Izdrukā:
Gripa var ietekmē arī smadzeņu veselību
Pētījumā ar pelēm secināja, ka divi dažādi gripas celmi izraisa izmaiņas hippocampus struktūrā un funkcijās un saglabājas mēnesi pēc infekcijas.
Lai gan gripa ir respiratora saslimšana, dažos gadījumos tā var būt saistīta arī ar neiroloģiskiem simptomiem. Tomēr ilgstoši gripas izraisīti efekti uz smadzenēm līdz šim nebija pētīti.
Martin Korte ar kolēģiem analizēja trīs gripas celmus (H1N1, H3N2, H7N7) pelēm un to ietekmi uz smadzeņu veselību. Divi no šiem celmiem (H3N2 un H7N7) ietekmē atmiņu, kas ir saistīts ar strukturālām neironu izmaiņām hippocampus. Infekcija aktivizē arī smadzeņu imūnšūnas hippocampus reģionā un izmaina gēnu izpausmes, kas ir saistītas ar depresiju, autismu un šizofrēniju. Šie rezultāti liek domāt, ka daži gripas celmi var radīt draudus smadzeņu funkcijām.
AVOTS: Hosseini S, Wilk E, Michaelsen-Preusse K, et al. A virus infection and the impact on hippocampal neuron morphology and function. The Journal of Neuroscience, 2018; 1740-17
-
Grūtības urīnceļu infekcijas pārvaldībā
Urīnceļu infekcijas simptomus bieži ārstē empīriski ar antibiotikām, neņemot vērā faktu, ka daudzās epizodēs antibiotikas nesniedz gaidīto rezultātu un var veicināt rezistenci pret noteiktām antibiotikām. Lasīt visu
-
Asinsspiediens ārpus normas robežām pusmūžā un vēlākos gados saistīts ar paaugstinātu demences risku
Pētījumā, kas ilga divdesmit piecus gadus un kurā novēroja vairāk kā 4700 dalībniekus, secināja, ka abnormāls asinsspiediens pusmūžā ir saistīts ar augstāku demences risku. Lasīt visu
-
Bezmiegs saistīts ar lielāku sirds slimību un insulta risku
Cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega, var būt paaugstināts koronārās artēriju slimības, sirds mazspējas un insulta risks, secināts pētījumā, kas publicēts Amerikas Sirds asociācijas žurnālā Circulation. Lasīt visu