Izdrukā:
Gripa var ietekmē arī smadzeņu veselību
Pētījumā ar pelēm secināja, ka divi dažādi gripas celmi izraisa izmaiņas hippocampus struktūrā un funkcijās un saglabājas mēnesi pēc infekcijas.
Lai gan gripa ir respiratora saslimšana, dažos gadījumos tā var būt saistīta arī ar neiroloģiskiem simptomiem. Tomēr ilgstoši gripas izraisīti efekti uz smadzenēm līdz šim nebija pētīti.
Martin Korte ar kolēģiem analizēja trīs gripas celmus (H1N1, H3N2, H7N7) pelēm un to ietekmi uz smadzeņu veselību. Divi no šiem celmiem (H3N2 un H7N7) ietekmē atmiņu, kas ir saistīts ar strukturālām neironu izmaiņām hippocampus. Infekcija aktivizē arī smadzeņu imūnšūnas hippocampus reģionā un izmaina gēnu izpausmes, kas ir saistītas ar depresiju, autismu un šizofrēniju. Šie rezultāti liek domāt, ka daži gripas celmi var radīt draudus smadzeņu funkcijām.
AVOTS: Hosseini S, Wilk E, Michaelsen-Preusse K, et al. A virus infection and the impact on hippocampal neuron morphology and function. The Journal of Neuroscience, 2018; 1740-17
-
Saistība starp vidējo alkohola patēriņu dzīves laikā un vēža un mirstības risku
Mirstības un vēža attīstības risks ir zemāks personām, kuras izdzer mazāk kā 1 dzērienu nedēļā, vēža risks pieaug ar katru papildus izdzerto dzērienu nedeļā, secināts pētījumā. Lasīt visu
-
NSPL lietošana paaugstina kardiovaskulāro risku pacientiem ar osteoartrītu
Pacientiem ar osteoartrītu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) lietošana paaugstina kardiovaskulāro slimību risku vairāk kā divas reizes, salīdzinot ar vispārējo populāciju, secināts jaunā pētījumā. Lasīt visu
-
Paaugstināts testosterona līmenis sievietēm paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku
Paaugstināta testosterola/ estradiola attiecība sievietēm pēc menopauzes saistīta ar paaugstināu miokarda infarkta, insulta un sirds mazspējas risku 12 gadu periodā. Lasīt visu