Iekustināt profilaksi

Vai Latvijai varētu izdoties atkārtot Ziemeļkarēlijas piemēru — mainīt iedzīvotāju domāšanu un neveselīgas dzīves paradumus? Iepriekšējā gadā ledus sakustējies — nākamajiem sešiem gadiem veselības veicināšanai atvēlēti 55 miljoni eiro. Jaunumi šogad arī ģimenes ārstu darbā.

Izmaiņas ģimenes ārstu darbā

Starp OECD valstīm Latvijai ir visbēdīgākie sirds—asinsvadu sistēmas veselības dati — no katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju sirdskaišu dēļ mirst 328, kamēr OECD valstīs vidēji — 112. Par vienu no drūmo datu iemesliem minēts apstāklis, ka pārāk maz uzmanības veltām sirds—asinsvadu sistēmas slimību ārstēšanai primārajā aprūpē un profilaksei.

Līdz 2017. gada beigām viens no ģimenes ārstu darba 13 kvalitātes kritērijiem bija prasība apzināt sirds—asinsvadu sistēmas slimību riskus pēc starptautiski atzītās Heart Score skalas, bet no šā gada šī prasība pazūd (plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka ģimenes ārstiem nebija norāžu, kā rīkoties katras riska pakāpes gadījumā), bet darba grupa izstrādā algoritmu, kā rīkoties, ja konstatēta sirds—asinsvadu sistēmas slimība. Viedokļi ir dažādi: Heart Score skala bija vai nebija formāla...?

Otrs jauninājums: ieviests mērķa kritērijs — pacientu profilaktiskā apskate jāveic apmēram 50 % pacientu pašreizējo 28 % vietā. Ģimenes ārsti saka: tas ir ļoti liels cipars. Un paliek jautājums: ar kādiem instrumentiem motivēt uz pārbaudi tomēr atnākt tos pacientus, kas ģimenes ārstu neapmeklē gadiem?

Kas ir projekts “Es par veselību”?

Lielākā novitāte veselības veicināšanas jomā neapšaubāmi ir 55 miljonus eiro lielā injekcija, kas piešķirta, lai 2017.—2022. gadā mainītu Latvijas iedzīvotāju paradumus. “Tā ir Eiropas Sociālā fonda nauda, tāpēc primāri skatāmies uz nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem — tiem, kas dzīvo ārpus pilsētām, kur ir teritoriālā atstumtība un mazs iedzīvotāju blīvums, uz trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem, invalīdiem, iedzīvotājiem, kas vecāki par 54 gadiem, bērniem. Taču veselības veicināšanas kampaņas, protams, skar visus iedzīvotājus,” par projektu “Es par veselību” stāsta SANTA LĪVIŅA, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore.

Šim projektam līdz 2022. gadam paredzēti 55,4 miljoni eiro: 47 miljoni eiro no Eiropas Sociālā fonda un 8 miljoni eiro — valsts budžeta līdzfinansējums. Santa Līviņa atzīst, ka pirmo reizi slimību profilaksei un veselības veicināšanai atvēlētas tik lielas investīcijas, līdz šim tie bijuši 100—300 tūkstoši eiro gadā. Lielākā tiesa (38 miljoni eiro) tiks pašvaldībām, bet 16,7 miljoni eiro — Veselības ministrijas kūrētām aktivitātēm.

Santa Līviņa: “Pašvaldības izstrādā savu veselības veicināšanas projektu, apstiprina, slēdz līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un organizē pasākumus. 95 pašvaldības pasākumus organizē pašas, 24 pašvaldības atteikušās pašas to darīt, jo nav kapacitātes, zināšanu vai arī tās nav nacionālo veselību veicinošo pašvaldību tīkla locekles. Šajās pašvaldībās veselības veicināšanas pasākumus realizēs Slimību profilakses un kontroles centrs.”

Kam tiks tērēti 55 miljoni eiro?

Dažādi pasākumi tiks organizēti piecās atbalstāmās jomās: veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības mazināšana, seksuāli reproduktīvā veselība un psihiskā veselība. Santa Līviņa stāsta, ka Veselības ministrija šajās piecās jomās ieplānojusi sabiedrības informēšanas virskampaņas. “Tās būs lielas, un tās vajadzētu pamanīt ikvienam. Divas sāksies pavisam drīz, viena — par fiziskām aktivitātēm (akcents būs uz ģimeni un uz to, ka ikvienam jāatrod sev tīkams sporta veids, kas piemērots veselībai), otra — par atkarību profilaksi. Pēc tam sekos vēl trīs kampaņas.”

Vēl viens virziens, kurā Veselības ministrija tērēs piešķirto finansējumu, būs mācības pašvaldību koordinatoriem, izglītības un sociālo iestāžu pavāriem un pedagogiem, kas ar bērniem runā par veselības jautājumiem. Būs mācības arī pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem, kā interaktīvā veidā ar bērniem runāt par mutes veselību un to, cik svarīgs mutes veselībā ir pareizs uzturs.

“Sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību esam izstrādājuši metodisku materiālu — veselības veicināšanas plānu jeb špikeri pašvaldībām, kurā aprakstīts, kas ir ar pierādījumiem pamatota veselības vecināšana un slimību profilakse, šo špikeri ceram papildināt ar labajiem piemēriem, kas īstenoti pašvaldībās, lai tās var mācīties cita no citas. Pagājušā gada beigās jau rīkojām mācības pašvaldību koordinatoriem.”

Vēl Veselības ministrija organizēs trīs pilotprojektus, uz kuru bāzes pēcāk varētu veidot pasākumus Latvijā. Viens pilotprojekts — smēķēšanas atmešanai, šajā projektā jau izstrādāta rokasgrāmata atbalsta grupu vadītājiem. “Gribam sākt ar grūtniecēm un jaunajām māmiņām. Domājam, ka nākotnē rokasgrāmata varētu būt noderīga tieši ģimenes ārstiem, viņi varētu veidot atbalsta grupas un strādāt ar īsajām intervencēm — 10—15 minūšu sarunā palīdzēt smēķējošam pacientam,” domā Santa Līviņa.

Plānošanas stadijā ir vēl divi pilotprojekti: sirds—asinsvadu sistēmas riska faktoru noteikšanai un mazināšanai bērniem (uzrunāta Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) un psihiskās veselības programma.

Vēl Veselības ministrijas pārstāve nosauc muzejpedagoģiskos pasākumus (piemēram, pagājušajā gadā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā jau sagatavotas divas izglītojošas programmas skolām: viena par uzturu, otra par alkohola ietekmi uz nenobriedušu organismu, kā arī ceļojošā izstāde par depresiju) un sešus pētījumus, lai iegūtu objektīvus datus par Latvijas iedzīvotājiem (pētījumu tēmas — tabulā).Īsumā

Lielākā naudas tiesa projektā “Es par veselību” atvēlēta pašvaldībām. Santa Līviņa teic, ka līdz šim redzējusi pašvaldību darba plānus, taču šogad Veselības ministrija sāks pārbaudīt, kā nauda tiek tērēta — brauks un skatīsies uz vietas. “Cilvēkiem patīk pasākumi, kur var līdzdarboties, piemēram, veselīga uztura meistarklases, kur paši var sagriezt un sajaukt salātus, saprast, ka var pagatavot gan veselīgi, gan garšīgi. Vai kopīgi nūjot. Par seksuāli reproduktīvo veselību labi strādā līdzaudžu lekcija — ja ar jauniešiem runā viņiem pieņemamā veidā. Esam izveidojuši projekta mājaslapu (esparveselibu.lv), kur var apskatīties, kādas aktivitātes katru dienu notiek Latvijā. Ļoti, ļoti daudz!”

Viedoklis: ģimene maina paradumus, ja to pieprasa bērni

ILZE AIZSILNIECE, ģimenes ārste, SIA “Gimenes ārstu prakse”Ilze Aizsilniece

Par Heart Score un profilaktiskajām apskatēm

Heart Score pasaulē lieto ar labiem rezultātiem. Grūti teikt, kā darbosies darba grupas izstrādātais algoritms — kurš teicis, ka pieeja jaunajam algoritmam nebūs formāla? Ir jāmeklē motivācija veikt šo profilaktisko darbu. Domāju, daudzi kolēģi ir veikuši, bet nav par to atskaitījušies.

Profilaktiskā apskate, kas jāveic 50 % pacientu pašreizējo 28 % vietā, — tasir nereāls lielums. Par profilaktisko apskašu lietderīgumu arvien vairāk diskutē pasaulē. Šodien veikta profilaktiska apskate, pacientam nav nopietnu simptomu vai sūdzību, bet pēc trim mēnešiem kaut kas parādās, taču cilvēks nepievērš tam uzmanību, jo tikko jau bijusi profilaktiskā apskate. Par šo aspektu runājam maz. Svarīgi būtu skolās iemācīt veselības prasmes. Ārsts viens nav karotājs šajā laukā. Lai veidotos sadarbība ar pacientiem, viņiem ir jābūt pietiekamām zināšanām. Pagaidām vienīgais, kas pie visa vainīgs un kam par visu jāatbild, ir ārsts.”

Bērnudārzi un skolas ir labākā vieta, kur runāt par profilaksi

“Dzīvesveida paradumus var mainīt, ja ir zināšanas. Vajadzētu pārdomāt, kā prasmīgi izglītot iedzīvotājus. Gribu uzsvērt — prasmīgi, jo esam jau izmetuši vējā ESF naudu iedzīvotāju izglītošanai par veselību.

Diemžēl cilvēki ātri visu maina un dzīvē sakārto tad, kad ar veselību notiek kas nopietns. Pētījumi pasaulē rāda, ka vislabāk ģimene maina paradumus, ja to pieprasa bērni, tāpēc daudzās valstīs uzsver bērnu izglītošanu. Bērni audzina vecākus vairāk nekā vecāki bērnus... Bērnudārzi un skolas, nevis ārsta kabinets ir labākā vieta, kur runāt par veselības veicināšanu un slimību profilaksi.

Strādā arī aizliegumi. Svarīgi, lai skolās pārdotu nevis smalkmaizītes un neiedomājamus ķīmiskus savienojumus saturošus saldumus un našķus, bet augļus un dārzeņus (piemēram, burkānus).

Kā “sazobēt” pacientu, ģimeni, skolu, ārstu, valsts politiku?... Ārsti arī ir cilvēki. Mēs nevaram sagaidīt, ka visi ārsti būs superparaugi. Lai kaut kas “sazobētos”, jāsāk ar to, ka politiķi ieklausās speciālistos. Latvijā tā ir sērga — politiķi dzīvo savā alfa–drakona planētas gravitācijā, kuru apņem “nespēt ieklausīties” burbulis. Jācer, ka šis burbulis plīsīs, tad varbūt sāks veidoties kaut kāda sazobe: stratēģijas būs nevis vienkārši formāls papīrs, bet programma reālai darbībai, no kuras labums ir ikvienam Latvijas iedzīvotājam.”

 

Viedoklis: ieradumus veidot pakāpeniski

ILZE SKUJA, ģimenes ārste, Veselības centrs 4Ilze Skuja

Par Heart Score un profilaktiskajām apskatēm

“Eiropas sirds—asinsvadu sistēmas slimību (SAS) profilakses vadlīnijas rekomendē noteikt absolūto risku (AR) SAS tuvākajiem desmit gadiem, lai izvērtētu un, ja nepieciešams, sāktu ārstēšanu. Latvijā rekomendēts to veikt atkārtoti katru gadu, lai gan ārstēšana pacientam jau sākta. Sarunājoties ar Eiropas profesoriem, man neizdevās viņus pārliecināt, kāpēc tas būtu jādara atkārtoti pacientiem, kurus jau ārstējam. Tomēr šis ir jautājums, kas būtu jāuzdod kardiologiem. Katru gadu cītīgi veicu šo aprēķinu, lai tiktu izpildīts kvalitātes kritērijs. Tā izpildei nepieciešama pietiekami liela laboratorijas izmeklējumiem atvēlētā kvota, bieži ģimenes ārsts spiests izvēlēties — pārtērēt piešķirto kvotu vai izpildīt kvalitātes kritēriju. Sods par pārtērētu kvotu un kaunināšana vai mazāka samaksa par neizpildītu kvalitātes kritēriju? Šo AR noteikšanu cenšos izmantot kā papildu instrumentu sarunai ar pacientu par SAS. Bet vai liela daļa to neveic kā formālu ierakstu?

Par jaunajiem kvalitātes kritērijiem — precīzas rekomendācijas vēl neesmu redzējusi, tāpēc nevaru komentēt. Arī kardiologu rekomendācija holesterīna rādītāju noteikt jau pusaudžu vecumā, lai atklātu ģimenes hiperholesterinēmiju, ir laba, tomēr atkal jautājums par kvotām.

Par profilaktiskajām apskatēm — cipars 50 % ir iespaidīgs. Izpildīt to nebūs viegli. Pirmkārt, ģimenes ārstu iespējas un kapacitāte ir par vāju. Otrkārt, pacientu motivācija nav tik liela, lai bez sūdzībām stāvētu rindā un gaidītu iespēju tikt pie ārsta.”

No bērna kājas, personalizēti un pakāpeniski

“Runāt par profilaksi jāsāk jau bērnudārzā. Bērniem nav jāsaka — jāiztīra zobi!, bet jāskaidro viņiem saprotamā valodā, kāpēc zobi jātīra. Tas ir Skandināvijas modelis. Viņi no bērnības zina, kāpēc jātīra zobi, kāpēc daudz jāstaigā. Ja cilvēks bijis mazkustīgs bērnudārzā, mazkustīgs skolā, kā gan pēkšņi varam gribēt, lai pieaudzis viņš sāktu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm?!

Daudzi pacienti uz informatīvajiem bukletiem neskatās līdz brīdim, kamēr tie stāv uz reklāmas stenda vai galdiņa pie ārsta kabineta. Bukletu spēks parādās brīdī, kad tas tiek personalizēts — bukletu pacientam iedod ārsts. Tas varētu būt viens no veidiem, kā praksē atrast laiku īsai sarunai par profilaktiskajiem pasākumiem.

Ģimenes ārsti kā mantru atkārto: pareizi ēd, kusties, nesmēķē... Kāpēc tā nestrādā? Princips, pēc kura cenšos darboties, — nemēģinu aizliegt un atņemt visu uzreiz. Mantra jāveido lēnām. Un individuāli. Vienam sākam ar cigaretēm, citam ar sāli, ar ūdeni, varbūt ar kādu jāsāk runāt par vakcināciju. Varam pieminēt, ka jādara viss, bet vajadzētu vienoties, ko un kā darīsim pakāpeniski. Kad pacients atnāk atkārtoti, svarīgi atcerēties, par ko diskutēts iepriekšējā reizē. Jo pacientam patīk, ja viņu atceras, patīk personiska pieeja.

Jāņem vērā arī atšķirība starp cilvēkiem, kas auguši padomju laikā, un mūsdienu paaudzi. Ja lūgšu sociālisma laikā augušu pacientu veikt skrīninga izmeklējumu un teikšu, ka skrīnings vajadzīgs man, tad viņš to izdarīs. Un pretēji — ja sacīšu, ka tas vajadzīgs viņam pašam, lielākā daļa to neveiks. Jaunā paaudze rīkojas pretēji.”

 

Viedoklis: trīs lietas — nesmēķēt, pareizi ēst, pietiekami kustēties!

IVETA MINTĀLE, Dr. med., kardioloģe, P. Stradiņa KUS Ambulatorās daļas vadītājaIveta Mintāle

Iedarbīgs trīs minūšu sižets par riska faktoru kaitīgumu

“Lai saprastu, kas jāmaina iedzīvotāju dzīves paradumos, vispirms tie jānoskaidro un jādefinē. Šādu pētījumu par reālo situāciju Latvijā mums nav daudz — Sabiedrības veselības pētījums, 2006; Latvijas iedzīvotāju veselības paradumu pētījums, 2008, un Nacionālais Latvijas iedzīvotāju KVS riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģiskais pētījums, 2010.

Latvijā iedzīvotājiem ir vidēji trīs sirds—asinsvadu sistēmas slimību riska faktori, 75 % Latvijas iedzīvotāju ir paaugstināts holesterīna līmenis, 45 % ir paaugstināts asinsspiediens, trešdaļai ir paaugstināts cukura līmenis, trešdaļai ir aptaukošanās. Diezgan briesmīgi skaitļi. Tos zinot, varam runāt par iespējām, kā mainīt dzīvesveida paradumus. Kas jādara?

Īsumā tas būtu pavisam vienkārši: nesmēķēt, pareizi ēst, pietiekami kustēties! Tā tiek noturēts optimāls svars, normalizēts asinsspiediens, holesterīna līmenis un cukura līmenis asinīs. Ārkārtīgi svarīgi ir pacientus izglītot par to, kas ir riska faktors, kāpēc tas jānovērš un kā to labāk izdarīt. Kardiologi šajā jomā daudz darījuši, lasot lekcijas, izdodot grāmatas, bukletus, informācijas lapas... Manuprāt, vēl iedarbīgāk būtu izveidot trīs minūtes garu sižetu par riska faktora kaitīgumu, ko pārraidīt pirms “Panorāmas”. Darbojas izcili iedarbīgi! Šādi sižeti bieži redzēti citu valstu TV, piemēram, automobilī brauc vīrs un sieva, lai baudītu brīvdienu, pēkšņi vīrietis saķer krūtis, jo sākušās sāpes aiz krūšu kaula, kam seko jautājumi, vai zināt savu asinsspiedienu, holesterīnu utt. Ja TV var atļauties nopirkt ārzemju seriālus vairāku sēriju garumā, tad varbūt var nopirkt trīs minūšu sižetiņu un to pārtulkot...”

Profilakses efektivitāti nosaka izglītība

“Pareizs dzīvesveids bērniem jāsāk mācīt jau bērnudārzā. No skolu programmas izņemta veselības mācība. Ja šādu priekšmetu atjaunos, tad kurš to mācīs? Tātad vispirms jāizglīto bērnudārzu audzinātāji, skolotāji. Un ne tikai vecāki var būt paraugs bērniem, arī bērni brīnišķīgi prot audzināt vecākus, ja ar viņiem nopietni strādā mācību iestādēs. Esmu redzējusi, ka veikalā bērns skaļi ziņo: “Man audzinātāja mācīja, ka tas ir slikts produkts, es to neēdīšu!” vai arī: “Pīpēt ir slikti. Tēti, lūdzu, to nedari!” Tāpat gribētos, ka ārsts un medmāsa ir pareiza dzīvesveida paraugs saviem pacientiem un sabiedrībai.”

Pareizu uzturu nevar atdalīt no pietiekamas fizkultūras

“Dzīvesveids ir cits citu papildinošu pasākumu komplekss. Cilvēks, kas pievērš uzmanību ēdiena kvalitātei un garšai, diez vai būs smēķētājs, viņš domās arī par fizkultūru, optimālu svaru, par to, kas uzlabo pašsajūtu, garastāvokli. Ja runājam par to, kas īsti ir ēdams, tad pacientiem saku — tas, ko jūs pats (!) gatavojat no sākotnējā (!) produkta. Vai arī tas, ko ēda jūsu vecmāmiņa, kad vēl nebija iestājusies margarīna, E vielu, palmu un rapšu eļļas ēra. Pacienti sūdzas, ka sliktā laikā negrib iet ārā. Piekrītu, nedzīvojam jaukākajā klimatiskajā zonā, bet var taču atvērt logu un vingrot uz paklājiņa.”

Foto: Shutterstock, no Doctus arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2017. gada marta numurā

Uz augšu ↑
  • Divi vienā! Kādēļ ārstam otru profesiju?

    Skolas laiku sapnis, kas neatlaiž un urda: kāpēc nepamēģināt, gan zināšanas noderēs! Sajūta, ka studēšanas potenciāls augsts un pelēko šūniņu kapacitāte tā vien prasa vingrināšanos. Apjausma, ka izvēlētā profesija nedod gaidīto gandarījumu. Lai kāda būtu motivācija, viņi apguvuši divas profesijas vai ir ceļā uz tām. Par to trīs stāsti. Lasīt visu

  • Tā nav pastaiga margrietiņu laukā. JURIS ŠLEIERS, neonatologs

    Rīgas Dzemdību nama Intensīvās terapijas nodaļas vadītājs neonatologs JURIS ŠLEIERS pirmo medicīnisko palīdzību jau 30 gadus sniedz pašām trauslākajām radībām — jaundzimušajiem. Glābj cilvēkbērnus, kas uz šo zemi nākuši dzīvot, nevis izdzist Lasīt visu

  • Blomes pagasta dvēsele

    Smiltenes novadā, pašā Blomes sirdī, vienā ēkā ar pagasta pārvaldi iekārtotas glītas un mājīgas telpas, kur pacientus pieņem feldšere LAIMA GARKLĀVA. Blomēnieši viņu sauc par pagasta dvēseli. Bet kāda izskatās lauku cilvēku veselības aprūpe feldšerītes acīm? Par ikdienu Laima stāsta sirsnīgi, sulīgi un ar humoru. Lasīt visu