Izdrukā:
Gripa var ietekmē arī smadzeņu veselību
Pētījumā ar pelēm secināja, ka divi dažādi gripas celmi izraisa izmaiņas hippocampus struktūrā un funkcijās un saglabājas mēnesi pēc infekcijas.
Lai gan gripa ir respiratora saslimšana, dažos gadījumos tā var būt saistīta arī ar neiroloģiskiem simptomiem. Tomēr ilgstoši gripas izraisīti efekti uz smadzenēm līdz šim nebija pētīti.
Martin Korte ar kolēģiem analizēja trīs gripas celmus (H1N1, H3N2, H7N7) pelēm un to ietekmi uz smadzeņu veselību. Divi no šiem celmiem (H3N2 un H7N7) ietekmē atmiņu, kas ir saistīts ar strukturālām neironu izmaiņām hippocampus. Infekcija aktivizē arī smadzeņu imūnšūnas hippocampus reģionā un izmaina gēnu izpausmes, kas ir saistītas ar depresiju, autismu un šizofrēniju. Šie rezultāti liek domāt, ka daži gripas celmi var radīt draudus smadzeņu funkcijām.
AVOTS: Hosseini S, Wilk E, Michaelsen-Preusse K, et al. A virus infection and the impact on hippocampal neuron morphology and function. The Journal of Neuroscience, 2018; 1740-17
-
Hlamīdijas sēklinieku audos saistītas ar vīriešu neauglību
Kvīnslendas universitātē veiktā pētījumā iezīmēta nediagnosticētu seksuāli transmisīvo slimību iespējamā loma vīriešu neauglībā. Pētījumā pirmo reizi atklāta hlamīdija neauglīgu vīriešu sēklinieku audu biopsijā. Lasīt visu
-
Pavisam maziem zīdainīšiem ar drudzi ir lielāks infekciju risks
Zīdaiņiem līdz 8 nedēļām ar augstu drudzi ir paaugstināts infekciju risks, secināts pētījumā. Lasīt visu
-
Agrīna menopauze - sirds slimību priekšvēstnesis
Sievietēm, kurām menopauze sākas pirms 50 gadu vecuma, ir paaugstināts kardiovaskulāro slimību risks, secināts pētījumā. Lasīt visu