Saistība starp migrēnu un pašnāvniecisku uzvedību

Doctus . | 2018. gada 19. aprīlis

Iepriekš veiktos pētījumos ir pierādīts, ka cilvēkiem ar migrēnu ir paaugstināts risks, ka var attīstīties pašnāvnieciskas domas pat pēc depresijas simptomu kontrolēšanas.

Šķērsgriezuma pētījumā analizēja saistību starp migrēnu un pašnāvniecisku uzvedību, un analizēja, vai psihiskas saslimšanas ietekmē šo saistību.

Migrēna, pašnāvnieciska uzvedība un psihiskas saslimšanas tika definētas pēc starptautiskās slimību klasifikācijas.

Pētījumā tika iekļauti 156 172 826 hospitalizācijas gadījumi, no tiem 1,4 % bija migrēnas diagnozes un 1,6 % pašnāvnieciskas uzvedības epizodes. Pacientiem ar migrēnu bija 2,07 reizes augstāks risks, ka attīstīsies pašnāvnieciska uzvedība (95 % TI [1,96 – 2,19]), salīdzinot par pacientiem bez migrēnas. Pētnieki atkārtoja analīzes procesu, veicot stratifikāciju pēc depresijas, trauksmes un pēctraumatiskā stresa. Starp pacientiem ar depresijas epizodi migrēna bija saistīta ar 20 % samazinājumu pašnāvnieciskai uzvedībai (95 % TI [0,76 – 0,85]). Savukārt, ja pacientam nebija depresijas, bet bija migrēna, pašnāvnieciskas uzvedības risks pieauga 2,35 reizes (95 % TI [2,20 – 2,51]). Attiecībā uz hospitalizācijām trauksmes dēļ, migrēna nedaudz paaugstināja pašnāvnieciskas uzvedības risku (OR=1,07; 95 % TI [1,02 – 1,13]).

Pētnieki secina, ka hroniskās saslimšanas, kuras neietekmē hospitalizāciju, bieži netiek dokumentētas. Psihisku saslimšanu esamība ietekmē saistību starp migrēnu un pašnāvniecisku uzvedību.  Pacienti ar migrēnu, kuriem ir arī psihiskas saslimšanas, saņem aprūpi, kas mazina pašnāvnieciskas uzvedības risku, savukārt pacientiem ar migrēnu bez psihiskām saslimšanām šāda aprūpe netiek nodrošināta.

 

AVOTS: Friedman LE, Zhong QY, Gelaye B,et al. Association Between Migraine and Suicidal Behaviors. A Nationwide Study in the USA. Headache. 2018;58(3):371-380. 

 

Uz augšu ↑