Izdrukā:
Gripa var ietekmē arī smadzeņu veselību
Pētījumā ar pelēm secināja, ka divi dažādi gripas celmi izraisa izmaiņas hippocampus struktūrā un funkcijās un saglabājas mēnesi pēc infekcijas.
Lai gan gripa ir respiratora saslimšana, dažos gadījumos tā var būt saistīta arī ar neiroloģiskiem simptomiem. Tomēr ilgstoši gripas izraisīti efekti uz smadzenēm līdz šim nebija pētīti.
Martin Korte ar kolēģiem analizēja trīs gripas celmus (H1N1, H3N2, H7N7) pelēm un to ietekmi uz smadzeņu veselību. Divi no šiem celmiem (H3N2 un H7N7) ietekmē atmiņu, kas ir saistīts ar strukturālām neironu izmaiņām hippocampus. Infekcija aktivizē arī smadzeņu imūnšūnas hippocampus reģionā un izmaina gēnu izpausmes, kas ir saistītas ar depresiju, autismu un šizofrēniju. Šie rezultāti liek domāt, ka daži gripas celmi var radīt draudus smadzeņu funkcijām.
AVOTS: Hosseini S, Wilk E, Michaelsen-Preusse K, et al. A virus infection and the impact on hippocampal neuron morphology and function. The Journal of Neuroscience, 2018; 1740-17
-
Iekaisīgo zarnu slimība saistīta ar paaugstinātu prostatas vēža risku
Vīriešiem ar iekaisīgo zarnu slimību (IZS) ir četras – piecas reizes augstāks prostatas vēža risks nekā vīriešiem bez IZS, secināts 20 gadus ilgušā pētījumā. Lasīt visu
-
Gados vecākām sievietēm, kurām ir paradontoze, biežāk novēro arī augstu asinsspiedienu
Sievietēm pēc menopauzes vecumā, kurām ir paradontoze, biežāk attīstās paaugstināts asinsspiediens, secināts pētījumā. Lasīt visu
-
Plaušu saslimšanas pusmūžā ir saistītas ar demenci vēlākos gados
Plaušu saslimšanas vai izmainītas plaušu funkcijas pusmūžā ir saistītas ar paaugstinātu demences vai vieglu kognitīvu traucējumu attīstību vēlāk dzīves laikā. Lasīt visu