Izdrukā:
15 % osteoporozes pacientu, kuri paņem “medikamentu brīvdienas” piedzīvo kaulu lūzumu
Pētījumā atklāts, ka 15,4 % pacientu, kuri paņem tā saucamās “medikamentu brīvdienas” no osteoporozes medikamentiem, bisfosfonātiem, cieš no kaulu lūzumiem.
Sešu novērošanas gadu laikā ikgadējā lūzumu incidence ir no 3,7 līdz 9,9 %, biežāk lūzumi tiek novēroti ceturtajā un piektajā gadā.
Bisfosfonāti ir biežāk lietotie medikamenti osteoporozes ārstēšanai. Šie medikamenti palēnina kaulu sabrukšanu, palīdz uzturēt kaulu blīvumu un samazina lūzumu risku. Tomēr jāņem vērā, ka ilgstošai bisfosfonātu lietošanai var būt blakusparādības, tādēļ ar vidēji smagu osteoporozi tiek ieteikts paņemt “medikamentu brīvdienas” piecus gadus pēc perorālas bisfosfonātu lietošanas vai trīs gadus pēc intravenozas bisfosfonātu lietošanas. Sievietēm ar smagu osteoporozi “medikamentu brīvdienas” iesaka paņemt desmit gadus pēc perorālas bisfosfonātu terapijas uzsākšanas un sešus gadus pēc intravenozas terapijas uzsākšanas. Tomēr trūkst informācijas, cik ilgāk ir jābūt šīm brīvdienām. Retrospektīvā pētījumā tika analizēta informācija par 371 sievieti un 30 vīriešiem ar osteoporozi vai osteopēniju, kuru uzsāka “medikamentu brīvdienas”. Pacienti bisfosfonātus lietoja vidēji 6,3 gadus pirms “medikamentu brīvdienu” uzsākšanas. Divi biežāk izrakstītie bisfosfonāti bija alendronāts (lietoja 62 % pacientu) un risedronāts (lietoja 34 % pacientu). 62 pacientiem (15,4 %) novēroja lūzumu pēc “medikamnetu brīvdienām”. Biežākās lūzumu vietas bija plaukstas locītava, pēda, ribas un mugurkauls. Pacienti, kuriem konstatēja lūzumus bija vecāki un ar zemāku kaulu minerālo blīvumu pētījuma sākumā. Pēc lūzuma pacienti atkal saņēma bisfosfonātu terapiju.
Pētnieki norāda, ka lūzumu risks ir regulāri jākontrolē pacientiem, kuriem ir “medikamentu brīvdienas”, ārstam jāizvērtē, kad atsākt lietot medikamentus.
AVOTS: Loyola University Health System. Fifteen percent of osteoporosis patients who take 'drug holidays' suffer bone fractures. ScienceDaily. ScienceDaily, 4 May 2018.
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu
-
Striju molekulārais un šūnu mehānisms
Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu