzim un 3 – 5 % apmērā aizkuņģa dziedzera vēzim.

Sievietēm, kurām diagnosticēts krūts vēzis 2010.-2014.gadā 5 gadu izdzīvotības rādītājs visaugstākais ir ASV (90,2 %) un Austrālijā (89,5 %), tomēr starptautiskās atšķirības vēl ir ļoti lielas, viszemākais krūts vēža izdzīvotības rādītājs ir Indijā (66,1 %). Latvijā 2010.gadā saslimušajām pacientēm 5 gadu izdzīvotības rādītājs bija 82,2 %, salīdzinājumam 2000.gadā saslimušajām tas bija 79,7 %, pieaugums ir 2,5 procentpunkti.  5 gadu izdzīvotība

5 gadu izdzīvotība ar resnās zarnas un taisnās zarnas vēzi nepārtraukti pieaug attīstītās valstīs. Pacientiem, kuriem resnās un taisnās zarnas vēzis ir diagnosticēts 2010.-2014.gadā 5 gadu izdzīvotība 3 valstīs pārsniedz 70%. Latvijā pēc pētījuma datiem resnās un taisnās zarnas vēža pacientu piecu gadu izdzīvotība ir attiecīgi 53,3 % un 56,5 %, kas ir zemāka nekā 25 valstīs novērotā 60 – 69 % izdzīvotība, tomēr arī Latvijā ir vērojams vairāk kā 10 % uzlabojums, salīdzinot ar 1995.-1999.gadu.

Nepārtraukts izdzīvotības pieaugums vērojams arī priekšdziedzera vēža pacientiem. Izdzīvotības rādītājs variē no 70 līdz 100 % dažādās valstīs. 22 valstīs, tai skaitā, Latvijā izdzīvotības rādītājs 2010.-2014.gadā pārsniedz 90 %. Latvijā pieaugums, salīdzinot ar 1995.-1999.gadu, 2010.-2014.gadā ir vairāk kā 20 %.

Kopumā no 18 analizētajām vēža lokalizācijām izdzīvotības rādītājs Latvijā ir pieaudzis 10 lokalizācijām (taisnās zarnas, resnās zarnas, aizkuņģa dziedzera, plaušu, olnīcu, priekšdziedzera, smadzeņu (pieaugušajiem) vēzim, melanomai, limfoīdiem audzējiem, smadzeņu audzējiem bērniem).

AVOTS: Allemani C, Matsuda T, Di Carlo V, et al. Global surveillance of trends in cancer survival 2000–14 (CONCORD-3): analysis of individual records for 37 513 025 patients diagnosed with one of 18 cancers from 322 population-based registries in 71 countries. The Lancet, Available online 31 January 2018

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu