Alerģisks rinīts. Jaunas saistības, jauni atklājumi

Šķaudīšana, deguna kņudēšana un tecēšana, acu asarošana — šie biežākie alerģiska rinīta simptomi ievērojami var pasliktināt dzīves kvalitāti, ietekmēt darba, miega un citu svarīgu funkciju kvalitāti.

Alerģisks rinīts ir gan dārga, gan diskomfortu raisoša slimība, ar kuru viegli tikt galā nav nevienam, kas ar to sirgst. Mūsdienās attīstās dažādas modernas terapijas iespējas, piemēram, imūnterapija, ar kuras palīdzību alerģisku rinītu ar laiku, iespējams, varēs izārstēt pilnībā.

Vērts iedziļināties un meklēt risinājumu, jo šī slimība piesaista citas problēmas: uzvedības traucējumus bērniem, paaugstinātu stresa līmeni vecākiem, palielinātus tēriņus.

Cik izmaksā alerģisks rinīts?

Alerģisks rinīts ir slimība ar ievērojamu dzīves kvalitātes un darba produktivitātes pasliktināšanos. Pētījums TOTALL ķēries pie alerģiska rinīta ekonomiskās puses, noskaidrojot, kā slimība ietekmē strādājošos Zviedrijā.  Alerģisks rinīts diagnosticēts 24 % no 3501 aptaujas dalībnieka. Vidējās ikgadējās tiešās un netiešās izmaksas vienam aptaujātajam slimības dēļ ir attiecīgi 210,30 € un 750,80 €, proti, izmaksas sasniedz gandrīz 1000 € gadā. 70 % aptaujāto atzina, ka slimības laikā strādā, lietojot antihistamīnus, topiskos kortikosteroīdus, bet satraucoši liels skaits aptaujāto regulāri lieto dekongestantus. Kopējie alerģiskā rinīta izdevumi Zviedrijā, kur iedzīvotāju kopskaits ir 9,5 miljoni, varētu būt apmēram 1,3 miljardi eiro gadā. [1]

Iespēja salīdzināt — vai vadlīnijas Japānā atšķiras no ierastās prakses Eiropā

Alerģiska rinīta ārstēšanas mērķis ir novērst simptomus un grūtības, kas ikdienas dzīvē rodas slimības dēļ. Ārstēšana jāpamato ar slimības smaguma pakāpi, tipu un dzīvesveidu. Pirmais punkts Japānas vadlīnijās ir saziņa ar pacientu, dzīves kvalitātes uzlabošana sarunu ceļā. Tālāk seko rekomendācijas izvairīties un atbrīvoties no antigēniem (putekļu ērcītes, putekšņiem utt.). Nākamais — farmakoterapija: antihistamīni, leikotriēnu receptoru antagonisti, antiprostaglandīnu D2/tromboksāna A2 līdzekļi perorāli vai deguna aerosolu veidā, kā arī tuklo šūnu stabilizatori, kortikosteroīdi, alfa simpatomimētiķi un citi. Protams, piemin arī specifisku imūnterapiju un operatīvu terapiju (radiofrekvences ablāciju, lāzerķirurģiju, koriģējošas operācijas deguna dobumā, turbinektomiju, mugurējo deguna neirotomiju u.c.) [2]

Vai alerģiska rinīta pacientiem var paredzēt astmas progresu?

FeNO — izelpotā nitrīta oksīda frakciju koncentrācija (fractional concentration of exhaled nitric oxide) ir biomarķieris no T2 helperiem atkarīgam bronhu iekaisumam.

Paaugstināts FeNO līmenis saistīts ar ievērojami ilgākām alerģiskā rinīta izpausmēm, traucētu plaušu funkciju, smagākiem slimības simptomiem un biežāku bronhu hipersensitīvu atbildreakciju.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka 26,8 % dalībnieku (22 no 82) divos gados attīstījusies bronhiālā astma. [3]

Pesticīdi — aizsargājam augus, bet nodarām kaitējumu sev?

Pesticīdu lietošana lauksaimniecībā lielākoties garantē, ka audzētais tiks pasargāts no kaitēkļiem un ražu varēs novākt. Tomēr paralēli notiek pētījumi par pesticīdu nevēlamajām blakusparādībām cilvēka organismā. Pesticīdi tiek saistīti ar neirodeģeneratīvām un onkoloģiskām slimībām, genotoksisku un imunotoksisku iedarbību. Grūtības pētniekiem sagādā dažādais pesticīdu ķīmiskais saturs un biežās izmaiņas izmantoto vielu un koncentrāciju sarakstā. [4]

2017. gada jūlijā publicētā pētījumā pierādīts, ka organofosfātus, guanidīnu un kvinonu saturoši pesticīdi saistāmi ar reimatoīdā artrīta attīstību, bet organofosfāti, piretroīdi un parakvāts saistās ar alerģiska rinīta attīstības biežumu.

Kādas medikamentu kombinācijas var izmantot alerģiska rinīta ārstēšanai?

ARIA vadlīnijas uzsver, ka ārstēšanas metodi lielā mērā nosaka pacienta izvēle, medikamenta pieejamība un izmaksas.

Perorāli lietojamus antihistamīnus kombinācijā ar inhalējamiem kortikosteroīdiem (IKS) rekomendē sezonāla alerģiska rinīta, taču ne vissezonu alerģiska rinīta gadījumā. Intranazālus H1- antihistamīnus (IAH) kopā ar IKS var lietot gan sezonāla, gan vissezonu alerģiska rinīta gadījumā.

Šāda kombinācija var iedarboties ātrāk, simptomus atvieglojot īsākā laikposmā nekā ar IKS monoterapijā. Tādējādi līdz ar sekmīgāku simptomu kontroli uzlabojas arī dzīves kvalitāte. [5]

Stress vecākiem — vai alerģisks rinīts bērniem to veicina?

Alerģiska rinīta pārvaldība var būt sarežģīta, īpaši, ja runājam par adekvātu rinīta terapiju bērniem. Lai ārstēšana būtu veiksmīga, atbildība lielā mērā jāuzņemas vecākiem. Bet vai visi vecāki ar to var tikt galā? Pētījumā Korejā piedalījās 250 otrās un trešās klases skolēnu mātes: aizpildīja Stress Index—Short Form (PSI–SF), nosakot vecāku stresa līmeni. Papildus tika noskaidroti vidējie ikmēneša ienākumi, alerģisku slimību (atopiskais dermatīts, astma, alerģisks rinīts) ārstēšana pēdējos 12 mēnešos, izglītības līmenis. Ievērojami augstāks vecāku stresa rādītājs bija mātēm, kas bērniem ārstējušas alerģisku rinītu. Jāpiemin, ka pētnieki neatrada īpašu atšķirību stresa līmenī vecākiem, kam bērni slimo ar atopisko dermatītu vai astmu. [6]

Kādas sekas var atstāt ķeizargrieziens?

Ķeizargrieziena operāciju biežums mūsdienās pieaug, daļa dzemdētāju ķeizargrieziena operāciju izvēlas dažādu apsvērumu dēļ, kas ne vienmēr novērtējami objektīvi. PVO rekomendē nepārsniegt ķeizargrieziena biežumu vairāk par 15 % no dzemdībām, taču lielākajā daļā Eiropas valstu šo skaitli pārkāpj. Daudzos pētījumos parādīta saikne starp ķeizargriezienu, astmu, alerģisku rinītu. Arī pētījums Brazīlijā pierāda, ka hroniska un alerģiska rinīta izplatība bērniem, kas dzimuši ar ķeizargrieziena palīdzību, pirmajos sešos dzīves gados ir lielāka, salīdzinot ar dabiskās dzemdībās dzimušajiem. [8]

Bilastīns un loratadīns — vai ir atšķirība efektivitātē?

Viena no biežāk lietotajām medikamentu grupām alerģiska rinīta terapijā ir antihistamīni. Brazīlijā loratadīns ir viens no retajiem antihistamīniem, kas brīvi nopērkams alerģisku slimību ārstēšanai. Tas ir triciklisks otrās paaudzes antihistamīns ar augstu H1 receptoru specifiskumu, darbības ilgumu 24 h un nelielu sedatīvu efektu. Bilastīns, otrās paaudzes antihistamīns, kas pieminēts kā viens no antihistamīniem alerģiska rinīta ārstēšanas vadlīnijās, 2016. gadā vēl nebija Brazīlijas tirgū. Tāpēc radusies interese to kā visai jaunu preparātu izpētīt salīdzinājumā ar jau zināmo. Gan bilastīns 20 mg, gan loratadīns 10 mg pēc lietošanas kursa 10 dienu garumā ievērojami samazināja RQLQm rādītājus. Jāpiemin, ka starp šiem abiem medikamentiem nav atrasta statistiski nozīmīga atšķirība efektivitātē. [9]

Uzmanības deficīta sindroms un alerģisks rinīts — cik bieža kombinācija?

Pēdējos gados alerģisks rinīts pasaulē skāris aptuveni 1,4 miljardus iedzīvotāju, no tiem vismaz 40 % bērnu.  Ļoti daudzi vērā ņemami avoti norāda uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma izplatību alerģiska rinīta pacientiem. Attiecības starp atopiskām slimībām un uzmanības deficīta sindromu pētītas vairāk nekā desmit gadu, rezultāti bijuši atšķirīgi. Jāatzīmē, ka alerģiska rinīta simptomi traucē arī miega ciklus, neļauj kvalitatīvi izgulēties, līdz ar to dienā palielinās bērna aizkaitināmība, vājinās uzmanība. Tāpēc nav iespējams nepārprotami apgalvot, ka šiem bērniem tiešām ir uzmanības deficīta sindroms. Pētījumā Ķīnā salīdzināja kontroles grupu un alerģiska rinīta pacientus skolas vecumā, nosakot viņu uzmanības un impulsivitātes līmeni. Aizpildot PRQLQ, CBCL un SNAP–IV, atklājās, ka izteiktāki uzmanības deficīta sindroma simptomi ir alerģiska rinīta grupai. [7]

Sezonāls alerģisks rinīts — kā var palīdzēt rupatadīns vai levocetirizīns?

Divas nedēļas ilgā viencentra, nejaušinātā, atvērta plānojuma, paralēlu grupu salīdzinošā klīniskā pētījumā secināts, ka gan rupatadīns, gan levocetirizīns samazina eozinofilo leikocītu skaitu asinsainā. Taču rupatadīna gadījumā IgE līmeņa un Total Nasal Symptom Score krišanās bija ievērojamāka nekā levocetirizīna lietošanas gadījumā. Pētnieki secināja, ka arī blakusparādību profils šajā pētījumā rupatadīnam bijis mazāks. [10]

________________________________________________________________________________________________

Literatūra

  1. Cardell, Lars-Olaf, et al. “TOTALL: High Cost of Allergic Rhinitis-A National Swedish Population-Based Questionnaire Study.” NPJ Primary Care Respiratory Medicine, vol. 26, 04 Feb. 2016, p. 15082. EBSCOhost, doi:10.1038/npjpcrm.2015.82.
  2. Kimihiro Okubo, Yuichi Kurono, Keiichi Ichimura, Tadao Enomoto, Yoshitaka Okamoto, Hideyuki Kawauchi, Harumi Suzaki, Shigeharu Fujieda, Keisuke Masuyama, Japanese guidelines for allergic rhinitis 2017, Allergology International, Volume 66, Issue 2, 2017, Pages 205–219, ISSN 1323-8930, https://doi.org/10.1016/j.alit.2016.11.001. (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1323893016301654)
  3. Ciprandi G, Gallo F, Ricciardolo F, L, M, Cirillo I, Fractional Exhaled Nitric Oxide: A Potential Biomarker in Allergic Rhinitis? Int Arch Allergy Immunol 2017;172:99–105
  4. Koureas, Michalis, et al. “Increased Frequency of Rheumatoid Arthritis and Allergic Rhinitis among Pesticide Sprayers and Associations with Pesticide Use.” International Journal of Environmental Research and Public Health, vol. 14, no. 8, 01 Aug. 2017. EBSCOhost, doi:10.3390/ijerph14080865.
  5. Brozek, Jan & Bousquet, Philippe Jean & Agache, Ioana & Agarwal, Arnav & Bachert, Claus & Bosnic-Anticevich, Sinthia & Brignardello-Petersen, Romina & Walter Canonica, G & Casale, Thomas & Chavannes, Niels & Sousa, Jaime & Cruz, Alvaro & Cuello-Garcia, Carlos & Demoly, Pascal & Dykewicz, Mark & Etxeandia Ikobaltzeta, Itziar & Florez, Ivan & Fokkens, Wytske & Fonseca, Joao & Schünemann, Holger. (2017). Allergic Rhinitis and its Impact on Asthma (ARIA) Guidelines – 2016 Revision. Journal of Allergy and Clinical Immunology. 140. 10.1016/j.jaci.2017.03.050.
  6. Min Bum Kim, Jeong Hong Kim, Keun-Hwa Lee, Seong-Chul Hong, Hye-Sook Lee, Ju Wan Kang, The association between the parenting stress of the mother and the incidence of allergic rhinitis in their children, International Journal of Pediatric Otorhinolaryngology, Volume 101, 2017, Pages 37–40, ISSN 0165-5876, https://doi.org/10.1016/j.ijporl.2017.07.023. (http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0165587617303361)
  7. Yang, Ming-Tao, et al. “Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder-Related Symptoms Improved with Allergic Rhinitis Treatment in Children.” American Journal of Rhinology & Allergy, vol. 30, no. 3, May 2016, pp. 209–214. EBSCOhost, doi:10.2500/ajra.2016.30.4301
  8. Brandão, Heli Vieira, et al. “Increased Risk of Allergic Rhinitis among Children Delivered by Cesarean Section: A Cross-Sectional Study Nested in a Birth Cohort.” BMC Pediatrics, vol. 16, 27 Apr. 2016, p. 57. EBSCOhost, doi:10.1186/s12887-016-0594-x.
  9. R.B. Locks, K. Dos Santos, J. Da Silva, Quality of life in patients with allergic rhinitis: a clinical trial comparing the use of bilastine versus loratadine. Clin. Otolaryngol. 2017, 42, 218–224, DOI: 10.1111/coa.12695
  10. Maiti, Rituparna, et al. “Rupatadine and Levocetirizine for Seasonal Allergic Rhinitis: A Comparative Study of Efficacy and Safety.” Archives of Otolaryngology--Head & Neck Surgery, vol. 136, no. 8, Aug. 2010, pp. 796–800. EBSCOhost, doi:10.1001/archoto.2010.128.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. II daļa*

    Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS. Lasīt visu

  • Tetovējumi. Riski un komplikācijas

    Termins “tetovēšana” radies no taitiešu vārda “tattau”, un process apzīmē permanentu jeb paliekošu pigmenta granulu ievadīšanu ādā. [10] Tetovēšana izsenis izmantota reliģiskiem, estētiskiem, sociāliem un kulturāliem mērķiem, [20] mūsdienās tie kļuvuši par popkultūras fenomenu — pētījumos ASV vismaz viens tetovējums ir 24 % respondentu, [24] Eiropā vidēji 12 % no populācijas. [33] Lasīt visu

  • Parkinsona slimība. Izcelsme, diagnostika, ārstēšanas principi

    Idiopātiska Parkinsona slimība (PS) ir otra biežāk sastopamā neirodeģeneratīvā slimība pēc Alcheimera slimības. [1—4] Tā skar 2—3 % populācijas vecumgrupā pēc 65 gadiem. [1; 2] Slimībai raksturīgs pakāpeniski progresējošs kustību nespējas pieaugums ar motorisko un nemotorisko simptomu (NMS) attīstību. [5] Lasīt visu