Saistība starp migrēnu un pašnāvniecisku uzvedību

Doctus . | 2018. gada 19. aprīlis

Iepriekš veiktos pētījumos ir pierādīts, ka cilvēkiem ar migrēnu ir paaugstināts risks, ka var attīstīties pašnāvnieciskas domas pat pēc depresijas simptomu kontrolēšanas.

Šķērsgriezuma pētījumā analizēja saistību starp migrēnu un pašnāvniecisku uzvedību, un analizēja, vai psihiskas saslimšanas ietekmē šo saistību.

Migrēna, pašnāvnieciska uzvedība un psihiskas saslimšanas tika definētas pēc starptautiskās slimību klasifikācijas.

Pētījumā tika iekļauti 156 172 826 hospitalizācijas gadījumi, no tiem 1,4 % bija migrēnas diagnozes un 1,6 % pašnāvnieciskas uzvedības epizodes. Pacientiem ar migrēnu bija 2,07 reizes augstāks risks, ka attīstīsies pašnāvnieciska uzvedība (95 % TI [1,96 – 2,19]), salīdzinot par pacientiem bez migrēnas. Pētnieki atkārtoja analīzes procesu, veicot stratifikāciju pēc depresijas, trauksmes un pēctraumatiskā stresa. Starp pacientiem ar depresijas epizodi migrēna bija saistīta ar 20 % samazinājumu pašnāvnieciskai uzvedībai (95 % TI [0,76 – 0,85]). Savukārt, ja pacientam nebija depresijas, bet bija migrēna, pašnāvnieciskas uzvedības risks pieauga 2,35 reizes (95 % TI [2,20 – 2,51]). Attiecībā uz hospitalizācijām trauksmes dēļ, migrēna nedaudz paaugstināja pašnāvnieciskas uzvedības risku (OR=1,07; 95 % TI [1,02 – 1,13]).

Pētnieki secina, ka hroniskās saslimšanas, kuras neietekmē hospitalizāciju, bieži netiek dokumentētas. Psihisku saslimšanu esamība ietekmē saistību starp migrēnu un pašnāvniecisku uzvedību.  Pacienti ar migrēnu, kuriem ir arī psihiskas saslimšanas, saņem aprūpi, kas mazina pašnāvnieciskas uzvedības risku, savukārt pacientiem ar migrēnu bez psihiskām saslimšanām šāda aprūpe netiek nodrošināta.

 

AVOTS: Friedman LE, Zhong QY, Gelaye B,et al. Association Between Migraine and Suicidal Behaviors. A Nationwide Study in the USA. Headache. 2018;58(3):371-380. 

 

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu