Izdrukā:
Gripa var ietekmē arī smadzeņu veselību
Pētījumā ar pelēm secināja, ka divi dažādi gripas celmi izraisa izmaiņas hippocampus struktūrā un funkcijās un saglabājas mēnesi pēc infekcijas.
Lai gan gripa ir respiratora saslimšana, dažos gadījumos tā var būt saistīta arī ar neiroloģiskiem simptomiem. Tomēr ilgstoši gripas izraisīti efekti uz smadzenēm līdz šim nebija pētīti.
Martin Korte ar kolēģiem analizēja trīs gripas celmus (H1N1, H3N2, H7N7) pelēm un to ietekmi uz smadzeņu veselību. Divi no šiem celmiem (H3N2 un H7N7) ietekmē atmiņu, kas ir saistīts ar strukturālām neironu izmaiņām hippocampus. Infekcija aktivizē arī smadzeņu imūnšūnas hippocampus reģionā un izmaina gēnu izpausmes, kas ir saistītas ar depresiju, autismu un šizofrēniju. Šie rezultāti liek domāt, ka daži gripas celmi var radīt draudus smadzeņu funkcijām.
AVOTS: Hosseini S, Wilk E, Michaelsen-Preusse K, et al. A virus infection and the impact on hippocampal neuron morphology and function. The Journal of Neuroscience, 2018; 1740-17
-
Augsts ķermeņa masas indekss agrīnā pieaugušo vecumā saistīts ar paaugstinātu demences risku
Augsts ķermeņa masa indekss (ĶMI) agrīnā pieaugušo vecumā saistīts ar paaugstinātu demences risku vēlāk dzīves laikā, secināts pētījumā. Lasīt visu
-
HOPS pacientiem ar miega problēmām var būt arī garastāvokļa traucējumi
Slikta miega kvalitāte pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) ir saistīta ar sliktāku veselības stāvokli. Tomēr trūkst pētījumu par faktoriem, kas saistīti ar miega traucējumiem pacientiem ar HOPS. Lasīt visu
-
Dzīves laikā, modificējot 12 riska faktorus, var aizkavēt vai novērst 40 % no visiem demenču gadījumiem
Dzīves laikā mainot 12 riska faktorus, var aizkavēties vai novērst 40% demences gadījumu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti The Lancet. Lasīt visu