Izdrukā:
Augstas fiziskās darbaspējas par gandrīz 90 % samazina demences risku
Augstas fiziskās darbaspējas pusmūža sievietēm ir saistītas ar gandrīz 90 % demences riska samazinājumu vēlāk dzīves laikā, secināts pētījumā.
Pētījuma mērķis bija novērtēt vai augstas fiziskās darbaspējas pusmūžā ir saistītas ar zemāku demences attīstības risku vēlākos gados.
Populācijā balstītā pētījumā 1968.gadā tika veikta sākotnējā novērtēšana 1462 sievietēm 38 – 60 gadu vecumā. No šīm sievietēm, 191 sieviete veica ergometrijas velo testu, lai novērtētu kardiovaskulārā fitnesa līmeni. Sekojošas pārbaudes uz demenci tika veiktas 1974., 1980., 1992., 2000., 2005. un 2009.gadā.
Salīdzinot sievietes ar vidējām fiziskām darbaspējām, sievietēm augstām fiziskām darbaspējām 44 gadu novērošanas laikā visu cēloņu demences HR=0,12 (95 % TI [0,03 – 0,54]), savukārt sievietēm ar zemām fiziskajām darbaspējām HR=1,41 (95 % TI [0,72 – 2,79]). Sievietēm ar augstas fiziskām darbaspējām demence attīstības vecums aizkavējas par 9,5 gadiem un demence attīstās 5 gadus vēlāk nekā sievietēm ar vidējām darbaspējām.
Pētnieki secināja, ka sievietēm Zviedrijā, kurām ir augstas fiziskās darbaspējas pusmūžā ievērojami vēlāk attīstās demence. Demenci var aizkavēt augstas intensitātes fiziskās aktivitātes pusmūžā.
AVOTS: Hörder H, Johansson L, Guo XX, et al. Midlife cardiovascular fitness and dementia
A 44-year longitudinal population study in women. Neurology . Published online March 14, 2018.
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu
-
Striju molekulārais un šūnu mehānisms
Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu